Nauda

Tehnoloģijas ļauj dzīvot ērtāk – ja ievērojam drošību e-vidē

Vairākumam Latvijas iedzīvotāju e-vide ir kļuvusi par ikdienu – tur tiek veikti pirkumi, lietota internetbanka, notiek saziņa ar draugiem sociālajos tīklos. Tas ir ērti un ātri.

Taču līdz ar darījumu pieaugumu palielinās arī krāpšanu – naudas un datu zādzību – skaits. Tiesa, ja ikdienā atceras pāris vienkāršas lietas, ir iespējams tīri labi no šādiem ļaundariem sevi pasargāt.  

Internetu lieto teju visi

Lai arī internets ir kļuvis par ikdienu vairāk nekā 70% iedzīvotāju, visaktīvākie e-vides lietotāji ir jauni cilvēki vecumā līdz 35 gadiem. Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptauja, 96% jauniešu atzīst, ka ir iepirkušies internetā, proti – veikuši pārskaitījumus internetbankā, maksājuši ar karti, sūtījuši maksas īsziņas, izmantojuši „PayPal” maksāšanas sistēmu utt. Turklāt gandrīz katrs otrais iepērkas internetā katru mēnesi vai pat biežāk. Diemžēl tikai katrs piektais no aptaujātajiem prot paskaidrot, kā atpazīt e-pirkumiem drošu mājaslapu.

Lai palīdzētu e-vides lietotājiem neiekulties ķibelē, Swedbank eksperti sadarbībā ar IT drošības incidentu novēršanas valsts institūciju CERT.LV ir apkopojuši vairākus pamatlikumus, kas būtu jāievēro, lai darbošanās e-vidē būtu droša.

Sargi identitāti

Reālajā dzīvē reti kurš kādam uzticēs savu personu apliecinošu dokumentu, savukārt virtuālajā vidē savas identitātes sargāšanai netiek pievērsta tik liela uzmanība. Taču dati, ko izmantojat internetā, piemēram, apmeklējot internetbanku vai veidojot profilu sociālajos tīklos, tāpat ir jāsargā, lai neviens ar tiem nevarētu veikt neatļautas darbības. Ja jūsu dati e-vidē ir nozagti un tiek izmantoti ļaunprātīgi, par to ir jāinformē atbildīgās iestādes.

Apdomā, pirms ko publisko

Internetā ir spēkā divi pamatlikumi – viss, ko publicē sociālajos tīklos, kļūst publisks, un viss, ko publicē internetā, paliek tur mūžīgi. Tāpēc informāciju, kas var būtiski ietekmēt jūsu darba gaitas vai personīgo dzīvi, labāk tur neievietot. Nekad nepublicējiet arī savu finanšu informāciju, lai neradītu krāpniekiem interesi par sevi.

Rūpējieties par sava datora drošību

Nav jābūt IT guru, lai maksimāli drošu padarītu ikdienā lietoto datoru. Galvenais – lietot legālu operētājsistēmu, instalēt datorā tikai to, kas nepieciešams, lietot antivīrusu programmu un drošu interneta pārlūkprogrammu. Tāpat neizmantojiet datus no apšaubāmām vietnēm un veidojiet saviem datiem rezerves kopijas, lai problēmu gadījumā nezaudētu visu svarīgo informāciju.

Svarīga ir droša parole

Neviena banka un neviens godīgs komersants nekad neprasīs jūsu identifikācijas datus, ja vien tie nav nepieciešami lietotāja autorizācijai. Nekad neizpaudiet maksājumu kartes datus trešajām personām – jo tā ir atslēga uz jūsu finansēm. Dažādiem interneta resursiem izmantojiet dažādas un drošas paroles. Droša parole – tas nozīmē: gara frāze, kurā ir arī lielie burti. Atstarpes starp vārdiem varat aizstāt ar simboliem, un pievienojiet parolei arī ciparus.

Neuzticies visam, ko piedāvā

Lai gan krāpšanas veidi ir daudzveidīgi, tos atpazīt ir visai vienkārši. Pirmkārt, jāatceras, ka nekas nav par velti, tāpēc – nekrītiet kārdinājumā. Otrkārt, svarīgi ir kritiski izvērtēt piedāvājumu, īpaši, ja tas ir negaidīts. Treškārt, ja kaut kas dara uzmanīgu, tad visdrīzāk tam ir pamats.

Lieto maksājumu karti droši

Maksājumu karte mūsdienās ir droša un ērta. Taču tāpat regulāri jāpārbauda līdzekļu kustība savā kontā, jānosaka naudas lietošanas limiti, savukārt ceļošanai labāk izmantot citu karti. Nekad neturiet PIN kodu blakus kartei un citiem pieejamā vietā. Ja karte pazaudēta vai ir aizdomas, ka tā nonākusi svešās rokās, tā jānobloķē, piezvanot savai bankai.

Izglīto sevi un tuviniekus

Pašizglītošanās e-vides drošības jautājumos ir pamatieteikums, bet mūsdienu informācijas straujās aprites laikā, kad arī tehnoloģijas dienu no dienas mainās, to nav viegli īstenot. Tomēr izglītošanās ir priekšnosacījums pārējo drošības padomu ievērošanai.