Šis virtuālais tīmeklis ir neiedomājami mainījis un atvieglojis mūsu dzīvi – mēs jebkurā laikā varam piesēsties pie datora, ieslēgt internetu, un mums paveras plaša iespēju pasaule.
Viss sākās ar datoru
Vēsture liecina, ka pirmo datoru radīja amerikāņu zinātnieki 20. gs. 40. gadu vidū. Tā tehniskās iespējas, no šodienas viedokļa, bija smieklīgas – 300 reizināšanas operācijas sekundē, toties tā svars bija 27 tonnas. Pašā datoru ēras sākumā prognozes par tā attīstību un izplatību bija visai skeptiskas – 1943. gadā Tomass Vatsons, vadošs IBM darbinieks, izteica viedokli, ka „pasaules tirgū ir vieta, iespējams, kādiem pieciem datoriem”. Viņš kļūdījās. Mūsdienās gadā pārdoto personālo datoru skaits mērāms simtos miljonu. Taču liela daļa to lieto tikai interneta pieslēguma iespēju dēļ.
Kas ir internets, un kā tas radās
Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma. Tas ir veidots no tūkstošiem komerciālu, akadēmisku un valdību tīkliem, kas saslēgti vienotā sistēmā – citiem vārdiem, tas ir daudzu tīklu tīkls. Interneta tapšanas tehniskā vēsture ir visai sarežģīta, un nav definējams pat precīzs tā rašanās gads. Bet, kā apgalvo interneta vēstures pētnieks Brūss Stērlings darbā „Īsa interneta vēsture”, ideja pirmo reizi parādījās 60. gados Amerikā. Tas bija aukstā kara laiks, un ASV zinātniekiem tika izvirzīts uzdevums atrast veidu, kā pēc potenciālā atomkara varētu nodrošināt nepārtrauktu saziņu starp valsts varas orgāniem. Radās ideja par daudzu datoru saslēgšanu tīklā bez vienas galvenās bāzes – šādu sistēmu iznīcināt varētu vienīgi tad, ja iznīcināti tiktu visi tās sīkākie savienojuma punkti.
No militāras tehnoloģijas līdz sadzīvei
1969. gadā tika radīts pirmais šāda veida tīkls, un to nosauca par ARPANET. Tā veidošanā tika iesaistītas lielākās Amerikas universitātes, bet 1973. gadā tika radīti pirmie savienojuma punkti pāri Atlantijai – Anglijā un Norvēģijā. Izmantojot šo tīklu, zinātnieki un pētnieki no attāluma varēja apmainīties ar dažādiem datoram nepieciešamiem resursiem. Taču jau otrajā darbības gadā viņi to aktīvi sāka lietot personīgai sarakstei, tā neapzināti atklājot pavisam citus interneta izmantošanas aspektus.
Straujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90. gados – pēc tam, kad tajā jau varēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī ievietot attēlus, skaņu un vēlāk pat video. 1991. gada 6. augustā globālais tīmeklis kļuva publiski pieejams visā pasaulē, līdz ar to varam teikt, ka tāds internets, kādu to pazīstam un lietojam šodien, ir tikai 25 gadu vecs.
Internets Latvijā
Pie mums internets caur Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu ienāca 1990. gada augustā. Savukārt jau 1994. gada janvārī mūsu valstī tas bija pieejams ikvienam interesentam. Pēc Interneta asociācijas datiem, 2016. gadā internetā ir sasniedzami jau 80% Latvijas iedzīvotāju. Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvo interneta lietotāju, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 lieto to planšetē.
Plašās šodienas iespējas
Interneta projekts tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pasaules vēsturē. Statistikas dati liecina, ka globālo tīmekli šodien izmanto 33% visu pasaules iedzīvotāju. Interneta tehnoloģiju attīstība joprojām ir saistīta ar dažādu komunikācijas veidu uzlabošanu. 1994. gadā darbu uzsāka pirmā internetbanka, bet divus gadus vēlāk Nokia piedāvāja pirmo mobilo telefonu ar interneta pieeju. Komunikācija kļūst ātrāka, precīzāka, pieejama jebkurā pasaules malā, turklāt tiecas pēc iespējas pilnvērtīgāk aizstāt reālu klātbūtni.
Virtuālā filiāle portālā Draugiem.lv
Sekojot līdzi laikam un sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības tendencēm, Swedbank 2012. gadā īstenoja unikālu projektu, atverot filiāli portālā draugiem.lv – pirmo bankas filiāli sociālajos tīklos Eiropā.
Latvijā portāls draugiem.lv ir fenomens – tam ir ap 900 000 sekotāju. Ik dienu cilvēki to atver, lai sazinātos ar paziņām, paskatītos bildes, uzzinātu jaunumus un arī pastāstītu citiem par sevi. Tagad paralēli visām šīm iespējām cilvēks var arī ieiet Swedbank lapā, lai uzzinātu un noskaidrotu svarīgus finanšu jautājumus. Jums vairs nav jāiet uz filiāli un jātērē laiks, lai uzdotu jautājumu bankas darbiniekam – tagad ar klientu apkalpošanas speciālistiem no virtuālās filiāles varat sazināties jebkurā brīdī.
Draugiem.lv Swedbank filiālē vari:
- ātri saņemt atbildi uz jebkuriem ar bankas darbību saistītiem jautājumiem, ar Swedbank speciālistiem konsultējoties tiešsaistē;
- ērti no jebkuras vietas pasaulē, ja vien ir pieejams internets, sazināties ar banku;
- droši uzdot jautājumus, jo sarunu saturs ir konfidenciāls un netiks izpausts publiski.
Lai varētu izmantot Swedbank filiāles draugiem.lv pakalpojumus, šajā portālā ir jābūt savam profilam. Savukārt to izveidot var pavisam vienkārši – ir jāsaņem ielūgums pievienoties draugiem.lv no kāda portāla lietotāja un tad jāseko norādēm.
Virtuālās filiāles darba laiks:
- darbdienās no 9.00 līdz 18.00
- sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Jautājumus Swedbank speciālistiem var uzdot arī ārpus filiāles darba laika. Tad rakstisku atbildi uz savu draugiem.lv pastkastīti saņemsiet vienas darba dienas laikā.
Uzzini vairāk par draugiem.lv Swedbank virtuālo filiāli!
