Pirmā alga un nodokļi - kāpēc gan tie jāmaksā?

Nodokļu grāmatiņa, algas konts, sociālās garantijas – tas var izklausīties gana sarežģīti, taču ļoti būtiski visiem, kas sper pirmos soļus darba tirgū.

Kāda loma tajā visā ir man kā darba ņēmējam? Īsumā – ļoti liela. Ir aplami uzskatīt, ka darba devējs tavā vietā par visu parūpēsies. Mums katram ir jāseko līdzi tam, vai tiek maksāti nodokļi, jo, lai arī vārds “nodokļi” vien var raisīt negatīvas asociācijas, tomēr ne velti šī tēma ir svarīga un par to runā un satraucas.

Kā tas skar mani?

Lai būtu vieglāk saprast “kā strādā alga un nodokļi”, ieskicēsim reālu dzīves situāciju, ar kuru vasaras laikā saskaras lielākā daļa jauniešu. Iedomājies, tavā pirmajā darba vietā – nelielā kafejnīcā ar brīnišķīgu skatu uz vecpilsētu – nekad netrūkst klientu, un tev kā atraktīvam un runīgam viesmīlim klienti labprāt atstāj dzeramnaudu, tāpēc īpaši nesatraucies, ja alga dažkārt aizkavējās kādu nedēļu. Ienākumu līmenis ļauj dzīvot diezgan brīvi, līdz šī nelaimīgā sērga, kovids, aizvēra kafejnīcu ciet, tādēļ aplokšņu un dzeramnaudu laiks vienā dienā bija cauri.

Izrādās, – nekādiem krīzes laika pabalstiem un valsts maksājumiem tu nekvalificējies, tādēļ nākas izvākties no īrētā dzīvokļa un pārdot jauno Vespu. Tikai tāpēc, ka darba devējs nebija maksājis kaut kādus nodokļus… Izrādās, ka ne jau man, bet tieši viņam būtu bijis jāmaksā lielākā nodokļu daļa.

No kā veidojas nodokļi?

Patiesībā ar algu un nodokļiem viss ir diezgan vienkārši. Piemēram, ja ar savu darba devēju esat vienojušies, ka “uz rokas” saņemsi 800 eiro mēnesī, īstenībā tu viņam izmaksā 1322,76 eiro! Mēģināsim tev paskaidrot - kā tas veidojas.

Papildu tavai algai, ko tu saņemtu “uz rokas” (jeb 800 eiro mēnesī) tavam darba devējam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 157,90 eiro apmērā, kā arī divu veidu sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām veidojas tava nākotnes pensija.

Tātad, vienu veidu maksā “it kā” tu pats, kas ir 112,38 eiro, bet otru maksā tavs darba devējs - 252,48 eiro. Bet nesatraucies, abas šīs summas samaksās kafejnīcas grāmatvede, tāpēc tev pašam nebūs jāiet uz banku, lai to samaksātu!

No šī sanāk, ka, ja tavs darba devējs par tevi nav maksājis nodokļus, vai arī tu piekriti saņemt algu aploksnē, tad aptuveni 523 eiro kaut kur “izgaist” un, visticamāk, nonāks tava darba devēja maciņā. Šajā situācijā lielākais zaudētājs esi tu - darba ņēmējs. Kāpēc? Jo tu neveido uzkrājumu savai nākotnei.

  • Varbūt pirmajā reizē skan sarežģīti, bet par visiem šiem aprēķiniem 2 minūšu laikā vari pārliecināties arī pats - Swedbank ir izveidojis ļoti vieglu un pārskatāmu Algas kalkulatoru, kurā varēsi uzzināt kāda ir tava alga pirms un pēc nodokļiem.

No šodienas ir atkarīga tava pensija

Papildu šim ir vēl viena tēma, ko neizbēgami jāpiesauc - pensija. Jauniešiem varētu šķist, ka tas būs pēc “simts gadiem”, tādēļ par to pat negribas domāt. Taču, kad tas mirklis pienāks, tad visa iztikšana būs atkarīga no agrāk maksātajiem (vai nemaksātajiem) nodokļiem.

No kā tad veidojas nākotnes pensija? Daļa no iepriekš pieminētā nomaksātā sociālā nodokļa 214 eiro katru mēnesi “iekrīt” tavā pensijas kontā un krājas, lai nākotnē to varētu saņemt atpakaļ kā ikmēneša maksājumu. Daļa no šīs naudas tiek ieguldīta akcijās un pelna jaunu naudu. Ja tā turpinās, teiksim, 45 gadus (pensijas vecums šobrīd ir 65 gadi), iznāk, ka pensiju kontā būs iemaksāti ap 116100 eiro, kuriem vēl nāktu klāt nopelnītais.

Lai pensijas uzkrājuma peļņa būtu adekvāta un pārsniegtu inflāciju, būtu vērts pārliecināties, vai esi kādā no aktīvajiem uzkrājumu plāniem. Kamēr esi jauns, vari atļauties būt kādā no aktīvajiem plāniem, lai pelnītu vēl vairāk, taču aptuveni 10-15 gadus pirms pensijas, nepieciešams pāriet uz konservatīvāku plānu. 

Galvenais secinājums par nodokļiem?

Tā ir tāda kā vienošanās, līgums starp mums visiem, valsts iedzīvotājiem. Par to, ka daļa no nopelnītā tiek pārskaitīta tam, lai mēs varētu funkcionēt – no slimnīcas un skolas līdz ceļiem un pabalstiem likstu gadījumā. Ja daži šo vienošanos pa kluso nepilda, valsts, protams, uzreiz nesabrūk - nesamaksāto daļu ir spiesti kompensēt citi. Tomēr laika gaitā aplokšņu algu, jeb “čiepēju kultūra” iegriež katram no mums, arī pašiem aplokšņu devējiem. Jo ceļi kļūst bedraināki, labākie dakteri aizbrauc uz Vāciju un uz kafejnīcām nāk nīgri ļaudis, jo viņi jūtas apkrāpti un nenovērtēti.

Aptauja

Vai Tev kādreiz ir gadījies uzķerties krāpniekiem, iepērkoties internetā?

Kalkulatori & rīki