Saskaņā ar Swedbank* veikto pētījumu Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir krietni mazāks nekā, piemēram, Igaunijā.
Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki.
Rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopāki valsts pabalsti. Tāpat kopš 2016. gada Rīgā vērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies**.
“Pelnīt vairāk Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā.
Tāpēc starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,” atzīst Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Arī par pārtiku maksājam dārgāk
Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trim apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā.
Jāpiebilst, ka kopš 2016. gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 eiro vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 eiro mazāk.
“Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017. gada izskaņā veiktā aptauja,[1] 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Otra lielākā izdevumu pozīcija – mājoklis
Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie ģimenēm joprojām ir otra lielākā izmaksu pozīcija.
Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016. gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir samazinājušās, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par 7 eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem.
“Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,” komentē Evija Kropa.
Rīga ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā
Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas veido teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī.
Tallinā ģimenēm naudas visvairāk
Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trim Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm.
Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem ir 1924 eiro, Viļņā tie ir 1073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro.
“Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā − pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016. gadā,” secina Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
**
Par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk nekā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – Rīgā strādājošajiem pie vidējās darba algas (1044 eiro) neapliekamais minimums ir 0, Tallinā pie vidējās darba algas (1383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.
[1] Swedbank Finanšu institūta un pētījumu centra SKDS 2017. gada novembrī veiktā aptauja par 2017. gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm 2018. gadam.
