Laikā, kad ziemāji jau nokulti un esam ražas novākšanas finiša taisnē, top redzams, ka šī gada rezultāti būs vidēji vai ar kopējo piecgades rezultātu uzlabojošu tendenci. Sezona lauksaimniekiem bijusi gana izaicinoša - ziemas periodā izsala rapšu sējumi, tam sekoja pavasara sausums un vasaras lietavas. Šogad salīdzinoši labākās pozīcijās pret citiem reģioniem ir tie saimnieki Zemgalē, kuri paspēja nokult lielākos sējumus vel pirms lietavām.
Kā zemnieki pārcieta vētru?
Ja raugās apdrošināšanas datos, tad redzams, ka piedzīvotā vētra nebija nacionāla mēroga kataklizma.
“Lai gan sējumu apdrošināšanā bija iespējams vērot gana skaudrus skatus, tomēr postaža nebija lielās platībās - vētra un milzīgie nokrišņi skāra tikai daļu Zemgales,” par vētras sekām stāsta Raimonds Miltiņš.
Kopumā Latvijā vētra skāra 350 000 hektāru apstrādātas lauksaimniecības zemes.
Rolands Zeltiņš norāda, ka ir nepieciešams paplašināt kompensējamo zaudējuma mērogu: “Pēdējo gadu pieredze rāda, ka nozares ekspertiem, asociācijām un ministrijām jāmeklē risinājumi, kā palīdzētu cietušo platību saimniekiem, kuru zaudējumi nepakļaujas šī brīža apdrošināšanas ietvaram- dārzeņu un augļu audzētāji. Šodien jāpieņem, ka ar ekstrēmām dabas parādībām saskarsimies arvien biežāk un ar tām jāmācas sadzīvot.”
Kas notiks ar cenām?
Cenu dinamika zemniekiem šobrīd ir negatīva. Izmaksas, kas bija pagājušajā gadā ir aptuveni tādas pašas, savukārt pasaules graudu krājumi pēc šīs sezonas palielināsies. Tāpēc būtu velti gaidīt cenu pieaugumu. Graudu masa ir liela, tomēr tonnas cena nav tik liela, kā bija rēķināts.
“Latvijas ceļš ir kāpināt ražību un kvalitāti, un ideālā gadījumā būtu ieteicams audzēt pārstrādājamos apjomus. Augkopības sadaļa kopējā eksporta apjomā ir nemainīgi stabila – ap 7.5%,” savos novērojumos dalās Rolands Zeltiņš.
Katru gadu Latvijā tiek saražots apmēram 3 miljonus tonnas graudu, patērēts un pārstrādāts ap 800 tūkstošu tonnu, savukārt pārējais apjoms tiek eksportēts.
Aktualitātes tehnikas nodrošinājuma sadaļā
Lauku atbalsta projektu īstenošanas ietvaros lielās, jaunās tehnikas vienības šogad uzrāda būtisku kritumu – 40 - 50% salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Swedbank eksperti novērtē, ka pieprasījumu pēc finansējuma jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādei bija būtiski mazāks, tomēr rudenī tendence varētu mainīties, jo būs iespējams iegādāties arī lietotu tehniku. Šī ir īpaši laba ziņa mazajiem un vidējiem saimniekiem, kuri vēlas savas saimniecības aprīkot ar pietiekami kvalitatīvu un vienlaikus cenas ziņā izdevīgāku tehnisko nodrošinājumu.
Jaunākajā Swedbank podkāsta lauksaimniekiem ierakstā uzziniet:
- Kāda ietekme laukos ir bijusi šī gada vētrai un laikapstrākļiem?
- Vai ir pieaugusi interese pēc lauku apdrošināšanas?
- Kādas ir šī gada ražas un graudu cenas?
- Kādi ir šī gada lauku atbalsta projekta rādītāji?
