Šoreiz podkāstā “Par lauksaimniekiem svarīgo” Swedbank eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš sarunājas ar “Dobeles dzirnavnieka” vadītāju Kristapu Amsilu, kurš mudina Latvijas saimniekus rūpēties par saviem laukiem ar mīlestību, gudri un efektīvi.
“Mūsu reģionā konkurence ir liela, tāpēc veiksmīgākie būs tie apķērīgākie,” teic Kristaps Amsils. Viņš mudina saimniekus raudzīties diversifikācijas virzienā, izvēloties sēt dažādus kultūraugus un nefokusējoties tikai, piemēram, uz kviešiem.
“Jāpieņem, ka Latvija ilgtermiņā nevar konkurēt ar kaimiņu graudiem — tie vienmēr būs lētāki, to ražība un platības būs lielākas,” tā Kristaps Amsils. Savukārt Swedbank eksperti atgādina par iespēju apdrošināt sējumus, lai pārziemotu un pavasari sagaidītu ar mierīgu sirdi.
Vai Latvijā ir vieta vēl vienam “Dobeles dzirnavniekam”?
Kā sarunā uzsver Kristaps Amsils, tas, uz ko mums jāfokusējas, ir pārstrādes jaudu kāpināšana. Potenciāls joprojām ir milzīgs, un to ilustrē fakts, ka joprojām 2/3 no kopējā izvesto graudu apjoma ir nepārstrādātas.
Cik vienkārši ir atrast un apgūt jaunus tirgus?
Noieta tirgi lielā mērā atkarīgi no produktu grupas. Situācija pēdējo 10–20 gadu laikā ir ļoti mainījusies. Piemēram, miltu tirgus kļūst arvien lokālāks, agrāk tie tika daudz vairāk eksportēti. Tas skaidrojams ar to, ka valstis, kas neizaudzē graudus pietiekamā apjomā un nespēj nodrošināt savu patēriņu (Āfrikas un Āzijas valstis), tagad pašas sabūvējušas dzirnavas un ražo miltus uz vietas. Un, lai gan nebaidāmies no konkurences, redzam, ka līdz ar dzirnavu uzbūvēšanu šajās valstīs ievestiem produktiem tiek piemērotas arī lielas ievedmuitas. Tādējādi tirgus ekonomika tiek modelēta tā, lai izdevīgi kļūtu ievest tikai nepārstrādātus graudus, nevis jau gatavus produktus. Tā, piemēram, Angola no miltu importētāja kļuvusi par graudu importētāju.
Arī Latvijā miltu tirgus rūk, turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam. Tāpēc vajadzīgs nākamais ražošanas posms, kas sniedz iespēju ražot produktu, ko var veiksmīgi eksportēt. “Dobeles dzirnavnieka” gadījumā tā ir pasta. Pēdējo gadu laikā ražošanas jaudas šajā produktu segmentā ir dubultotas.
Pastu “Dobeles dzirnavnieks” sāka ražot pirms 10 gadiem, un tā kā pasta asociējas ar Itāliju, tad lielākais izaicinājums bija pierādīt, ka Latvijā iespējams izgatavot tikpat kvalitatīvu pastu kā Itālijā. Šobrīd jau varam teikt, ka esam sevi pierādījuši un mūsu eksporta ģeogrāfija arvien paplašinās.
Reģionos redzam, ka lauksaimnieki sākuši audzēt cietos kviešus un šo pieprasījumu lielā mērā noteicis “Dobeles dzirnavnieks.” Kāds ir izaugsmes potenciāls šajā segmentā?
Ņemot vērā, ka cietos kviešus audzē pamatā dienvidu valstīs, pamatmērķis bija iegūt izejvielu uz vietas. Uzsākām to testa veidā, un sākotnēji rezultāti bija dažādi. Pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs. Cieto kviešu ziemāji nepārziemoja. Pēc tam uzsākām vasaras cieto kviešu audzēšanu, kas jau parādīja labus rezultātus, un vasarāju platības arvien aug. Vēl ejams garš ceļš, jo ar šo ražu spējam sevi nodrošināt aptuveni 15 % apmērā. Pagājušajā gadā vēlreiz izmēģinājām audzēt ziemas cietos kviešus, un šoreiz jau veiksme bija mūsu pusē. Uz nākamo gadu raugāmies ar piesardzīgu optimismu, un daudzi zemnieki šobrīd sasējuši tieši ziemas cietos kviešus.
Jaunākajā Swedbank podkasta ierakstā vēl uzziniet:
- No kurienes Latvija importē cietos kviešus?
- Kur lauksaimniekiem vērsties pēc padoma, sēklas un tehnoloģijas?
- Kāds šis gads bijis mūsu graudu audzētājiem un “Dobeles dzirnavniekam”?
- Vai eksperti šogad ieteiktu fiksēt graudu cenu?
