Šajā raidieraksta sērijā Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš sarunājas ar lauksaimniecības tehnikas tirgotāju kompānijas “Atvases RK” īpašniekiem Kasparu Dzergaču un Raiti Mackeviču. Hannoveres pilsētā Vācijā tikko aizvadīta lielākā lauksaimniecības izstāde pasaulē “Agritechnica.” Tāpēc šajā epizodē raidieraksta viesi dalās iespaidos par nozares aktualitātēm.
Kādas ir galvenās aktualitātes lauksaimniecības tehnikas attīstībā šobrīd?
“Braucot uz izstādi jau esam izdarījuši savu mājas darbu un izstudējuši gan nozares inovācijas, gan sadarbības partneru produktus. Jāteic, ka kardinālu izmaiņu nozarē šobrīd nav, jo ģeopolitiskās situācijas un pandēmijas seku dēļ daudzas rūpnīcas joprojām risina problēmas, ko radījušas izmaiņas piegāžu ķēdēs. Ir inovācijas, ko gribētu redzēt ātrāk, tomēr tās vēl gaidām. Daudziem ražotājiem ir problēmas tikt galā ar pasūtījumiem, tāpēc jaunu produktu attīstībai un izstrādei atliek mazāk resursu,” iespaidos dalās Kaspars Dzergačs un Raitis Mackevičs.
Eiropa arvien saglabā vadošo pozīciju lauksaimniecības tehnikas ražošanā. Amerikas ražojumi ir vienkāršāki, ne tik pilnvērtīgi. Savu vietu nozarē mēģina stiprināt arī Ķīna, kas mēģina ieņemt savu vietu traktoru un kombainu jomā.
Lauksaimniecībā turpina nostiprināties robotizācija un mākslīgā intelekta risinājumi
Slaukšanas roboti piena lopkopībā ir jau ierasta lieta. Kopumā mākslīgā intelekta tehnoloģijas lauksaimniecībā ienāk lēnām, un tās ir dārgas. Nozarē arvien trūkst arī tehnoloģiju inženieru, kas šīs iekārtas spētu pārvaldīt un vadīt.
Interesanta lieta ir, piemēram, minerālmēslu kaisītāji, kuri, tajos ieberot jebkādu minerālmēslu veidu, spēj to atpazīt un uzreiz pielāgot vajadzīgo devu. Tomēr lielākoties redzami jauni izpildījumi jau zināmiem produktiem nozarē.
Tāpat izstādē bija iespējams iepazīt arī elektriskos ravētājus, kas pēc būtibas ir pa lauku braucoša elektrostacija. Nozarē vērojama arī arvien lielāka sensoru precizitātes attīstība. Tāpat viena no inovācijām ir pļaujmašīnas, kas rūpējas par vides saglabāšanu – tās pozicionētas traktora priekšējā daļā un viss, ko tās nopļauj, paliek dabā, nevis tiek izmalts caur tehniku.
Art vai neart? – tāds ir jautājums
“Neart,” pārliecināti Kaspars Dzergačs un Raitis Mackevičs. “Mēs nearam jau septīto gadu, un esam samazinājuši fosfora – kālija mēslojumu, arī augsnes analīzes uzlabojušās. Ja strādā nepareizi, augsne var palikt smagāka. Bet redzam, ka gūstam tādas pašas ražas kā arāji, bet ar mazākām investīcijām. Tad kāpēc art? Dati parāda, ka ejam pareizā virzienā. Ja izglītojies un esi atvērts informācijai, paplašini pasauli un saproti, ko jaunu izmēģināt. Ne vienmēr var vainot tehnoloģijas vai citus.”
Kas šodien būtu jādara lauksaimniekam, lai viņš būtu veiksmīgāks?
“Sākt rēķināt,” pārliecināti “Atvases RK” vadītāji. Viņi uzskata, ka svarīgākais ir mācīties saprast, kādas zināšanas pietrūkst un pilnveidot sevi, vai arī izmantot konsultantu atbalstu problēmu risināšanai.
“Bieži novērojam, ka saimnieki dzenas pēc tonnām un hektāriem, un vēlāk paši netiek ar tiem galā. Tomēr tieši saimnieku pieņemtie lēmumi smagos gados ietekmē finanšu situāciju nākotnē. Tehnoloģijas ļauj pieņemt precīzākus, datos balstītus lēmumus. Tāda ir modernas lauksaimniecības galvenā priekšrocība. Nevar saimniekot saimniekošanas pēc, vienmēr jābūt mērķim, uz ko iet un, balstoties uz to, jāpieņem lēmumu, tostarp par investīciju veikšanu.”
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā uzziniet arī:
- Uz ko Latvijas saimniekiem vajadzētu fokusēties nākamo 5 gadu laikā?
- Kādi ir galvenie ieguvumi no starptautisku izstāžu apmeklēšanas?
- Kāda ir mūsdienīga pieeja lauksaimniecībai?
- Kas ir “Atvases RK” veiksmes pamatā?
