Šajā raidieraksta sērijā Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš uz sarunu aicinājuši “Piena loģistika” valdes locekli Vilni Vorobjovu no Valmieras.
“Saliedēties un nākt kopā – tāds ir mūsu darbošanās galvenais princips. Mūsu kooperatīvs dienā savāc 310 tonnas svaigpiena. Ticu, ka tieši svaigpiens ir “Latvijas nafta.” Latvijas ekonomikas 16-17 miljardu eiro lielajā budžetā piena nozare veido 1 miljardu eiro. Jau tagad veidojam 10% no nozares kopējā apjoma, un mūsu mērķis ir šo izaugsmi dubultot,” uzsver Vilnis Vorobjovs.
Kas ir galvenie riski, ko vajadzētu ņemt vērā laikā, kad piena iepirkuma cenas saglabājas nestabilas?
Piena nozarē, kurā kāpumi un kritumi ir ierasta lieta, jābūt gatavam pārlaist lejupslīdi, uzkrājot naudas līdzekļus. Cenu kritums šobrīd turpina septembrī uzsākto lejupslīdi, un visdrīzāk tuvākajos mēnešos nevarēsim sagaidīt strauju augšupeju. Pieredzējušākie nozares spēlētāji vadās pēc principa, ka labos laikos šīs dienas labumu nevajadzētu tūlīt akumulēt materiālās vērtībās, - ir jāveido uzkrājumi sliktākiem brīžiem.
Kādi faktori, vēl bez piena iepirkuma cenas, šobrīd saimniekiem ir svarīgi izdzīvošanai?
Pati lielākā kļūda ir palikt viensētniekiem savā domāšanā, jo tikai darbojoties kopā var sasniegt labāko iespējamo rezultātu. Nav noslēpums, ka vidējā cena, ko saviem biedriem spēj noturēt kooperatīvs, ir ievērojami labāka, kā tas būtu individuāla snieguma gadījumā. Apvienības spēks īpaši sevi pierāda grūtos laikos, kādi piena nozarei ir šobrīd, jo palīdz rūpēties par stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā. Tas, savukārt, ļauj plānot kreditēšanu un investīcijas. Piemēram, investīcijas robotizācijā ir aptuveni 2,5 līdz 3 tūkstoši eiro uz vienu govi. Savukārt jauno tehnoloģiju ienākšana nozarē pozitīvi ietekmē jaunākās paaudzes iesaistīšanos lauksaimniecībā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka novecošana ir lauksaimniecības nozarē plaši izplatīta problēma ne tikai Latvijā.
Cik lielā mērā esam jūtīgi pret pasaules svārstībām kā Baltijas reģions?
Situāciju piena nozarē lielā mērā nosaka pārstrādes rūpnīcas. Svaigpiena loģistikā optimālais attālums transportēšanai ir līdz 200 km. Pat transportēt pienu uz Lietuvu ir visai sarežģīti, tāpēc jārēķinās ar tām rūpnīcām, kas ir Latvijā, un lielā mērā esam atkarīgi no rūpnīcu iepirkumu apjomiem. Tāpat, mūs ietekmē arī pasaules svārstības. Tā, piemēram, piena cenas Amerikā šobrīd ir divas reizes zemākas nekā tas ir Eiropā.
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā uzziniet:
- Kāda ir situācija piena loģistikas un transportēšanas jomā?
- Kāda ir situācija Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju?
- Ar ko piena nozarē strādājošajiem jārēķinās nākamā gada laikā?
