Šajā raidieraksta sērijā Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš uz sarunu aicinājuši augu aizsardzības eksperti, BASF Agro Tirdzniecības vadītāju Dagniju Hincenbergu.
Raimonds Miltiņš atgādina: ”Klimata pārmaiņu jautājums turpina saglabāt savu aktualitāti, un lauksaimniecība ir nozare, ko klimatiskie un laikapstākļi ietekmē tiešā veidā. Savukārt augu aizsardzības joma ir tā, kas palīdz noturēt, saglabāt un uzlabot ražas kvalitāti un tās potenciālu, pasargājot augus no slimībām, kaitēkļiem, nezālēm. Tāpat, izaicinošu laikapstākļu kontekstā, arvien svarīgāka kļūst budžeta sabalansēšana”.
“Nav noslēpums, ka minerālmēsli ir viena no lielākajām izdevumu pozīcijām katrā no saimniecībām, un, ņemot vēra, ka pēdējie divi gadi saimniekiem bijuši izaicinājumiem pilni, šobrīd īpaši svarīgi investēt izdevumu pozīcijās, kas nes atdevi,” uzsver Dagnija Hincenberga.
“Kad tev ir par daudz un tu netiec ar to galā, tad vidējā gadā kaut kas no tā sanāks, bet sliktākā gadā, būs hektāri un tonnas, bet ne ekonomika. Bieži sliktos gados tiek pieņemti lēmumi investēt tehnikā, un bieži – tiek pārinvestēts,” savos novērojumos dalās Rolands Zeltiņš.
Kāds ir lauksaimnieku noskaņojums šobrīd?
Lai gan šobrīd kopumā finanšu situāciju nozarē nevar vērtēt kā labu, pavasara tuvošanās lauksaimniekos arvien modina piesardzīgu optimismu. Šis gads būs izaicinošs, un, raugoties no finansiālā aspekta, būtu ļoti vēlams sasniegt rezultātu, kas pārsniedz vidējo, lai tādējādi vismaz nedaudz izbalansētu sarežģītos iepriekšējos gadus.
Kādas bijušas 2025. gada lielākās kļūdas un problēmas?
Agronomisku kļūdu bija maz, toties varējām vērot sekas iepriekš pieņemtiem lēmumiem saistībā ar mēslojuma vai tehnikas nolietojuma jautājumiem. Redzams, ka vairums lauksaimnieku bijuši pārlieku optimistiski, plānojot investīcijas. Nenoliedzami, dabas katastrofas vai nelabvēlīgas sezonas neviens paredzēt nevar un aizvadītā sezona bijusi neveiksmīga klimatisko apstākļu dēļ. Tomēr saimniecību vadītāji un lēmumu pieņēmēji ir tie, kuri plāno investīcijas ilgtermiņā, un arvien redzam, ka ir par maz balansa mēslojuma un produkcijas izmaksu aprēķinos. Tāpat redzam, ka liela daļa saimnieku saskarās ar grūtībām smagos gados tikt galā ar novākšanas, glabāšanas un kaltēšanas jaudām.
Kuras produktu grupas būtiskāk ietekmē ražu un to, kas paliek saimnieku maciņos?
Lai gan nav viena vidējā rādītāja, to visvairāk ietekmē reģions un tajā audzētie kultūraugi. Tā, piemēram, dienvidu valstīs lielāka nozīme ir kaitēkļu ierobežošanai, kamēr Latvijā un līdzīga klimata valstīs svarīgāka ir nezāļu ierobežošana.
Jaunākajā Swedbank raidieraksta sērijā uzziniet:
- Kas ir pareizie vai nepareizie finanšu lēmumi, ko varam vērot Latvijas saimnieku rīcībā?
- Augu aizsardzības līdzekļu jomā karstais kartupelis ir oriģinālie un ģenēriskie produkti – uz ko šajā jomā var taupīt un kādus kompromisus noteikti nepieļaut?
- Kur investē augu aizsardzības līdzekļu ražotāji?
- Ko šogad noteikti darīt un ko nedarīt lauksaimniekam?
