Daudziem SIA “Dimdiņi” vārds visupirms asociējas ar izslavētajiem Dimdiņkāpostiem. Taču uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem dārzeņu pārstrādātājiem un realizētājiem Baltijas valstīs, pēdējos gados ir krietni dažādojis savu produktu sortimentu, atsvaidzinājis zīmolu un mērķtiecīgi paplašina savu darbību eksporta segmentā. Par uzņēmuma attīstību un šī gada izaicinājumiem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks.
Ģimenes bizness
Zemnieku saimniecība “Dimdiņi” Gulbenes novada Lizuma pagastā dibināta jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1926. gadā, bet tagadējais uzņēmums te darbojas kopš 1992. gada. Šodien “Dimdiņi” ir veiksmīgs ģimenes uzņēmums, kura vadībā nesen nomainījusies jau trešā paaudze. Ilgu laiku to vadījuši īpašnieki Normunds Audzišs un viņa dzīvesbiedre Iveta Stalidzāne, abi diplomēti agronomi, pirms astoņiem gadiem saimniekošanā iesaistījusies arī meita Sintija un dēls Rinalds. Kopš Normunds Audzišs 2017. gadā tika ievēlēts par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju, uzņēmuma vadība uzticēta Oskaram Bredikam, kurš, liekot lietā Rīgas Starptautiskās ekonomikas administrācijas augstskolas gūtās zināšanas, veiksmīgi turpina tā augšupeju.
Sākotnēji uzņēmumā “Dimdiņi” audzētā un pārstrādātā pamatkultūra – kāposti – te izdzīvoja visu ciklu no sēkliņas līdz galaproduktam. Kad 2006. gadā ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu tika izveidota kooperatīvā sabiedrība “Mūsmāju dārzeņi”, “Dimdiņi”, kas bija vieni no kooperatīva veidotājiem, nošķīra savas saimnieciskās darbības jomas, nodibinot saistīto uzņēmumu “Dimdiņi Agro”.
“Latvijā ir daudz saimniecību, kas audzē dažādas kultūras, taču nevēlas nodarboties ar mārketingu un pārdošanu. ES fondu investīcijas šīm saimniecībām pavēra iespēju būtiski attīstīties, taču viens no nosacījumiem finansējuma saņemšanai bija, ka tām ir jāatdala pārstrāde no lauksaimniecības. To izdarījām arī mēs, līdz ar to tagad dārzeņus audzē “Dimdiņi Agro”, bet pārstrādā “Dimdiņi”,” skaidro Oskars Brediks.
“Dimdiņi Agro” patlaban apsaimnieko 470 ha zemes. Aptuveni 100 hektāru no tiem aizņem galviņkāpostu stādījumi, 20 hektāru – Ķīnas kāposti, ziedkāposti un kale jeb krokotie lapu kāposti, kas to izcilās uzturvērtības dēļ pēdējos gados iemanto arvien lielāku popularitāti. Vēl 350 hektāros tiek audzēti graudaugi, kas nepieciešami augu sekai un pēc novākšanas tiek nodoti kooperatīvā. Savukārt no tā “Dimdiņi” pārstrādei iepērk burkānus un bietes.
2006. gadā nodibināts arī trešais ģimenei piederošais uzņēmums – SIA “Skrīveru saldumi”, kam ir divas ražotnes – Skrīveros un Lizuma pagastā.
Arvien modernāki
Aizvien palielinot produkcijas apjomu, “Dimdiņos” jau īstenotas vairākas ražošanas automatizācijas kārtas.
2008. gadā, ieguldot projektā ap pusmiljona eiro un uzstādot tolaik vienas no modernākajām ražošanas iekārtām visā Baltijā, “Dimdiņi” pirmie sāka kāpostus fasēt hermētiskās paciņās.
2018. gadā ar “Altum” atbalstu ražošanas attīstībā ieguldīts vēl pusmiljons, kas iezīmēja būtisku pavērsienu uzņēmuma darbā: tika modernizētas ražošanas līnijas, būtiski paplašināts produktu klāsts, kā arī atsvaidzināts zīmols, izveidojot jaunas produktu etiķetes. “Pārmaiņas plānojām jau pāris gadus, jo pārdošanas jomā parādās arvien jauni konkurenti un lielveikali mērķtiecīgi virza savas preču zīmes. Mums bija jāsaprot, kas mēs esam, ko gribam un ko šajā situācijā varam darīt. Un mēs sapratām, ka vēlamies stiprināt savu zīmolu. Dimdiņu kāpostus itin kā zina visi, bet bija jautājums, vai, paskatoties uz produkta etiķeti, pircējiem uzreiz ir skaidrs, ka tie ir Dimdiņu kāposti. Vēlējāmies radīt tādu iepakojumu, lai nebūtu nekādu jautājumu par produkta identitāti, un to arī paveicām,” stāsta Oskars Brediks.
Uzņēmējs arī norāda, ka ražošanas automatizācija palīdz celt uzņēmuma konkurētspēju un risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Reģionos tā ir visai jūtama, turklāt Lizuma pagastā jo īpaši, jo te dzīvo tikai nepilns pusotrs tūkstotis iedzīvotāju, bet ar “Dimdiņu” grupas uzņēmumiem par darbarokām konkurē vēl divi nopietni sāncenši. “Darām visu, lai ar iespējami zemām izmaksām izaudzētu un saražotu kvalitatīvu produkciju,” rezumē Oskars Brediks.
Grupas uzņēmumu attīstībā lieti noderējuši arī Swedbank pakalpojumi. Būtisku atbalstu uzņēmumam “Dimdiņi Agro” pirms diviem gadiem sniedzis ap 600 000 eiro lielais bankas finansējums lauksaimniecības tehnikas iegādei. 2020. gadā sadarbību ar Swedbank plāno uzsākt arī “Dimdiņi”, iegūstot ap 200 000 eiro lielu finansējumu jaunu ražošanas iekārtu iegādei.
Savukārt “Skrīveru saldumi” savos firmas veikalos vairākus gadus izmanto Swedbank POS termināļus, kuru parocīgumu izbraukuma tirdzniecībā un izstāžu stendos novērtējuši arī “Dimdiņi”.
Padarīt kāpostus atkal stilīgus
Aptuveni 70% no visas “Dimdiņu” produkcijas aizvien veido skābēti kāposti, no kuriem tiek gatavoti arī pēc īpašas receptes štovētie kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu – fermentēti, tvaicēti un vārīti dārzeņi un pēdējo gadu jaunums – dažādi salāti. “Jaunos produkti “Dimdiņu” sortimentā ieviesām, domājot par ražotnes vienmērīgu noslodzi visa gada garumā, – lai, beidzoties kāpostu sezonai, nebūtu jāatlaiž un pēc tam atkal jāmeklē darbinieki,” skaidro Oskars Brediks. Atrasts arī atjautīgs risinājums, kā izlīdzināt uzņēmuma firmas produkta – štovēto Dimdiņkāpostu – sezonalitāti: pirms vairākiem gadiem ieviests folijas paciņu iepakojums, kas ļauj, to neatverot, ēdienu ātri un ērti uzsildīt uz grila. Līdz ar to cilvēki tagad labprāt iegādājas štovētus kāpostus ne tikai Ziemassvētkos, bet arī vasarā.
“Pārfrāzējot slaveno Trampa pirmsvēlēšanu kampaņas saukli “Make America Great Again!”, varētu sacīt, ka gribam atkal padarīt varenus – proti, stilīgus un populārus – kāpostus,” pasmejas Oskars.
“Darām to, ieviešot jaunas receptes un uzsverot produkta vērtīgās īpašības. Tāpat ņemam vērā to, ka cilvēki mūsdienās ir aizņemti un vēlas iegādāties veselīgus produktus, kuru pagatavošana neprasītu daudz laika. Arī šogad “Dimdiņu” produktu sortimentā ir paredzēti jaunumi, kas jau ir izstrādes fināla stadijā un, cerams, nonāks pie pircējiem rudenī.”
Kurss uz eksportu
Ārvalstu tirgus “Dimdiņi” sākuši apgūt jau pirms gadiem divdesmit, taču pašlaik uzņēmums izvirzījis mērķi ar laiku eksportēt vairāk produkcijas, nekā tiek pārdots iekšzemes tirgū. Lai to īstenotu, ražošana sakārtota atbilstoši stingrākajām ES prasībām un pirms pieciem gadiem iegūti starptautiskie BRC un “Global G.A.P.” sertifikātus, kas apliecina labas lauksaimniecības praksi un produkcijas kvalitāti un drošumu patērētājiem. Oskars Brediks atzīst, ceļā uz šo mērķi lieti noder Eiropas biznesa studiju programmā iegūtās zināšanas un labās angļu valodas zināšanas.
Lielākās eksportēto produktu grupas irskābētie un štovētie kāposti, bietes un dažāda veida salāti.
“Nopietnākie eksporta apjomi pašlaik iet uz Lielbritāniju, Skandināviju un Krieviju,” stāsta uzņēmējs.
"Krievijas tirgus vienu brīdi valūtas kursa svārstību dēļ bija aizvēries. Tagad kurss ir nostabilizējies un atkal strauji aug interese par mūsu produktiem. Koncentrējamies arī uz Vāciju, kas ir viena no lielākajām skābēto kāpostu patērētājām Eiropā. Taču vāciešiem ir savi iecienīti zīmoli un patērēšanas kultūra, tāpēc mums, lai iekļūtu šajā tirgū, jāapbruņojas ar nopietnu stratēģiju.”
Bez zaudējumiem arī krīzē
“Dimdiņi” ir to veiksminieku vidū, kurus Covid-19 krīze tikpat kā nav skārusi. “Uzņēmumi, kas savu darbību fokusējuši uz HoReCa – viesnīcu, kafejnīcu, restorānu un citu ēdināšanas uzņēmumu – segmentu, juta pamatīgu kritumu, bet mūsu produkcija tiek realizēta galvenokārt lielveikalos, kur ārkārtas situācijas laikā pieprasījums pēc tās pat pieauga, jo cilvēki vairāk gatavoja mājās,” skaidro Oskars Brediks. Tas kompensējis arī to, ka uz mēnesi nācies slēgt “Dimdiņu” vienīgo firmas veikalu, kas atrodas Rīgas Centrāltirgū.
No grupas uzņēmumiem krīzes triecienu izjuta vienīgi “Skrīveru saldumi”: ārkārtas situācijas laikā uzņēmumam uz trim mēnešiem nācās aizvērt firmas veikalus, lielveikali apturēja sezonālo produktu iepirkumus, tāpat būtiski saruka arī korporatīvo dāvanu pasūtījumi. Līdz ar to vienu no ražotnēm uz laiku nācās slēgt un izmantot valsts sniegto dīkstāves atbalstu. Bet nu jau veikali atsākuši darbu un pārdošana sāk pamazām atdzīvoties.
Pērn “Dimdiņu” apgrozījums bija gandrīz 7 miljoni eiro, eksporta apgrozījums – 1,8 miljons eiro. “Kopumā mūsu uzņēmumu grupas šī gada apgrozījums varētu būt iepriekšējā gada līmenī,” vērtē Oskars Brediks.
“Arī eksporta apjomos lielu kritumu nejutām. Kaut daži klienti pasūtījumos kļuva piesardzīgāki, iesāktā sadarbība turpinās. Taču sāpīgi, ka uz laiku apstājās iesāktās sarunas ar jaunajiem klientiem, ar kuriem mums ir svarīgi uzsākt sadarbību līdz jaunās ražas sezonas sākumam. Te jāveic liels produktu un dokumentācijas saskaņošanas darbs un, ja to nepagūstam līdz rudenim, tad, iespējams, būs jāgaida vēl viens gads. Protams, vēl ir jautājums, kāda būs šī gada dārzeņu raža un attiecīgi to cenas. Pagaidām pāragri spriest – rudens rādīs.”
Sekot lielajai vīzijai
Oskars Brediks atzīst, ka pēdējie divarpus gadi uzņēmuma vadītāja amatā viņa pieredzē bijuši visai intensīvi un devuši vērtīgu pieredzi. Jautāts, ko no tās viņš varētu ieteikt citiem uzņēmējiem, Oskars atbild:
“Pats galvenais, ko esmu sapratis, – lai cik straujš būtu darba ritms, ir ļoti svarīgi atrast iespēju uz brīdi apstāties, lai varētu palūkoties uz visu no malas un saprast, ko būtu svarīgi mainīt, lai rezultāts būtu vēl labāks."
"Ir svarīgi domāt stratēģiski, paturot prātā vīziju, kādu jūs savu uzņēmumu vēlētos redzēt pēc gadiem pieciem vai desmit, un fokusēt enerģiju uz to, kas būtu darāms šodien, lai šo rezultātu sasniegtu. Citādi var noskriet dienu, nedēļu, mēnešus un tas saprast, ka tekošie darbi ir apdarīti, bet nekas nozīmīgs nav paveikts.
Ļoti svarīga veiksmīgam darbam ir komandas attīstība – ideāls ir panākt, lai tā darbotos kā vienots mehānisms. Taču vadītājam nemitīgi jāstrādā arī pašam ar sevi – jāinteresējas par jaunākajām tendencēm, par citu uzņēmumu un to vadītāju pieredzi, lai veiksmīgākos risinājumus varētu ieviest arī sava uzņēmuma darbā. Pats brīvajos brīžos lasu un klausos aplādes par pasaules uzņēmumu pieredzi un to, kā viņi kādos attīstības periodos risinājuši dažādas problēmas. Jo problēmas varat sastapt ik uz soļa, taču nevienai no tām jūs nedrīkstat ļaut sevi apturēt! Risinājumus var atrast vienmēr.”
