Arī tā var veidot uzņēmējdarbību: zīmols “Lūšu Drava”, ko daudzi pazīst kā izmeklētu medus gardumu veidotāju, radīts nevis kā pamatienākumu avots, bet vairāk pašu un citu priekam un ģimenes atbalstam. Tas jūtami mazinājis stresu, ko vīrusa krīzes laikā izjutuši visi Latvijas uzņēmēji, un ļauj mierīgi lolot jaunas ieceres. Par mazā ģimenes uzņēmuma tapšanu un attīstību stāsta tā īpašnieki Lelde un Jānis Lūši.
Kaut kas savs
“Lūšu Dravas” mājvieta ir Lielvārdes Stropēnos, kas ir dzimtas mājas kopš 20. gadsimta 30. gadiem. Te uzaugusi Jāņa māte Līga Lūse – diplomēta biškope, kura pēc Vecbebru tehnikuma beigšanas 1974. gadā sākusi strādāt toreizējā kolhozā “Lāčplēsis” un aizvien Stropēnos aprūpē savu dravu. Te pagājusi arī Jāņa bērnība. Pēc studijām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē viņš, būdams dedzīgs tehnoloģiju entuziasts, vairāk nekā desmit gadus Latvijas Televīzijai veidojis jaunajām tehnoloģijām veltīto raidījumu “Nākotnes parks”. Pirms septiņiem gadiem Jānis pievērsies arī pedagoga darbam – viņš vada izziņas un eksperimentu centru “Lielvārdi”, kur skolēniem palīdz apgūt zināšanas dabaszinātņu, eksakto zinātņu un tehnoloģiju jomā. Jāņa sieva Lelde apguvusi tulkotājas profesiju Ventspils Augstskolā. Taču pēc ģimenes nodibināšanas abiem radusies doma uzsākt arī ko savu.
“Prātojām, ko varētu pasākt, un tad apgaismības mirklī sapratu, ka viss taču ir tepat, acu priekšā: mājas, zeme un cilvēkiem vajadzīgs produkts! Mamma medu tirgoja tradicionālajā veidā: tradicionālas burciņas, tradicionāls tirgus, kur tu konkurē ar citiem nevis ar produkta kvalitāti un dizainu, bet ar dempingu."
"Sapratu, ka mums jāiet cits ceļš un jārada kaut kas savs, lai atšķirtos Latvijas piesātinātajā medus tirgū,” stāsta Jānis.
2013. gadā tika nodibināts uzņēmums “Lūšu Drava”. Jānis precizē, ka drava ar pusotra miljona lielo bišu saimi aizvien pieder viņa mātei, kura kā neatkarīga saimnieciskās darbības veicēja gatavo klasisko medus produkciju, bet “Lūšu Drava” no tās veido savus īpašos gardumus. Kā atrasta šīs produkcijas atslēga?
Klasika, gardumi un jaukumi
“Lai cik dīvaini tas varbūt arī neizklausītos, klasiskais medus man nemaz tā neiet pie dūšas – šķiet par saldu,” atzīst Jānis. “Gribējās, lai tas būtu skābenāks. Lasīju, ka ASV un Eiropā praktizē tā dēvēto infusion honey: medū iemērc kaut ko aromātisku, piemēram, vaniļas pāksti, un medus piesātinās ar tās garšu."
"Latvijā tolaik vēl nekā tāda nebija, nolēmām pamēģināt. Sākām ar citroniem un riekstiem, tad meklējām, ko vēl varētu pievienot. Ko tikai neizmēģinājām!”
Par “Lūšu Dravas” galveno tehnologu kļuvusi Lelde, kuras darbs ir visai smalks, jo Latvijas medus garša ir tik spēcīga, ka to nebūt nav viegli ietonēt ar kādu citu, un katram maisījumam jāatrod sava ideālā proporcija.
Tagad “Lūšu Dravas” mājaslapā tiek piedāvāts plašs produktu klāsts: gan biškopības produktu klasika – dažādu ziedu medus, ziedputekšņi un bišu maize –, gan arī dažnedažādi “jaukumi un gardumi” – medus ar sēklām, riekstiem, mandelēm, upenēm, cidonijām, smiltsērkšķiem un citām garšu variācijām. Visu tepat var ērti pasūtīt un pēc tam saņemt Omniva un DPD pakomātos vai ar Latvijas Pasta starpniecību. “Lūšu Dravas” produktus var iegādāties arī dažos Latvijas labumu veikaliņos, tirdziņos un Rīgas lidostas Duty Free veikalos.
Par visu padomāts
Mazās burciņas ir no plānas, bet izturīgas plastmasas, kas vizuāli līdzinās stiklam, taču ir neplīstoša. Šis iepakojums ir ražots Latvijā. Bet pēc klientu pieprasījuma ieviesta arī atsevišķa iepakojuma līnija ar medu stikla burciņās Duty Free veikaliem.
“Kad sākām, es skaidri zināju, ka gribu, lai mūsu zīmols atšķiras arī vizuāli – lai nav ne lācīšu, ne bitīšu, bet tīrs, elegants dizains, kas būtu pievilcīgs kā mūsdienīgiem pilsētniekiem, tā cilvēkiem ar konservatīvāku gaumi,” stāsta Jānis.
“Sākumā etiķetēm izmantojām digitālo druku, bet pirms gada nomainījām uzlīmes un pārgājām uz ofseta druku, kas piedāvā labāku kvalitāti un paver iespējas etiķetes papildināt ar dažādām vizuālām un taktilām niansēm. Ir pircēji, kam tās ir svarīgas.”
Pateicoties pārdomātajam dizainam un iepakojumam, kā arī iespējai pasūtīt individualizētas etiķetes, “Lūšu Dravas” mazās medus burciņas bieži nonāk gan privātu, gan korporatīvu dāvanu maisiņos, īpaši Ziemassvētku laikā. Tādējādi bitēm viskarstākais darba laiks ir vasarā, bet Leldei – ziemā, kad pasūtījumu ir tik daudz, ka ražotnē gandrīz vai nākas nakšņot, jo visi medus maisījumi tiek gatavoti tikai pēc pieprasījuma, tātad klienti tos saņem pavisam svaigus.
Tagad – arī tūrisms
Kopš 2019. gada pavasara medus produkcija vairs nav vienīgais “Lūšu Dravas” uzņēmējdarbības virziens. Pērn Stropēnos uzbūvēta 70 kvadrātmetru liela multifunkcionāla nojume ar videoprojektoru un audioaparatūru tematisko nodarbību, svinību un korporatīvo pasākumu rīkošanai, pie tās ierīkota ugunskura vieta, bet tuvējā mežā – disku golfa trase.
Starp citu, Jānis var lepoties ar faktu, ka ir bijis disku golfa aizsācējs Latvijā: tieši viņš 2008. gadā Rīgā, Mežaparkā, ierīkoja pirmo disku golfa laukumu. “Kolēģi nereti mani dēvē par disku golfa vectētiņu, bet nu esmu no tā pagājis malā – sak, lai jau tie jaunie!” viņš pasmejas.
Pa šiem gadiem Latvijā jau ierīkots vairāk nekā 20 disku golfa laukumu un izveidota arī sava federācija. Bet “Lūšu Taka” aicina jebkura vecuma apmeklētājus izbaudīt jauku pastaigu mežā, vienlaikus piedaloties interesantā spēlē
“Lūšu Drava” piedāvā arī tematisko nodarbību skolēniem, kuras laikā bērni var uzzināt daudz interesanta par bitēm un biškopību, kā arī paši izgatavot un apdarināt savu medus gardumu burciņu.
Visus dravas un disku golfa trases viesus apmeklējuma noslēgumā jaunuzceltajā nojumē vienmēr gaida Leldes sarūpēts cienasts – garda pašcepta maize, medus un silta piparmētru tēja.
Krīzes pieklusums
Vīrusa krīze, protams, likusi sevi manīt. “Ja šis mazais bizness būtu mūsu vienīgais ienākumu avots, situācija būtu skarba. Veikali mūsu produktus vairs nepasūtīja, daudzi mazie veikaliņi atvainojās, ka nespēj preci realizēt, un atdeva atpakaļ. Lielākais trieciens bija, ka pasūtījumus pārtrauca arī lielākais regulārais klients, lidostas Duty Free,” stāsta Jānis.
Šis laiks apliecināja, cik vērtīga ir izstrādātā un pērn atjaunotā mājaslapa un iespēja savu produkciju pārdot internetā, nosūtot uz Omniva pakomātiem.
Ārkārtas situācijā “Lūšu Dravas” medus gardumi kā imunitāti veicinošs produkts pārdoti ar pircējiem pievilcīgām atlaidēm.
Arī jaunuzbūvētajā nojumē šopavasar valdījis klusums, jo visi grupu apmeklējumi bija atcelti. “Tomēr cilvēki brauc,” saka Jānis. “Arī, kad viss šķita apstājies, bija ģimenes, kas atbrauca, lai vienkārši pavadītu laiku svaigā gaisā.” Tagad ir cerības uz apmeklētāju plūsmas atjaunošanos vasarā, kad ierobežojumi mīkstināti.
Bez stresa
Jāņa un Leldes izlolotais mazais ģimenes uzņēmums radīts galvenokārt pašu un citu priekam un ģimenes pabalstīšanai. Jāņa pamatdarbs ir skolēnu interešu centra vadīšana un mūsdienīgu mācību līdzekļu izstrāde, bet Lelde uzņēmējdarbību var veiksmīgi apvienot ar mājas soli un abu trīs bērnu audzināšanu – Lūšu atvasītēm pašlaik ir 12, 10 un 4 gadi.
Abi atzīst, ka šādam saimniekošanas modelim ir virkne priekšrocību un tas krietni mazina stresu. “Mēs neplēšamies melnu muti, lai visur būtu un sevi plaši reklamētu, jo strauja attīstība un ieņēmumu kāpums nav mūsu pašmērķis,” atzīst Lelde.
“Ar mārketingu tradicionālajā izpratnē neaizraujamies, mūs reklamē galvenokārt pircēji no mutes mutē,” piebilst Jānis. “Mums nav nevienam jāmaksā telpu nomas maksa, algu un nodokļus aprēķinām pēc stundu tarifa: ja kādā mēnesī pasūtījumu ir mazāk, arī alga tiek izmaksāta mazākā apmērā. Ar lielu finanšu pārpalikumu lepoties nevaram, taču arī mīnusos neesam. Turpinām ieguldīt līdzekļus jaunos projektos, lai ar savu uzņēmējdarbību attīstītu vidi ap mums un piesaistītu vairāk tūristu.”
Leldes jaunākā iecere ir pļavā pie mājas izveidot lielu Latvijas karti. Ar mērnieku palīdzību jau atzīmēta un izpļauta liela Latvijas kontūra ar 600 m lielu perimetru. Tās vidū iezīmēti galvenie ceļi un tiks izvietotas plāksnītes ar pilsētu nosaukumiem, lai bērni te varētu izskriet konkrētus maršrutus – tā viņiem būs reizē aktīva atpūta svaigā gaisā, laba orientēšanās spēle un Latvijas ģeogrāfijas stunda. Tiek domāts arī par drona pakalpojumiem fotografēšanai un nakšņošanas iespējām viesiem.
Iespējas jāizmanto
Kopš 2019. gada rudens Lelde pieaugušo tālākizglītības programmā arī pati profesionāli apgūst biškopību kursos Ogres Tehnikumā. “Jutu zināmu sabiedrības spiedienu,” viņa pasmaida. “Ikreiz, kad tirgojos ar medu, mani uzrunāja par biškopi, bet es tikai atgaiņājos – nē, nē, es neesmu... Tad sapratu, ka klientu gaidas ir jāattaisno un ķēros pie mācībām.” Pamudinājis arī tas, ka mācības pieejamas pavisam netālu un tiek līdzfinansētas no ES fondu līdzekļiem.
Katra iespēja attīstīties ir jāizmanto, un “Lūšu Drava” to dara. Ražotnes telpas 2013. gadā uzbūvētas ar ALTUM atbalstu, bet daļa finansējuma āra terases aprīkošanai un disku golfa trases ierīkošanai iegūta vietējās rīcības grupas “Zied zeme” rīkotajā konkursā.
Labas iespējas uzņēmumam paver arī ilggadējā sadarbība ar Swedbank. “Ir ļoti ērti, ka uzņēmumiem, kas ir Swedbank klienti, savstarpējie pārskaitījumi notiek tik ātri,” atzīst Lelde. “Man ļoti patīk gan Swedbank mājaslapa, gan mobilā lietotne, gan komunikācija – viss notiek ērti, vienkārši un operatīvi. Šogad uzņēmumam vajadzēja iegādāties jaunu, lielāku mašīnu produkcijas izvadāšanai, un te mums lieti noderēja Swedbank auto līzings,” saka Jānis.
Darīt to, kas patiesi patīk
Tiem, kas vēl tikai apsver domu par savu uzņēmējdarbību, Jāņa un Leldes ieteikums ir – būt ar kaut ko atšķirīgam no citiem, radošiem un spēt mainīties. “Kad sākām savus eksperimentus ar medus maisījumiem, Latvijā vēl nekā tāda nebija, bet nu jau mums radušies sekotāji, kas veido līdzīgus produktus. Tāpēc visu laiku jādomā kas jauns,” saka Jānis.
“Ļoti svarīga ir arī spēja būt multifunkcionālam. Cilvēki ir dažādi – viens spēj būt apkopējs, grāmatvedis, piegādātājs un ražotājs vienā personā, un viņam tas pat sagādā prieku, bet cits vēlas darīt tikai savu lietu."
"Bet, ja tu kā jaunais uzņēmējs neesi gatavs vismaz sākumā pats darīt visu, būs grūti. Cits ceļš ir liels projekts ar lielu aizņēmumu un vairākiem algotiem cilvēkiem, bet tas jau ir cits stāsts, kas saistās ar daudz lielākiem uzņēmējdarbības riskiem,” saka Lelde.
Bet abu galvenā atziņa: “Nevajag mēģināt neko mākslīgi izdomāt. Cilvēkam, kurš sirdī ir dārznieks, nevajadzētu aprēķina pēc mesties, piemēram, uz virtuālajām tehnoloģijām – tur nekas labs nesanāks. Bet, ja darīsi to, kas tev patiesi patīk, arī citi to novērtēs.”
