Populāra atziņa mūsdienās ir par nepieciešamību investēt savā pieredzē – kā tajā investē Tu?
Man ļoti patīk atrasties kalnos un dabā. Pagājušā gada nogalē devos ceļojumā uz Ekvadoru, kur lielu daļu no ceļojuma uzturējos Kotopaksi (Cotopaxi) nacionālajā parkā. Man bija iespēja kāpt līdz aptuveni 5000 metru augstumam divos iespaidīgos vulkānos: Kotopaksi un Čimboraso (Chimborazo).
Kalni man nozīmē iespēju būt tuvāk dabai un arī pašai sev. Pārgājieni šādā augstumā ir fiziski izaicinoši, bet tas vienmēr sniedz milzīgu gandarījumu. Te ir daudz paralēļu ar finanšu plānošanu – ir nepieciešama sagatavošanās, pacietība, spēja novērtēt riskus un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Kas ir bijis Tavā dzīvē grūtākais “kāpiens”, un ko šī pieredze iemācīja?
Grūtākie brīži kalnos parasti ir saistīti nevis ar pašu kāpšanu, bet ar laikapstākļiem. Gulēt teltī un kāpt kalnā ar smagu somu plecos ir pavisam citāda pieredze tad, kad spīd saule un ir skaidrs laiks, un tad, kad līst lietus un pūš spēcīgs vējš. Tomēr prieks par sasniegto virsotni nav mazāks – patiesībā dažkārt vēl lielāks, jo ceļš līdz mērķim ir prasījis vairāk izturības.
Šajā ziņā kalni man bieži atgādina investīciju pasauli. Investēt ir daudz vieglāk un patīkamāk stabilos un augošos tirgos, taču ilgtermiņa rezultātus bieži nosaka spēja saglabāt disciplīnu arī trauksmainos un svārstīgos tirgus periodos. Gan kalnos, gan investīcijās svarīga ir spēja turpināt virzīties uz priekšu arī tad, kad apstākļi nav ideāli.
Viens no visgrūtākajiem lēmumiem kalnos man bija brīdis, kad nācās atteikties no savas ambiciozās ieceres sasniegt virsotni. Bijām kalnos Norvēģijā kopā ar vīru un dēlu, un mūsu plāns bija kāpt uz sarežģīti pieejamu virsotni. Redzot, cik ļoti mans dēls vēlas sasniegt virsotni, sapratu, ka tad, ja turpināšu kāpt arī es, mans vīrs nevarēs pilnībā koncentrēt uzmanību uz dēla drošību. Tāpēc es pieņēmu lēmumu doties atpakaļ. Tas nebija viegli, taču vēlāk, redzot dēla prieku par paveikto, sapratu, ka tas bija pareizais lēmums. Šī pieredze man atgādināja, ka dažkārt svarīgākais nav pašai sasniegt virsotni, bet pieņemt lēmumu, kas ilgtermiņā ir vispareizākais.
Kā Tu raksturo savu pieeju klientu investīciju stratēģiju veidošanai?
Uzskatu, ka nav vienas universālas pieejas visiem. Katram cilvēkam ir savi mērķi, iespējas un arī attieksme pret risku, tāpēc finanšu plānam vienmēr jābūt individuāli pielāgotam.
Biežākās kļūdas izraisa emocionāli pieņemti lēmumi, skaidra investīciju plāna trūkums un nepietiekama diversifikācija. Tāpēc sarunās ar klientiem īpaši uzsveru ilgtermiņa domāšanu un disciplīnu. Mani motivē iespēja palīdzēt klientiem veidot ilgtermiņa finanšu stabilitāti un redzēt, kā pārdomāti lēmumi laika gaitā nes rezultātus. Īpaši novērtēju uzticību un ilgtermiņa sadarbību – tas ļauj kopā veidot pārdomātu un personīgi pielāgotu finanšu stratēģiju.
Vai esi pamanījusi kādas tendences klientu interesēs investīciju jomā pēdējos gados?
Ilgāku laiku Latvijā investori tradicionāli vairāk uzticējās ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, jo tas šķita saprotamāks un “taustāmāks” investīciju veids. Tomēr pēdējos gados redzu būtiskas pārmaiņas: klienti arvien biežāk interesējas arī par investīcijām vērtspapīros, kas palīdz labāk diversificēt kopējo aktīvu portfeli un sniedz plašākas iespējas ilgtermiņā. Investori kļūst arī aktīvāki un drošāki savos lēmumos, izvēloties dažādus ieguldījumu risinājumus.
Kādas investīciju tēmas Tev pašai šķiet visinteresantākās un kāpēc?
Arī pati investēju un savā pieejā esmu diezgan disciplinēta. Mans pamata portfelis ir maksimāli diversificēts gan pēc reģioniem, gan nozarēm, savukārt nelielu daļu atvēlu dažādām interesantākām vai dinamiskākām investīcijām.
Kopumā sevi uzskatu par diezgan konservatīvu investori – dodu priekšroku sabalansētiem zemāka riska ieguldījumiem. Man ir svarīgi, lai investīciju portfelis būtu ilgtspējīgs un stabils ilgtermiņā.
Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kuri šobrīd vēlas uzsākt vai sakārtot savas investīcijas?
Vispirms parūpēties par uzkrājumiem, kas ir brīvi pieejami īstermiņā. Nākamais solis ir skaidrs plāns un ilgtermiņa skatījums. Regulāri veiktas investīcijas vislabāk strādā tad, ja tās veido disciplinēti.
Manuprāt, ļoti svarīgi ir arī neuzņemties risku ārpus sava komforta līmeņa. Ja cilvēks jūtas droši un saprot savus lēmumus, investēšana kļūst par stabilu un pārliecinošu ceļu uz finanšu mērķu sasniegšanu.
Es ieteiktu ievērot dažus vienkāršus principus: domāt ilgtermiņā, diversificēt savu portfeli un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar finanšu speciālistu. Būtībā, ja cilvēka pamatnodarbošanās nav saistīta ar investīcijām un nav vēlmes iedziļināties šajā jomā, līdzekļu nodošana ieguldījumu pārvaldniekam var dot pat labākus rezultātus.
