Lauksaimniecībā rezultāti nerodas vienā dienā, un tieši tāpēc šī nozare prasa gan pacietību, gan uzņēmēja domāšanu. Mārtiņa Flakša pieredze ir veidojusies gan apgūstot jomas specifiku uzņēmējdarbības un agronomijas studijās, gan pateicoties praksei, kas gūta Zviedrijā, Dānijā un Ukrainā.
Šobrīd viņš vada 700 hektāru lielu ģimenes saimniecību "Krastmaļu sēklas", kur līdzās klasiskajai augkopībai attīstīta arī specializēta sēklu audzēšana. Paralēli tam Mārtiņš izveidojis otru uzņēmumu, jo, kā pats uzsver, izaudzēt produktu ir tikai puse no darba, tikpat svarīgi ir spēt to pārdot.
Savā lekcijā viņš aicina lauksaimniecību skatīt globālā kontekstā un uzsver, ka Latvijas nelielais mērogs var kļūt par priekšrocību. Ja ar apjomiem konkurēt nevaram, tad varam konkurēt ar elastību, spēju ātri pielāgoties tirgum un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Šo pieeju Mārtiņš īsteno arī praksē, mērķtiecīgi izmēģinot jaunas kultūras un attīstot sēklu projektus. Tie ir praktisks veids, kā atrast produktus ar potenciālu ārpus Latvijas, jo, kā viņš pats saka: “Mēs vedam prom preces un vedam atpakaļ naudu,” atgādinot, ka nelielā tirgus dēļ eksports nav izvēle, bet nepieciešamība.
Ne mazāk nozīmīga ir ilgtspēja, kas caurvij visus biznesa lēmumus, jo lauksaimniecībā viss sākas ar augsni, par kuru zemniekam jāuzņemas atbildība ilgtermiņā. “Lauksaimniecība ir pacietības skola, kur kļūdas iespējams labot tikai nākamajā gadā, tāpēc attīstība balstās secīgos soļos – izzinot, testējot un tikai tad mērogojot.”
Gada sākumā Rīgas Fantadromā notika "Nākotnes uzņēmēju forums”, kas pulcēja mūsdienīgi domājošus esošos un topošos uzņēmējus, kuri orientējas uz inovācijām un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Forums tapis sadarbībā ar Swedbank.
