- Tirgiem gads iesācies slābani, tomēr lielākoties tie ir atguvušies
- Ar likmju samazināšanu saistītais optimisms nedaudz mainījies pretējā virzienā
- Gada pirmajās sanāksmēs centrālās bankas neizgaisināja cerības uz likmju samazināšanu
- Turpmāk inflācija var nemazināties tik vienmērīgi; uzbrukumi Sarkanajā jūrā vairo kāpuma riskus
- Obligāciju ienesīgums vispirms palielinājās, bet vēlāk saruka
Gads aizsākās ar nelielu pavājinājumu akciju un obligāciju tirgos, jo investori pārcenoja prognozes attiecībā uz centrālo banku procentu likmju samazināšanu, kas decembrī deva uzrāvienu, tomēr jau drīz pēc tam atgriezās spēcīgāki rādītāji. Attīstīto pasaules valstu akciju tirgiem mēnesis beidzās labi, MSCI World indeksam pieaugot par 3,2% eiro izteiksmē. Attīstības valstu tirgi atkal atpalika, un atbilstoši MSCI indeksam to sniegums eiro izteiksmē bija par 2,8% zemāks. Obligāciju tirgos mēneša beigās lielākoties bija pamanāms neliels kritums, lai gan janvāra sākumā vērojamais ienesīguma kāpums līdz mēneša beigām bija atgriezies iepriekšējā līmenī. Naftas cena pēc uzbrukumiem Sarkanajā jūrā pieauga par 8,2%, savukārt zelta cena ASV dolāru izteiksmē samazinājās par 1,1%. Dolāra vērtība pret eiro pieauga par aptuveni 2%.
Decembrī inflācija nedaudz palielinājās gan ASV (3,4%), gan Eiropā (2,9%) (sk. grafiku). Tomēr pamatinflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) turpināja kristies. Inflācijas pieauguma risks pašlaik ir saistīts ar Sarkanās jūras reģionu, jo hutiešu uzbrukumi apgrūtina transportēšanu caur Suecas kanālu, kas ir vissvarīgākais jūras tirdzniecības ceļš starp Āziju un Eiropu, tādējādi palielinot konteineru pārvadāšanas izmaksas un jēlnaftas cenu. Arī ASV ekonomika ir bijusi spēcīgāka, nekā gaidīts, algu izmaksām joprojām pastāvot augstām.
Šie faktori, iespējams, liek pārvērtēt, vai gaidāmā centrālo banku procentu likmju samazināšana ir tikpat ticama, kā tika uzskatīts. Segmenti, kuri, pateicoties šīm cerībām, decembrī piedzīvoja kāpumu (tostarp tīrā enerģija un nekustamais īpašums), janvārī no pārējiem atpalika. Šā gada pirmajā centrālo banku sanāksmju kārtā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka (AB) atstāja likmes nemainīgas, turklāt neatcēla cerības par to samazināšanu. Pašlaik fjūčeru tirgi cenās ierēķina, ka FRS pirmo reizi samazinās likmes maijā, ECB – aprīlī, bet AB – jūnijā, kā arī gada laikā paredz diezgan daudz samazinājumu, kas pagaidām varētu būt pat pārāk daudz, ja vien nav gaidāma krīze.
Pārskata mēnesī sākās ceturtā ceturkšņa peļņas rādītāju paziņošanas sezona. Līdz šā pārskata sagatavošanas brīdim nedaudz par ceturtā ceturkšņa rezultātiem bija paziņojuši mazāk nekā puse no S&P 500 uzņēmumiem. Saskaņā ar šiem rezultātiem peļņas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir bijis stabils un lielāks par prognozēto, izņemot enerģētikas un pamatmateriālu nozares. Zināmu vilšanos peļņas rādītāju paziņošanas sezonas sākumā radīja vājāki rezultāti finanšu sektorā saistībā ar noguldījumu apdrošināšanas izmaksām. “Lieliskā septiņnieka” uzņēmumu (Alphabet, Amazon, Apple, Meta, Microsoft, Nvidia un Tesla) rezultāti janvārī nebija tik spīdoši kā līdz šim, jo ieguldītāji gaidīja peļņas rādītāju paziņošanu, ņemot vērā, ka atsevišķi dati uzņēmumiem, kuri janvārī sniedza pārskatus, bija neapmierinoši (piemēram, Google reklāmas ieņēmumi).
Mēneša grafiks. Inflācija svārstās, tomēr pamatinflācijas tendence joprojām skaidri liecina par mazināšanos. PCI gada izteiksmē, %.
***
