Īsā atbilde ir diversificēta portfeļa izveide jau sākotnēji, uzsākot investēt, un spēja saglabāt mieru arī tad, ja finanšu tirgi piedzīvo kritumu. Kā skaidro Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls, finanšu tirgi novērtē pacietīgos jeb tos investorus, kas nekrīt panikā par katru akcijas cenas vai tirgus svārstību, bet gan konsekventi un periodiski iegulda, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus.
Neinvestē uz “pilnu banku”
Lai tirgus svārstību brīžos nekristu panikā, jāatceras, ka finanšu tirgos nekad nedrīkst iet uz “pilnu banku” jeb ieguldīt visus savus brīvos naudas līdzekļus. Pirms veidot ieguldījumus, noteikti ir jāparūpējas, lai būtu izveidota finanšu rezerve vismaz vienas līdz trīs vidējo darba algu apmērā, lai uz to varētu paļauties neparedzētās situācijās. “Drošības spilvena” apmēru katrs var noteikt sev pats, vadoties pēc ienākumiem, tēriņiem un paradumiem. Vispārpieņemts ieteikums ir uzkrājums 3 mēneša ienākumu apmērā, bet kādam varbūt ir pietiekami arī ar 1 mēneša apjomu. Nav arī aizliegts veikt ieguldījumus, ja šīs drošības rezerves vēl nav, taču par to nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, un vēlams paralēli ieguldījumiem veidot arī savu drošības spilvenu atsevišķā norēķinu kontā.
Finanšu tirgi ir nepastāvīgi, un var gadīties, ka tirgus krituma brīžos, ja naudu nepieciešams izņemt, tās var būt mazāk, nekā sākotnēji ieguldīts. Taču tas nenozīmē, ka tās vērtība neatgriezīsies pēc mēneša vai gada. Tāpat ir jāpatur prātā doma, ka finanšu tirgos tikai retais var ātri kļūt bagāts, turklāt tas iespējams tikai uzņemoties ļoti augstu risku. Tāpēc, ja neesi gatavs riskēt ar visu, kas pieder, ir vērts pieturēties pie domas, ka ieguldīšana finanšu tirgos ir ilgtermiņa process.
Portfeļa diversifikācija samazinās risku
Riska pārvaldība ir vēl viens svarīgs priekšnosacījums, kas jāatceras ikvienam, kas iegulda finanšu tirgos. Tam nepieciešama ieguldījuma portfeļa diversifikācija jeb citiem vārdiem - nelikt visas olas vienā grozā. Kā tas darbojas?
Teiksim, ka tev ir 1000 eiro, ko nolem ieguldīt viena perspektīva uzņēmuma akcijās. Pastāv iespējamībā, ka to vērtība var pieaugt vai samazināties par -40% un vairāk gada laikā. Tas nozīmē, ka, pozitīva scenārija gadījumā pastāv iespēja nopelnīt +400 eiro, bet negatīva scenārija gadījumā tik pat zaudēt vai sliktākajā gadījumā visu savu ieguldīto naudu.
Šo risku var mazināt, ieguldot ne tikai vienā, bet vairākos uzņēmumos. Piemēram, par šādu summu var iegādāties ieguldījuma fonda daļas, kas seko līdzi MSCI World indeksam, kurā ir vairāk nekā 1429 uzņēmumu no 23 dažādam valstīm.
Šāda groza maksimālas zaudējuma risks noteiktos periodos saskaņā ar vēsturiskiem datiem, pieņemot, ka ieguldījums ir turēts no 2014. gada augusta līdz 2024. gada augustam, garākais krituma periods ilga 2 gadus un bija no 2021. gada decembra līdz 2023. gada decembrim sasniedzot zemāko līmeni -13,4%*, un visdziļākais krituma periods ilga 10 mēnešus un bija no 2020. gada janvāra līdz 2020. gada novembrim. Tas sasniedza zemāko līmeni -19,9%*. Taču te ir jāņem vēra, ka ar mazāku risku būs arī mazāks potenciālais ienesīgums, jo ar diversificētu portfeli ieguldi daļā no katra uzņēmuma MSCI World indeksā caur kādu ieguldījumu fondu vai ETF (biržā tirgoto fondu) , kas rezultātā samazina arī kopējo ienesīgumu. Piemēram, iegādājoties Microsoft akcijas 2014. gadā augustā un turot tās līdz 2024. gada augustam, atdeve būtu aptuveni pie 855%* (neskaitot dividendes), turpretim ieguldot MSCI World atdeve būtu aptuveni pie 193%*. Tas, cik lielu risku esi gatavs uzņemties, ir ļoti individuāli.
*Avots: Bloomberg
Ja vēlies ieguldīt, bet nevēlies riskēt
Ja vēlies ieguldīt, bet nesatraukties par zaudējumiem, brīvos līdzekļus vari novirzīt uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā jeb Swedbank Privātajā portfelī. Tas līdzīgi kā ieguldījumu fondi nodrošina diversificētu portfeli turklāt ar šādu risinājumu ir iespēja saņemt iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu no ieguldītas summas, kas ir sava veida garantēts ienesīgums katru gadu. Šo atmaksu var uztvert kā garantētu ienākumu, ko katru gadu vari pieprasīt no VID, un kuru tālāk vari no jauna ieguldīt tajā pašā Privātajā portfelī vai arī citos ieguldījumu risinājumos. Arī tirgus lejupslīdes gadījumos IIN atmaksa ir tas, kas uz kopējā portfeļa fona mazinās zaudējumus.
Ieguldi regulāri
Iemesli tirgus svārstībām vēsturiski ir bijuši ļoti dažādi - kari, ekonomiskās krīzes, ģeopolitiskie sasprindzinājumi, nesenākais no tiem - COVID-19 pandēmija un Karš Ukrainā, kad piedzīvojām rekordlielus tirgus kritumus un tikpat ātru atgūšanos. Vispār kopumā pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī vērā ņemamu svārstību finanšu tirgos. Mēs pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu, gan tam sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, kā arī virkne vēl citu notikumu, kas lika par sevi manīt finanšu tirgos.
Taču zini, ja ieguldi regulāri ik mēnesi vai arī papildini vienreizējās iemaksas ilgtermiņā, tu gūsi labumu arī brīžos, kad tirgus cenas kritīsies, jo tad ieguldījumi kļūs viegli pieejami par zemāku cenu (skatīt attēlu zemāk).
Citiem vārdiem - no kritumiem nav jābaidās, tie ir arī iespēju laiks, kad var izvērtēt papildu ieguldījumu veikšanu par zemākām vērtspapīru cenām, jo finanšu tirgos pēc kritumiem parasti seko kāpumi.
Zini, kas notiek tirgos
Svarīgi atzīmēt, ka regulāras investīcijas neprasa pastāvīgu biržu un tirgus cenu uzraudzību. Bet, ja ieguldi akcijās, ieguldījumu fondos vai Privātajā portfelī, ieteicams ik pa laikam izlasīt ziņas par to, kas notiek finanšu tirgos un ekonomikā. Tas ļaus prognozēt, kas ar ieguldītajiem līdzekļiem potenciāli var notikt tuvākā vai tālākā nākotnē.
Pati svarīgākā lieta finanšu tirgus svārstību brīžos ir nekrist panikā un trauksmes brīdī visu nepārdot. Tas visbiežāk rada bažas par jaunu startu finanšu tirgos, ko nereti vairs tā arī nekad neizdarām. Tāpēc nevajag visus ieguldījumus steigšus pārdot, bet gan novērtēt to potenciālu ilgtermiņā, balstoties uz to aktualitātēm visā pasaulē. Tāpat noteikti nevajag gaidīt pareizo momentu, kad startēt finanšu tirgos, jo to ir praktiski neiespējami noķert. Ja nav pārliecības vai māc bailes, sadali savu ieguldījumu summu vairākas daļās, lai gadījumā, ja kritumi turpinās, varētu piepirkt papildus akciju vai fondu daļas vēl lētāk. Ja tev ir brīvie līdzekļi, neturi tos kontā, jo tad nauda katru mēnesi pie pieaugošiem inflācijas rādītājiem zaudē savu vērtību.
Kopumā atceries - no kritumiem nav jābaidās, tie ir arī iespēju laiks, kad var izvērtēt papildu ieguldījumu veikšanu par zemākām vērtspapīru cenām, jo finanšu tirgos pēc kritumiem parasti seko kāpumi.
Turklāt, lai sagaidītu lielāku ienesīgumu, jārēķinās ar garāku noguldījuma termiņu (ieteicamais vidējais ieguldījumu termiņš ir no pieciem gadiem). Jo ilgāk ieguldīsi, jo vieglāk būs pārciest tirgus svārstības, un, īstenojot periodisku investīciju stratēģiju, ieguldījuma vērtība svārstīsies mazāk.
