Obligācijas ir parāda instrumenti, ar kuru palīdzību investors uz noteiktu laiku ar mainīgu vai fiksētu procentu likmi aizdod naudu obligāciju emitentam. Obligācijas emitents var būt uzņēmumi, pašvaldības, valstis, kas emitē obligācijas, lai piesaistītu naudu, ar ko varētu finansēt savus projektus un biznesa plānus.
Atšķirībā no akcijām, obligācijām ir beigu termiņš, kad emitentam ir jāatmaksā visa pamatsumma no obligācijas nomināla vērtības, kas var būt 100,1000 vai pat 100 000 eiro par vienu obligāciju. Atkarībā no obligācijas tipa, obligāciju īpašniekam ir tiesības saņemt konkrētus procentu maksājumus no obligācijas emitenta katru ceturksni, katru gadu vai arī pie obligāciju dzēšanas. Parasti, izlaižot obligācijas, tiek noteikts, vai tām būs fiksēta vai mainīga procentu likme, vai arī tās tiks izlaistas ar diskontētu vērtību.
Obligācijas ar fiksētu procentu likmi: Parasti kupona jeb procentu maksājums ir fiksēts un tiek maksāts investoram saskaņā ar obligācijas prospekta noteikumiem, kas parasti var būt reizi pusgadā vai reizi gadā. Kupona jeb procenta likmi sareizinot ar pamatsummu, ieguldītājs iegūst kupona vērtību naudas izteiksmē. Piemēram, ja obligācijas pamatsumma ir 1000 eiro, bet kupona likme ir 10%, tad obligācijas emitents katru gadu ieguldītājam maksās 100 eiro līdz obligācijas dzēšanas termiņam, kur noslēgumā emitents izmaksās arī obligācijas nomināla vērtību.
Obligācijas ar mainīgu procentu likmi: Mainīgā procentu likme parasti ir balstīta uz tirgus procentu likmju indeksu, piemēram EURIBOR, kuram pievienots fiksēts uzcenojums. Piemēram, uzņēmums var izlaist obligāciju ar kuponu jeb procentu maksājumu, kur fiksētā daļa ir 8%, bet mainīgā daļa ir 6 mēnešu EURIBOR, kas piemēram uz 15.11.2023 bija 4.076%. Tas nozīmē, ka kopējā kupona likme būtu 12.076%. Mīnus šāda veida obligācijām ir tas, ka kupona maksājumu summa ir atkarīga no EURIBOR vai kāda cita rādītāja attiecīgajā periodā, tāpēc precīza kupona summa iepriekš nav zināma.
Diskontētās obligācijas: Šāda tipa obligāciju pirkšanas cena ir mazāka par to nominālu. Turot obligācijas līdz to dzēšanas datumam, ienākumu veido obligāciju nomināla un to iegādes cenas starpība. Piemēram, iegādes cena par vienu obligāciju ir 900 eiro, un nomināls tie paši 1000 eiro, tad sanāk, ka ienesīgums par obligāciju būs 11.11% līdz tās dzēšanai.
Vēl viens būtisks faktors, kas ir jāņem vēra, ka obligācijas var būt gan vienkāršas, gan sarežģītas. Obligācijas parasti klasificē kā sarežģītas, ja tās ietver piemēram, atvasinātu finanšu instrumentu.
Daži sarežģīto obligāciju piemēri:
- Subordinētās obligācijas ir obligācija bez nodrošinājuma, kas nozīmē, ka uzņēmuma maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā šo obligāciju turētāji būs uzreiz pirms akcionāriem, kas varēs pretendēt uz kādu kompensāciju, jo pirmā roka būs citu kreditoru prasījumu izpildei.
- Obligācijas, kurās ietverts atvasinātais instruments piemēram, obligācijā iekļauta opcija var dot tiesības emitentam vai investoram nākotnē veikt kādu darbību, atbilstoši obligācijas dokumentācijā noteiktajam (piemēram, dzēst vai pārdot obligācijas pirms to dzēšanas datuma).
Arī zema riska ieguldījumi ir ar daļu riska
Protams, ka obligāciju pircējs nav 100% pasargāts, un, ieguldot savu brīvos naudas līdzekļus obligācijās, uzņemas dažādus riskus, tostarp likviditātes risku, valūtas risku, procentu likmju risku, reinvestēšanas riskus, saistību neizpildes risku utt. Sliktākais scenārijs ir saistību neizpildes risks, jeb situācija, kad obligāciju emitents nespēj atmaksāt aizņemto naudu. Piemēram, uzņēmuma bankrota gadījumā, obligāciju turētāji var zaudēt daļu vai atsevišķos gadījumos pat visu no sava ieguldījuma. Šī iemesla dēļ ieguldītājiem ir jāizvērtē, kam viņi aizdod savu naudu. Riskus var mazināt portfeļa diversifikācija, tas ir - investors var aizdot naudu nevis tikai vienam obligāciju emitentam, bet ieguldīt līdzekļus vairākās obligācijās.
Otra opcija ir skatīties obligācijas ar nodrošinājumu. Jo obligācijas, līdzīgi kā aizdevumi jeb kredīti, var būt nodrošināti (piemēram, līzings, hipotēka) un nenodrošināti (piemēram, patēriņa kredīts) vai daļēji nodrošināti. Drošākās obligācijas, protams, ir tās, kurām ir kāds nodrošinājums, bet ir arī jāņem vērā nodrošinājuma kvalitāte (likviditāte, vērtība, ilgmūžība), kas ir ļoti būtiski, lai novērtētu obligāciju risku. Obligācijas neatmaksāšanas gadījumā, obligāciju īpašnieku interesēs nodrošinājums var tikt pārdots, lai segtu šīs saistības.
Viens no iemesliem, kāpēc tiek ieguldīts obligācijās, ir prognozējamais ienākums, piemēram, kupona maksājumi vai diskontētu obligāciju gadījumā – starpība starp obligāciju nominālu un pirkšanas cenu. Ja obligācijas tur līdz to dzēšanas datumam, ieguldītāji atgūst visu pamatsummu, ja neīstenojas iepriekš minētie riski.
Kā ieguldīt obligācijās?
Lai ieguldītu obligācijās, sākumā ir nepieciešams atvērt ieguldījumu kontu vai vērtspapīru kontu.
Kad tas ir izdarīts, ir vairākas opcijas, kā iegādāties obligācijas caur Swedbank.
- Swedbank interneta bankā ir iespējams iegādāties Baltijas valstu valdību obligācijas otrreizējā tirgū. Minimālais ieguldījumu apjoms ir sākot no 1000 EUR pēc nominālvērtības.
- Citas otrreizējā tirgū un Baltijas biržās tirgotās obligācijas var iegādāties, zvanot brokeriem pa tālruni 67444141. Darījumus biržā var veikt sākot ar vienu obligāciju, attiecīgi minimālais apjoms ir atkarīgs no obligāciju nominālvērtības. Darījumiem otrreizējā tirgū minimālais apjoms ir sākot no 30 000 EUR pēc nominālvērtības.
- Gadījumā, ja emitents veic papildus vai jaunu obligāciju emisiju biržā, ir opcija ir iegādāties obligācijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā (uz lielu daļu vietēja Baltijas tirgus sākotnējo publisko piedāvājumu ir iespējams parakstīties Swedbank interneta bankā sadaļā Vērtspapīru notikumi un piedāvājumi.)
