Finanšu tirgi ir dinamiska vide, kurā investori vienlaikus meklē gan iespējas nopelnīt, gan arī aizsardzību pret riskiem. Šajā kontekstā obligācijas jau izsenis tiek uzskatītas par drošu ieguldījumu izvēli, kas sniedz stabilitāti pat visneparedzamākajos apstākļos. Šobrīd, kad globālā ekonomika piedzīvo neskaidrības un svārstības, pieaug ieguldītāju interese par obligācijām kā drošo salu finanšu nepastāvības viļņos. Tas ir saprotams – obligācijas nodrošina fiksētu ienesīgumu, īpaši laikā, kad akciju tirgi ir neprognozējami. Turklāt tās bieži izdod uzticami valdības vai lielu korporāciju emitenti.
Latvijas kapitāla tirgū šī tendence izpaužas skaidri — pērn novērots straujākais obligāciju tirdzniecības apgrozījuma kāpums pēdējo piecu gadu laikā, sasniedzot 65,1 miljonu eiro*. Kopumā pērn tika veikts 21 jauns obligāciju emisijas darījums, kuru vidū atrodami uzņēmumi Eleving Group, Latraps, Altum, Grenardi un citi. Arī Swedbank dati rāda pieprasījuma pieaugumu pēc obligācijām — pēdējo trīs gadu laikā klientu skaits, kas ieguldījuši obligācijās, ir pieaudzis par 485%, un ieguldījumu apjoms ir audzis par 99,85%.
* Latvijas Bankas dati: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/uzraudziba/finansu-instrumentu-tirgus/emitents/darbibas-raditaji?utm_source=chatgpt.com
Spriedze rada pieprasījumu
Pašlaik globālā ekonomika stāv uz nestabiliem pamatiem — ģeopolitiskā spriedze un makroekonomiskie izaicinājumi rada papildu nervozitāti investoru vidū. Šo faktoru dēļ neprognozējamas inflācijas tendences kļūst par galveno diskusiju objektu starp finanšu analītiķiem. Centrālās bankas turpina izmantot dažādus monetārās politikas instrumentus procentu likmju regulēšanai, kas savukārt ietekmē kapitāla plūsmas starptautiskajos tirgos.
Šādās situācijās interese par obligācijām kā uzticamu ieguldījumu iespēju sasniedz jaunas virsotnes. Investori meklē patvērumu no nenoteiktības vētrām un cenšas izvairīties no potenciāliem zaudējumiem riskantākajos aktīvos. Vēsturiskie dati gan liecina, ka šāda tendence nav nekas jauns — katru reizi, kad tirgū pieaug nestabilitāte, investori mēdz pārorientēt savus portfeļus uz mazāk riskantiem aktīviem.
Turklāt, attīstoties arī tehnoloģijām finanšu jomā, arvien vairāk privāto investoru izmanto digitālās platformas, lai vienkārši un nepastarpināti piekļūtu globālajiem obligāciju tirgiem no saviem viedtālruņiem vai datoriem bez sarežģītiem starpniekiem vai augstām komisijas maksām.
Bez riskiem neiztikt
Tomēr jāņem vērā arī riski saistībā ar obligāciju tirgu. Procentu likmju svārstības var ietekmēt ne tikai obligāciju cenu dinamiku īstermiņā, bet arī to ienesīgumu ilgtermiņā. Tāpēc investoriem vajadzētu rūpīgi izvērtēt savas stratēģijas un izmantot diversifikācijas principus portfeļa veidošanā.
Citiem vārdiem sakot, ieguldījums obligācijās neatbrīvo no riska. Turpmāk ir norādīti vieni no biežākajiem obligāciju riskiem:
- Procentu likmju risks — pieaugošas likmes samazina jau esošo obligāciju tirgus vērtību.
- Emitenta risks — uzņēmuma vai valsts maksātnespēja vai kredītreitinga pazemināšana var apdraudēt ieguldījumu.
- Likviditātes risks — daļai Baltijas uzņēmumu obligāciju nav aktīva otrreizēja tirgus, kas nozīmē, ka tās var būt grūti pārdot pirms obligāciju dzēšanas termiņa.
- Valūtas risks — ieguldot ārvalstu valūtā emitētās obligācijās, kursa svārstības var ietekmēt reālo atdevi.
Diversifikācija ir kritiski svarīga jebkuram investoram neatkarīgi no viņa pieredzes līmeņa vai portfeļa apjoma. Tā palīdz mazināt risku zaudēt kapitālu vienreizējās nevēlamās svārstībās konkrētajā tirgū vai sektorā. Obligāciju iekļaušana diversificētajā portfelī var būt stratēģiski gudrs to investoru solis, kuri vēlas samazināt kopējo svārstību risku.
Nobeigumā jāatzīst, ka obligācijas turpina būt nozīmīgs elements diversificētā investīciju portfelī, sniedzot ne tikai aizsardzību pret svārstībām, bet arī iespēju gūt stabilu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā laikā, kad tirgi ir īpaši jutīgi pret ārējiem šokiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, obligāciju kā uzticamu ieguldījumu loma kļūst arvien svarīgāka. Investoriem ir iespēja izmantot šo drošo salu savās finanšu stratēģijās, lai saglabātu kapitālu un nodrošinātu stabilitāti neskaidrību pilnajā pasaulē.
