Printify vadītāja Anastasija Oļeiņika par apzinātu pieeju biznesam un dzīvei

“Nedarboties pēc inerces” – tas ir viens no galvenajiem principiem, ko profesionālajā un privātajā dzīvē ievēro Printify vadītāja Anastasija Oļeiņika.

Sarunā ar Swedbank Private Banking vadītāju Astru Šepu viņa dalās ar aktualitātēm savā profesionālajā darbā, investēšanas pieredzi un pamata stratēģiju ieguldījumos.

Ja lasītājiem būtu jāpastāsta par sevi, kāda būtu jūsu vizītkarte?

Esmu profesionāla vadītāja jau daudzus gadus un patlaban vadu vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem Printify. Tā ir e-komercijas platforma, kurā uzņēmēji no visas pasaules var īstenot savas radošās idejas un izdrukāt vai izdekorēt iecerēto produktu, piemēram, apģērbu, krūzi vai plakātu. Platforma ļauj realizēt projektus pēc pieprasījuma, sniedzot uzņēmējiem pieeju plašam loģistikas un ražošanas tīklam, kā arī klientiem visā pasaulē. Lai parādītu globālo mērogu, var minēt, ka pagājušajā gadā Printify klientu vārdā mēs nosūtījām ap 15 miljonu individuālu vienību galapatērētājiem, aptverot visas pasaules valstis (izņemot sankcijām pakļautās). Iepriekš vadīju arī citus tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī darbojos finanšu un finanšu tehnoloģiju jomā. Manā vizītkartē vēl ir vērts pieminēt, ka man patīk redzēt kopainu un domāt stratēģiski, savukārt iepriekšējā profesionālā pieredze un izglītība palīdz arī ar finanšu un ciparu perspektīvu.

Kādas ir jūsu galvenās vērtības biznesā un arī personīgajā dzīvē?

Galvenā vērtība droši vien ir būt labākajai sevis versijai katru dienu visos aspektos, nepiešķirot prioritāti kādai no jomām. Man tas nozīmē nedarboties pēc inerces, un tas ietver arī ikdienas rutīnu laušanu. Pamanīt un nobloķēt liekās plūsmas, kas ierauj rutīnā, tā sasniedzot lielāku efektivitāti gan ikdienā, gan biznesā. Daļu ikdienas lēmumu, piemēram, ēdienreižu plānošanu vai apģērba izvēli, var standartizēt un netērēt tam laiku un enerģiju. Tas palīdz fokusēties uz pārējām lietām, mēģinot tām pieiet ar maksimāli kritisku domāšanu, kāpēc es to daru un ko gribu ar to sasniegt.

Vienkāršs piemērs – pirms kāda laika pamanīju, ka pirmais, ko daru pēc pamošanās, ir e-pasta vēstuļu lasīšana un atbildēšana telefonā. Es nodomāju: vai tas ir labākais, ko darīt no rīta? Izlēmu, ka nav, tāpēc uzliku telefonā fokusa laiku, kas pamošanās brīdī e-pasta lietotni paslēpj. Tas man sniedz to friction momentu, laiku apdomāt, kas ir labākais, ko es varu izdarīt šodien vai nākamās nedēļas laikā. Es to arī piefiksēju, lai nākamajās reizēs varētu reflektēt un pielāgot domas un rīcību.

Reflektēt ir ļoti svarīgi. Ir cilvēki, kuriem veiksmīgi sanāk to darīt ikdienā, arī man dažreiz tas izdodas, bet ikdienas skrējienā ne vienmēr. Tāpēc man ir personīgās prāta higiēnas diena reizi ceturksnī, kad es apsēžos un apzināti padomāju, kam es tērēju savu laiku, kam es gribētu to tērēt, kas ir manas prioritātes darbā un kas – privātajā dzīvē. Kā es varu strukturēt savu dzīvi tā, lai veltītu uzmanību prioritātēm.

Pārejot pie šādām fokusa lietām – kādas ir aktualitātes un tendences jūsu pārstāvētajā jomā?

Pasaule vēl arvien ļoti aktīvi mainās. E-komercija daudzus gadus dzīvoja uz kovida efekta viļņa, kad izaugsme bija ārkārtīgi strauja, pāri 300% gadā. Tagad esam atgriezušies pie stabilākas izaugsmes, kas vērojama arī citās nozarēs. Tas maina pieeju biznesam un skatījumu uz tālāko attīstību. Ja iepriekš vajadzēja ātri ķert iespējas un būt pareizajā vietā, tad tagad var stratēģiskāk izsvērt, kādu biznesu gribam uzbūvēt ilgtermiņā.

Redzu, ka arī mākslīgais intelekts būtiski ietekmē gan kopējo tehnoloģijas jomu, gan e-komercijas nozares turpmāko virzību. Pagaidām nav pavisam skaidrs, kur tieši un kā šī ietekme būs redzama, tāpēc ir interesanti sekot līdzi un prognozēt, kas attīstīsies, bet kas būs īstermiņa uzplaiksnījums. Vēl pirms pāris gadiem visi runāja par NFT (non-fungible tokens jeb tā sauktie “neaizvietojamie tokeni”), bet tas izrādījās burbulis, kas vairs nav aktuāls.

Trešais mūsu biznesam ļoti aktuālais virziens ir sociālo tīklu tendences. Arvien lielāka daļa no e-komercijas pārdošanas apjomiem tiek virzīta ar dažādu influenceru jeb satura veidotāju palīdzību. Šī nozare arī mainās. Pirms vairākiem gadiem influenceri lielākoties izvietoja saturā zīmolu sponsorētās preces, pēc tam tika ieviesta prasība, ka reklāma ir īpaši jāatzīmē. Mūsdienās patērētājs patiesībā vairs negrib redzēt sponsorētu saturu – viņš grib redzēt īstu saturu vai arī gatavs ļaut influencerim pelnīt ar viņa paša radīto. Piemēram, tā vietā, lai satura veidotājs reklamētu kādu zīmola preci, viņš var radīt savu preci vai pakalpojumu kopā ar šo zīmolu, un sekotāji ir gatavi to atbalstīt, iegādājoties preci vai kolekciju. Arī šī ir iespēja mūsu un arī daudziem citiem biznesiem.

Kādā intervijā medijiem esat teikusi: “Sirdī esmu finanšu cilvēks”. Vai tas attiecas arī uz personīgajām finansēm, investīcijām? Kas vairāk vada personīgos finanšu lēmumus – emocijas vai rūpīgs aprēķins?

Tas, ka esmu finanšu cilvēks, noteikti attiecas arī uz personīgajām finansēm. Taču nāk prātā arī kāds stāsts no manas bērnības. Mana mamma bija friziere, bet es biju tas bērns, kas uz skolu gāja bez bizēm vai frizūras. Jo darbā tu tik ļoti daudz ieguldi savā jomā, ka mājās ne vienmēr to esi gatavs darīt. Tas savā ziņā ir arī mans variants, jo tik daudz jādomā par skaitļiem un finansēm darba vidē, ka privāti tam vairs neatliek laika un spēka.

Tāpēc privāto finanšu dzīvi es mēģinu standartizēt un izveidot vienkāršākus lemšanas rīkus. Šo rīku izveidē es ieguldu laiku, tāpēc tie ir balstīti uz loģiku un aprēķiniem. Saprotu arī, ka neesmu līdzekļu pārvaldnieks, tāpēc citreiz labāk uzticēties profesionāļiem, pat ja es varētu to ar zināmu laika ieguldījumu izdarīt pati. Manuprāt, cilvēkam ir svarīgi saprast, kur viņš pats var radīt maksimālu vērtību, bet ko labāk deleģēt profesionāļiem.

No otras puses, finanses un ieguldījumi ir interesanta manas dzīves daļa. Sievietēm patīk iepirkšanās, un pirkšanas prieku var novirzīt produktīvākā gultnē. Tāpēc ik pa laikam es atvēlu noteiktu budžetu, piemēram, akciju vai kriptovalūtu iegādei un pēc tam šiem ieguldījumiem ar interesi sekoju līdzi. Šī vairāk ir emociju un intuīcijas sadaļā, bez sarežģītākas tehniskās analīzes. Kaut ko es pērku tāpēc, ka man patīk konkrētais uzņēmums, vai arī, paskatoties uz grafiku, man šķiet, ka ir potenciāls izaugsmei. Tā ir viena no mana portfeļa nelielām daļām, kas drīzāk ir izklaidei un interešu loka paplašināšanai, jo manuālā investīciju procesā tu mācies.

Lielākā daļa mana portfeļa, protams, ir daudz sakārtotāka un konservatīvāka. Man ir sadalīts portfelis starp fiksēto ieņēmumu, indeksu instrumentiem, bet lielu īpatsvaru veido nekustamais īpašums. Zinu, ka tas nav pareizi no klasiskās finanšu teorijas, bet 70% no mana kopējā portfeļa ir nekustamajā īpašumā, savukārt – 30% finanšu instrumentos. No finanšu instrumentu daļas 70% ir dažādi fiksēto ieņēmumu instrumenti, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, pensiju fondi, savukārt ap 30% veido akcijas, fondi un kriptovalūtas. Vēsturiski tā ir sanācis, un man ir plāns ar laiku šo samēru izlīdzināt, samazinot nekustamā īpašuma īpatsvaru. Taču arī attiecībā uz nekustamo īpašumu uzskatu, ka tirgū ik pa brīdim parādās iespējas, kuras ir jāizmanto. Pastāv vispārīgs princips, ka naudu no investīcijām nopelna nevis tad, kad pārdod, bet tad, kad nopērk. Tas attiecas gan uz vērtspapīriem un dažādiem finanšu instrumentiem, gan uz jebkuriem citiem aktīviem. Tāpēc, ja iegādei ir pieejams kaut kas par labu cenu, dažreiz ir jāatkāpjas no savas izveidotās investīciju stratēģijas un ierastās proporcijas.

Jaunuzņēmumus un arī investīciju jomu joprojām mēdz uzskatīt par “vīriešu pasauli”, lai arī situācija pēdējos gados mainās. Kā jūs to redzat no savas ikdienas pieredzes?

Pēc statistikas tas tā ir. Proporcija gan pamazām uzlabojas. Ja paskatāmies uz Printify, tad vadošajās (managerial) pozīcijās ir ļoti labs dzimumu līdzsvars. Kopumā sieviešu īpatsvars tehnoloģiju uzņēmumu augstākās vadības komandās vēl aizvien ir samērā zems, tomēr ceru, ka ar laiku situācija uzlabosies. Vienlaikus es arī saredzu iemeslus, kāpēc ne visām sievietēm šī niša varētu būt pievilcīga un piemērota. Stress un slodze šajās pozīcijās ir liela, turklāt ir jāņem vērā arī sieviešu un vīriešu atšķirības. Mēs visi neesam vienādi. Domāju, ka drīz nonāksim pie situācijas, ka darba pasaule būs atvērta arvien lielākam sieviešu īpatsvaram augstākās vadības amatos, bet labi saprotu arī tās sievietes, kas vēlas mierīgāku dzīvi.

Pati sev esmu izveidojusi dažādas sistēmas sevis sabalansēšanai, bet man ir aizdomas, ka man kā sievietei tas prasa vairāk pūļu nekā vairumam vīriešu. Tāpēc tas ir liels commitment jeb apņemšanās – gan no manas puses, apzinoties savas ambīcijas, gan arī no manas ģimenes, saprotot, kāpēc es to daru. Svarīga daļa, kas man ļoti palīdz, ir ikdienas pienākumu deleģēšana. Sievietei ir ļoti daudz papildu darbu, ko neviens īsti neredz un par kuriem nemaksā – nopirkt pārtiku, pagatavot ēdienu, izmazgāt veļu. Tāpēc to, ko varu, cenšos deleģēt, un domāju, ka nav jābaidās to darīt, ja sievietei ir atbildīgs darbs. Tas ir prioritāšu jautājums.

Kādas aktuālās tendences jums kā investorei šķiet īpaši svarīgas – ko pamanāt un kam sekojat līdzi?

Labas atbildes diemžēl nebūs, jo šobrīd tirgus ir nonācis diezgan neskaidrā zonā. Vēroju, kas notiks – gan ar akcijām, gan kriptovalūtu, gan nekustamajiem īpašumiem. Manuprāt, mēs esam zināmā plato stadijā, kad nav vēl skaidrs, vai ies uz augšu vai uz leju. Tāpēc šobrīd es nogaidu. Skaidrs, ka procentlikmes sāk pamazām mazināties, un tas noteikti jāņem vērā, pieņemot investīciju lēmumus.