Jau ceturto gadu pēc kārtas finanšu tirgi ir turpinājuši lidojumu, sasniedzot jaunus rekordus par spīti turbulencēm – ģeopolitikai, enerģijas cenām, inflācijai, augošām procentu likmēm un valdību parādiem. Lielā mērā to ir veicinājusi “spēcīgā degviela” – mākslīgais intelekts, un arī pasaules ekonomikas noturība. Vienlaikus jau kādu laiku virmo jautājums “vai nav gaidāma piezemēšanās?”, ko īpaši pastiprinājušas tirgu svārstības pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām. Par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē tirgus un ekonomikas, stāsta Astra Šepa, Swedbank Private Banking vadītāja.
Enerģija un ģeopolitika: ekonomikas neredzamā stūre
Daļa no 2026. gada ”vētras” ir bijusi balstīta ģeopolitikas satricinājumos. ASV prezidenta Donalda Trampa rīkotie uzbrukumi Irānai atgādināja, ka digitālā ekonomika ir balstīta ļoti fiziskā pasaulē. Hormuza šaurums kartē ir tikai šaura, knapi redzama līnija, bet enerģijas tirgum šogad tā kļuva par ļoti redzamu un jūtamu pudeles kaklu. Tas atgādināja, cik strauji piegāžu traucējumi var pārtapt augstākās transporta, ražošanas un mājsaimniecību izmaksās jeb augstākā inflācijā. Cerību, ka Trampa pilnvaras nākotnē kaut nedaudz varētu tikt ierobežotas sniedzis tā dēvētais “demokrātu zilais cunami”, kas vidustermiņa vēlēšanas ASV ļāvis mainīt politisko spēku samēru Vašingtonā, demokrātiem iegūstot kontroli pār abām Kongresa palātām.
Papildus spriedzei Tuvajos Austrumos un energoresursu cenu kāpumam, arī investīcijas mākslīgajā intelektā, aizsardzībā un infrastruktūrā bijušas pie vainas noturīgai un augošai inflācijai. Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka šogad inflācija sasniegs pat 4,7%, bet nākamgad 4.1%. Noturīgās inflācijas dēļ iepriekš gaidīto procentu likmju samazināšanas vietā centrālās bankas atgriezās pie to paaugstināšanas. Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā un septembrī divreiz paaugstināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma septembrī pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināja bāzes likmi līdz 3,75–4,00% diapazonam. Liela daļa ekonomistu prognozē, ka ECB šogad kāpinās likmi vēlreiz, un kāpuma risks saglabājas arī 2027. gadā. Savukārt ASV turpmāko likmju trajektoriju noteiks inflācijas noturība un ekonomikas izaugsmes temps.
Parādu cunami jeb no cūkām pie vardēm
Šis gads nesis arī mazāk iepriecinošus rekordus – valdību parādu apjomos un cenās. ASV valdības parāds pirmo reizi pārsniedza 40 triljonus ASV dolāru, bet parāda procentu maksājumi pārsniedza 1 triljonu, ASV ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vairāk kā 20 gadu laikā.
Neatpaliek arī pārējās pasaules valstis. Japāna, kas ilgstoši bijusi rekordiste, valdības parādam pret IKP pietuvojoties 200%, to līdz šim ir varējusi atļauties, tostarp arī ārkārtīgi zemo procentu likmju dēļ. Šogad desmit gadu Japānas valdības obligāciju ienesīgums pirmo reizi 30 gadu laikā pārsniedza 3%, un lai gan šobrīd tas atkal nedaudz samazinājies, arī Japānai sāk palielināties parāda atmaksas riski.
Eiropai ir savi izaicinājumi, kuru priekšplānā izvirzījusies Francija ar valdības parādu aptuveni 119% no IKP, bet budžeta deficīts joprojām būtiski pārsniedz Eiropas Savienības noteikto 3% robežu. Ja pirms piecpadsmit gadiem Eiropas parādu krīzei bija iesauka PIIGS (apzīmēja Portugāli, Itāliju, Īriju, Grieķiju un Spāniju, kuru finanšu problēmas satricināja eirozonu), tad 2026. gadā finanšu tirgos parādījies jauns apzīmējums: FROGS jeb France's Oversized Government and Social Security (Francijas pārmērīgi lielais valsts sektors un sociālā nodrošinājuma sistēma). Jautājums – vai valdības spēs savienot aizsardzības, infrastruktūras un sociālo izdevumu vajadzības ar ticamu fiskālo plānu?
Vai četrus gadus ilgušajam buļļu tirgum pienācis gals?
Uz šī visa fona akciju tirgi četru gadu jubileju buļļu tirgū oktobrī sagaidīja ar jauniem rekordiem. Skaitļi bija iespaidīgi: 15. oktobra noslēgumā S&P 500 indekss kopš gada sākuma bija pieaudzis par 13,1%; Nasdaq Composite par 14,9%; Dow Jones Industrial Average par 8,6%. Kopš buļļu tirgus sākuma pirms četriem gadiem S&P 500 bija pieaudzis par 118%. Taču novembra sākums atgādināja, cik ātri tirgus noskaņojums var mainīties. 5. novembrī S&P 500 vienā tirdzniecības dienā zaudēja 4,4%, bet Nasdaq Composite saruka par 5,5%. Lai gan nākamajā dienā sekoja daļēja atkopšanās, S&P 500 šo nedēļu noslēdza ar 2,7% kritumu – lielāko kopš 2025. gada aprīļa.
Ilgstošā kāpuma pamatā bija straujā tehnoloģiju jomas izaugsme, ko uzkurinājis mākslīgā intelekta vilnis. Bet Novembra sākuma uztraukumu investoru vidū lielā mērā radīja ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultāti. Demokrātu uzvara palielinājusi iespējamību, ka mākslīgā intelekta nozare saskarsies ar stingrāku regulējumu un datu centru būvniecības ierobežojumiem. Lai gan šis varētu veicināt tehnoloģiju drošību un atbildīgāku attīstību, īstermiņā tie varētu palēnināt mākslīgā intelekta infrastruktūras paplašināšanu un bremzēt tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmes perspektīvas.
Attiecīgi, kamēr Oktobra sākumā Nvidia tirgus kapitalizācija tuvojās pat sešiem triljoniem dolāru, mēneša beigās investoru bažas par milzīgo mākslīgā intelekta infrastruktūras investīciju atdevi jau bija mainījušas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. 30. oktobrī Apple ar 5,03 triljonu dolāru tirgus kapitalizāciju apsteidza Nvidia, kuras vērtība bija sarukusi līdz 4,93 triljoniem dolāru. Tas atgādina, ka pat pasaules vērtīgākie uzņēmumi nav pasargāti no straujām novērtējuma svārstībām.
Kamēr ASV finanšu tirgos dominējis mākslīgā intelekta stāsts, Eiropai šajā ainā ir atšķirīga loma - tās finanšu tirgos lielāka nozīme ir bankām, rūpniecībai, aizsardzībai un enerģētikai, bet izaugsmi ierobežo strukturāli izaicinājumi un fiskālā politika. Ķīnas gadījumā investoram jāvērtē iekšējā pieprasījuma atjaunošanās, nekustamā īpašuma problēmas un tehnoloģiskā konkurence.
MI: zelta drudzis vai lielākā tehnoloģiskā revolūcija?
Mākslīgā intelekta “zelta drudzis” 2026. gadā pāraudzis par vienu no lielākajiem investīciju viļņiem tehnoloģiju vēsturē. Saskaņā ar Reuters aplēsēm tehnoloģiju gigantu kapitālieguldījumi šogad varētu pārsniegt 730 miljardus dolāru, bet Goldman Sachs prognozē, ka 2027. gadā piecu lielāko ASV mākoņdatošanas uzņēmumu AI infrastruktūras ieguldījumi var sasniegt pat 1,2 triljonus dolāru. Salīdzinājumam – Morningstar aplēsēs šo uzņēmumu 2026. gada investīcijas vairāk nekā četras reizes pārsniedz visa ASV biržā kotētā enerģētikas sektora kapitālieguldījumus.
Jāņem vērā, ka datu centru uzturēšanai nepieciešami milzīgi resursi, savukārt būvniecības finansēšana kļūst arvien dārgāka. Bažas raisa arī ar MI jomu saistīto milžu lielā apmēra savstarpējie darījumi un aizdevumi.
Tomēr būtu kļūdaini uzskatīt, ka AI zelta drudzī ieguvēji līdz šim ir tikai “lāpstu tirgotāji”. Sāk parādīties arī pirmās īstās zelta dzīslas. Saskaņā ar Stenforda Universitātes “The AI Index Report 2026” pētījumu mākslīgo intelektu vismaz vienā biznesa funkcijā izmanto jau 88% aptaujāto uzņēmumu. Arī sabiedrībā šī tehnoloģija izplatās strauji – saskaņā ar ziņojumu ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatības rādītājs trīs gadu laikā sasniedzis 53%. Tas ir straujāk nekā savulaik izplatījās internets vai personālie datori. Arī maksājošie klienti vairs nav tikai nākotnes solījums. Microsoft 365 Copilot maksas licenču skaits pārsniedzis 30 miljonus. Jautājums vairs nav, vai zemē vispār ir zelts, bet gan: cik bagātīgas ir atradnes un vai ieguvumi spēs nosegt ieguldījumus?
Atbildi uz šo meklē arī AI jomas flagmaņi. Kamēr šogad debiju biržā piedzīvoja pasaules vēsturē lielākais IPO SpaceX, kura nākotne balstās kosmosā, bet šobrīd 1/3 ieņēmumu veido tieši mākslīgā intelekta infrastruktūras bizness. Tikmēr uznācienam biržā gatavojas divi mākslīgā intelekta milži - Anthropic (Claude) un OpenAI (ChatGPT). Visus trīs vieno ne tikai milzīgās ambīcijas AI jomā, bet arī tas, ka, neraugoties uz iespaidīgo izaugsmi un astronomiskajiem vērtējumiem, neviens no tiem vēl nav apliecinājis stabilu neto rentabilitāti. Tomēr atšķirībā no interneta burbuļa pirms ceturtdaļgadsimta, lielākie ieguldītāji mākslīgā intelekta jomā, kā Amazon, Alphabet, Meta un Microsoft ir finansiāli ļoti labā formā ar ārkārtīgi spēcīgiem pamatbiznesiem. Bet pat šo uzņēmumu finanšu muskuļi jeb naudas plūsmas tiek pārbaudīti zem lielā mākslīgā intelekta ieguldījumu sloga, investoriem kļūstot arvien nervozāki par lielo milžu arvien sarūkošajām brīvās naudas plūsmām.
Noslēgums: svarīgākais nav paredzēt laikapstākļus
Raksta tapšanas brīdī, esam kārtējā finanšu tirgu neskaidrības punktā. Pēc četru gadu uzvaras gājienam finanšu tirgiem piedzīvojot gaisa bedri jeb kritumu. Lai gan ar katru nākamo buļļa gadu sāk arvien vairāk palielināties varbūtība, ka agrāk vai vēlāk sekos ilgāks sabremzēšanās posms, jāatceras pāris lietas. Šāda ilguma buļļu tirgus nav izņēmums. Kopš 1928. gada S&P 500 indeksā trešdaļā buļļu tirgus periodu ir bijuši ilgāki par 4 gadiem, atsevišķos gadījumos piedzīvojot pat 11 un 12 gadus ilgus periodus. Tāpat arī vēsturē vairākkārtīgi ir piedzīvoti tehnoloģiski izrāvieni, kas to sākuma stadijā ir rādījušies miglā tīti, bet dienas beigās nesuši pasaulei produktivitātes un ekonomikas izrāvienus. Par spīti ģeopolitiskiem un fiskāliem izaicinājumiem, kā arī daudzajiem jautājumiem, kas virmo ap mākslīgā intelekta jomu, šī var izrādīties arī lielākā tehnoloģiskā revolūcija cilvēces vēsturē un mainīt priekšstatus par darbu un produktivitāti. Tas gan neizslēdz klupienu un kritumu risku pa ceļam. Kā arī ne tuvu negarantē, ka šajā ceļā uzvarētāji būs visi.
Šajā ceļā investoram nav vērts mēģināt uzminēt nākotni, jo uzminēt nākotni nevar neviens. Investoram svarīgi saprast, vai viņa ieguldījumu portfelis atbilst viņa stratēģijai, riska apetītei un ir pietiekami diversificēts, lai viegli pārciestu brīžus, kad lidojumā būs turbulence. Kā arī nepalaistu garām izaugsmes vilni, ja tāds nāks vai turpināsies. Labos laikos finanšu tirgi atalgo optimismu, sliktos laikos – disciplīnu.
