Šobrīd Krišjāņa investīciju portfelī ir gan akcijas, gan arī ieguldījums eņģeļinvestoru apvienībā “BADideas.fund”, kas finansē spilgtus jaunuzņēmumus to agrīnā attīstības fāzē. Krišjānis Ozols neizslēdz, ka turpmāk varētu ieguldīt arī nekustamajā īpašumā, un uzsver, ka viņa draugu un paziņu lokā ar dažāda veida ieguldījumiem nodarbojas teju visi.
- Kad un kā sākās tavs kā investora ceļš?
Aizsākums bija 2015. gadā – gana daudz biju pētījis un lasījis par tā saucamo pasīvo investēšanu. Tas nozīmē, ka domājot par savām nākotnes finansēm, daļu no sava uzkrātā kapitāla cilvēks sāk ieguldīt. Man bija interesanti izmēģināt, kā tas notiek praksē, jo lasīt par to ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir, kad paša kapitāls pakļauts konkrētam riskam. Adrenalīna līmenis ir augsts, vismaz sākumā – noteikti. Strādājot tehnoloģiju jomā un uzņēmumos, vienmēr esmu interesējies arī par ieguldījumiem finanšu tirgū, akcijām, citiem finanšu instrumentiem. Tā nu nolēmu, ka ir jāpamēģina un jāsāk ar summu, kuras zaudējums neizraisītu finanšu krahu, kuru teorētiski varētu arī zaudēt.
- Cik liela bija pirmā summa?
Aptuveni tūkstotis eiro. Biju to nodefinējis kā savu t.s. play money – nauda, kas ir teju jau norakstīta, taču vienlaikus tā nav zaudēta, jo sniedz pirmo pieredzi. Tā ir salīdzināma ar ieguldījumu pašizglītībā. Šāda pieeja ļāva uzsākt ieguldīšanu ar drošāku sirdi. Jāuzsver, ka pirmā praktiskā pieredze tiešām ir neatsverami vērtīga, jo tā ne tikai parāda pareizas un nepareizas lietas ieguldīšanā, bet parāda, kāda ir cilvēka attieksme pret risku un to, vai investīcijas akcijās ir īstā un pareizā lieta.
- Kur biji ieguldījis pirmo naudu?
Cik atceros, tur bija daudz tehnoloģiju uzņēmumu un autoražotāju akcijas, un tolaik izmantoju globālos investīciju brokeru kontus. Sākums bija veiksmīgs, jo biju trāpījis tirgus augšupejas brīdī un tas mani iedrošināja. Līdzīgi kā pandēmijas laikā – investē kur gribi, pieaugums bija gandrīz visur. Protams, būtu maldīgi pieņemt, ka tā notiek visu laiku – ekonomikā ir savu augšupejas un krituma cikli. Tāpēc ir svarīgu nemānīt pašam sevi, piedēvējot sev super-gudrā investora titulu, kurš spēj paredzēt perspektīvākās ieguldīšanas iespējas. Ir risks sākt ieguldīt aizvien vairāk un vairāk, nepamanot, ka tirgus pamatā ir atkarīgs no globālām norisēm. Man veiksmīgā kārtā jau pašā sākumā izdevās nopelnīt, tāpēc paralēli finanšu tirgiem, daļu naudas ieguldīju arī kriptovalūtās. Tas sniedza vēl papildus pieredzi un vēlāk izrādījās viena no manām veiksmīgākajām investīcijām.
- Tu ieguldījumos paļaujies uz savām zināšanām vai konsultējies?
Esmu paļāvies uz sevi – norisēm ekonomikā un finanšu tirgos sekoju līdzi medijos, kā arī regulāri lasu dažus blogus. Uzsākot investēšanu mans kapitāls nebija tik liels, lai piesaistītu konsultantu, bet vēlāk jau bija sajūta, ka tieku galā pats. Turklāt ieguldītājiem mūsdienās ir pieejami dažāda veida “špikeri”, kur var sekot līdzi veiksmīgiem treideriem, viņu lēmumiem un stratēģijām. Šādam mērķim esmu izmantojis platformu “eToro”, bet lielākoties mēģinu darboties pats, pašam arī pieņemot lēmumus, ne tik daudz kādu kopējot.
- Kā nosaki to, vai ieguldījums bijis sekmīgs?
Šis ir katram ieguldītājam izteikti individuāls jautājums, jo saistīts ar riska pakāpi, ko cilvēks ir gatavs uzņemties. Vienam sekmīgs ieguldījums ir maksimāli augstas atdeves gadījumā, kas ir saistīts ar augstu risku, citam sekmīgs ieguldījums saistās ar drošāku ienākumu ilgtermiņā. Investīciju sekmīgums lielā mērā ir saistīts ar laika nogriezni, kuru izvēlamies, lai fiksētu ienākumu – dažu mēnešu laikā tirgū varbūt bija kritums un ienesīguma nav, bet pēc tam – turpmāko gadu laikā – var notikt augšupeja. Es uz ieguldījumiem vairāk skatos no ilgtermiņa perspektīvas, lai gan šobrīd, kad ekonomikā vērojam lejupslīdi, daļu no akcijām esmu pārdevis, lai potenciālos zaudējumus nofiksētu pēc iespējas ātrāk un tie būtu mazāki. Šo naudu labāk ir ieguldīt citur. Īstermiņa ieguldījumi nav domāti man, tas, manuprāt, ir vērtējams kā pilna laika darbs, nevis salīdzinoši pasīva investēšana. Starp citu, investīcijām finanšu tirgū ir vēl otra ienākumu komponente – dividendes. Arī to esamība vai neesamība tiešā veidā ietekmē kopējo ienesīgumu.
- Vai esi ieguldījis arī fondos?
Jā, manā ieguldījumu portfelī ir arī fondu daļas. Ieguldījumi fondos ir laba iespēja tiem, kuri nevar veltīt pārāk daudz laika, lai pieskatītu savu ieguldījumu. Arī – labs, salīdzinoši drošs, veids, lai sāktu ieguldīt. Fondi ir veidoti tā, lai maksimāli sabalansētu riskus un peļņas iespējas. Fondos ietver daudzu uzņēmumu akcijas, tāpēc tie atspoguļo norises ekonomikā ne tikai kādā valstī vai reģionā, bet lielākajā daļā no t.s. attīstītās pasaules.
- Ko tu ieteiktu un ko neieteiktu darīt tiem, kuri plāno sākt ieguldīt vērtspapīru tirgū?
Ja ir sasniegts tāds dzīves līmenis, ka daļa no naudas nav un drīzumā nebūs vajadzīga ikdienas tēriņiem, es ieteiktu pamēģināt ieguldīt. Sākt ar mazāku ieguldījumu, lai vispirms apgūtu, saprastu, kā tirgus strādā. Manuprāt, jēdzīgs mērķis varētu būt izveidot tādu investīciju mehānismu, kas nodrošinās atdevi ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgs balanss starp dažāda riska un dažāda veida ieguldījumiem. Nevajadzētu pārspīlēti investēt kādā vienā vērtspapīrā vai vienādas riska pakāpes vērtspapīros. Vēlams būtu uzsākt ar nelielākām summām, bet turpināt ieguldīt ilgākā laika periodā un darīt to regulāri, kas radīs uzkrājošā kapitāla efektu, proti, nopelnītie procenti pelnīs jaunus ienesīguma procentus. Ir ieteicams apzināties savas kļūdas un mācīties no tām. Par sevi varu teikt, ka dažkārt kļūdaina ir bijusi mana pieeja maksimāli ilgi turēties pie ieguldījuma, cerot uz to, ka pēc lejupslīdes drīz sekos augšupeja. Ja vēsturiski šī akcija bijusi ar labu ienesīgumu, ir grūtu pēkšņi pieņemt lēmumu, ka nu jāpārdod. Ir jācenšas ierobežot zaudējumi, taču problēma ir tāda, ka neviens nezina, kurā brīdī kāda akcija vai tirgus kopumā ir sasniedzis lejupslīdes zemāko punktu vai augšupejas augstāko brīdi. 2022. gads ir labs piemērs, – ja gada sākumā šķita, ka pēcpandēmijas laikā sagaidīsim strauju un ilgstošu izaugsmi, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un energokrīze visu sagrieza kājām gaisā un ieguldītājiem bija jāpieņem lēmums par savu pozīciju slēgšanu vai arī jāgaida nākamais augšupejas cikls.
- Vai tavi draugi, paziņas, kolēģi arī iegulda finanšu tirgos?
Jā, pazīstu ļoti daudzus, kuri to dara. Tas ir gana motivējoši, lai sāktu ieguldīt, – ja jau tavi vienaudži to dara, tātad tas ir kas jēdzīgs. Mēs apmaināmies ar informāciju, kā ir gājis, priecājamies par izaugsmi ekonomikā un kopīgi varam pašausmināties brīžos, kad ir kritums. Man šī domu apmaiņa palīdz.
- Kādus vēl ieguldījumu veidus tu minētu kā perspektīvus pasīvam ieguldītājam?
Var minēt peer to peer aizdevumus ar garantētu atdevi, arī pensiju 3. līmeni, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, – visi šie ieguldījumu veidi neprasa ieguldītāja iesaisti un ilgtermiņā nodrošina zināmu ienesīgumu. Domāju, ka arī nekustamais īpašums ir perspektīvs ieguldījuma veids, taču to nevarētu dēvēt par “pasīvu” investīciju, jo šis tirgus ir ar savu specifiku, kas jāiepazīst. Piemēram, ieguldot īres dzīvokļu segmentā, būs jārēķinās ar nepieciešamību sameklēt īrniekus un komunicēt ar viņiem par dažādiem jautājumiem, ja vien te nav iesaistīts vēl kāds starpnieks.
- Tu esi viens no tā saucamo enģeļinvestoru kopienas BADideas.fund dalībniekiem. Ko šis fonds dara un kāpēc tika izveidots?
“BADideas.fund” tika izveidots 2022. gadā, es šai iniciatīvai pievienojos pēc dibinātāja Raimonda Kulberga aicinājuma. Ieguldām cerīgos jaunuzņēmumos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Ukrainā, – dažādās biznesa idejās septiņu mēnešu laikā ir ieguldīts jau aptuveni miljons eiro. Pievienojos, jo uzskatu, ka strādājot “Printful” – pirmajā Latvijas “vienradzī” – ir uzkrāta zināma pieredze, kuru nu varu nodot tālāk. Ir svarīgi, ka briedumu sasniegušie tehnoloģiju uzņēmumi veido kopienas, kas veicina un attīsta jaunus uzņēmumus, ieguldot zināšanas, savus kontaktus un finanšu resursus. Tāpēc “BADideas.fund” apvieno pieredzējušus profesionāļus no tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru labi zina un saprot, kas jaunuzņēmumam ir vajadzīgs pašā sākumā. Šis nav tik daudz stāsts par ieguldījumiem, kas sola drīzu atdevi, bet vairāk par mūsu vēlmi veicināt stārtapu ekosistēmu Latvijā, Baltijā un plašāk. Jāsaka, ka perspektīvu biznesa ideju ir ļoti daudz – esmu drošs, ka daļa no tām reiz taps par veiksmīgiem uzņēmumiem un pat nākamajiem “vienradžiem”. Lielā mērā tas notiek pēc Igaunijas parauga, kur pirmā tehnoloģiju uzņēmēju paaudze tagad savu nopelnīto naudu iegulda atpakaļ nozarē, dibinot jaunus uzņēmumus.
Krišjānis Ozols:
- No 2017.g. – “Printful” ražošanas attīstības un partnerattiecību vadītājs.
- Pirms tam bijis “Samsung Electronics Baltics” korporatīvās komunikācijas un PR vadītājs.
- Vadījis Latvijas institūta un Rīgas Tehniskās universitātes komunikācijas nodaļas.
