7 jautājumi tiem, kuri apsver domu kļūt par investoriem
Uzkrājumi

7 jautājumi tiem, kuri apsver domu kļūt par investoriem

Ja esi apsvēris domu spert pirmos patstāvīgos soļus investīciju pasaulē, uzdod sev šos jautājumus. Tie palīdzēs pieņemt lēmumu, vai esi gatavs sākt jau šodien. Konsultē Swedbank investīciju jomas eksperts Rolands Zauls.

1. Vai tev ir finanšu rezerve?

Ieguldīt vajadzētu tikai tos līdzekļus, kas nav vajadzīgi ikdienas izdevumu segšanai. Ja vēlies finanšu rezervi izveidot ātrāk, vispirms tev jāizvērtē savi ienākumi un izdevumi un jāatrod veidi, kā saprātīgi mazināt tēriņus.

2. Ar cik lielu naudas summu es varu sākt?

Pietiks ar salīdzinoši mazām summām – vari sākt ar, piemēram, 50 vai 100 eiro. Svarīgi ir to darīt regulāri un domāt par savu ilgtermiņa mērķi. Laika gaitā saliktie procenti dara savu darbu – proti, nauda rada naudu, un mazās summas kļūst lielas.

Kas īsti ir saliktie procenti? Piemēram, ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākamajā gadā nopelnītu 10%, tad tas būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas periods, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ir ļoti svarīgi savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis iemaksu lielumam, bet gan krāšanas sākuma laikam.

3. Cik investēšana maksā?

Ja sāksi ar mazām summām, jārēķinās, ka ar investēšanu ir saistīti zināmi izdevumi. Daudzos gadījumos šie izdevumi var nebūt procenti no ieguldāmās summas, bet gan konkrēta komisijas maksa. Piemēram, ja vēlies ieguldīt 100 eiro un ieguldījums maksātu 0,4% (min. 10 eiro), no taviem 100 eiro tev tas izmaksās 10 eiro. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā tu jau būsi zaudējis 10 procentus no peļņas. Savukārt, ieguldot 1000 eiro, 10 eiro būs tikai 1 procents. Tāpēc vienmēr ir svarīgi izpētīt visas ar ieguldīšanu saistītās iespējamās izmaksas. Piemēram, Swedbank piedāvā risinājumu, kas komisiju apmēru ievērojami samazina, – Swedbank Grupas fondu iegāde, pārdošana, maiņa un turēšana ir bez maksas. Vienīgās izmaksas, kas šāda ieguldījuma gadījumā būtu jāņem vērā, ir ar fondu saistītās izmaksas, ko var apskatīt katra fonda pamatinformācijas dokumentos. Ja no ieguldīšanas gūsi peļņu, atceries, ka tai tiks piemēroti nodokļi. Piemērojamo nodokļu apmaksas termiņš var būt atkarīgs no ieguldījuma produkta, kuru izmantosi savu vērtspapīru turēšanai.

4. Ar cik lielu summu esmu gatavs riskēt?

Ieguldīšana vienmēr nozīmē arī naudas zaudēšanas risku. Pirms ieguldīšanas apdomā, kāds ir tavs riska tolerances līmenis, un izvēlies atbilstošu ieguldīšanas stratēģiju. Parasti risku stratēģijas līmeni iedala 5 kategorijās: konservatīva, mērena, sabalansēta, aktīva un agresīva. Katra riska stratēģijai nosaka potenciālo peļņu un zaudējumus. Piemēram, agresīvajai stratēģijai ir liela potenciālā peļņa un arī zaudējumu risks. Turpretim konservatīvā pieeja paredz mazāku zaudējumu risku un arī mazāku potenciālo peļņu. Pēc tam, kad ir izvēlēta riska stratēģija, vari sākt izskatīt ieguldījumu iespējas dažādās aktīvu kategorijās (fondos, akcijās, obligācijās u.c.), no kurām katrai piemīt savi ieguldījumu riski. Piemēram, ja iegādājies viena uzņēmuma akcijas un to cena nokrītas ekonomisku vai kādu citu apstākļu dēļ, ir jārēķinās, ka vari zaudēt daļu no ieguldītās summas vai – sliktākajā gadījumā – visu ieguldīto naudu.

5. Kāds būs manu ieguldījumu termiņš un mērķis?

Ieguldīšanā laiks ir viena no vissvarīgākajām lietām. Jo agrāk sāksi ieguldīt, jo vairāk laika tev būs peļņas vairošanai. Ieguldīšanas stratēģija ir atkarīga arī no laika un mērķa. Jo laika posms ir ilgāks, jo augstāku risku vari uzņemties. Ja ieguldījuma termiņš ir īsāks, jāizvēlas konservatīvāka investīciju stratēģija. Piemēram, ja tavs mērķis ir uzkrāt 100 tūkstošus eiro savām vecumdienām un šobrīd esi 20 gadus vecs, tu vari uzņemties augstāku risku. Ja tavs mērķis ir vienu gadu ieguldīt un nākamo gadu šo naudu iztērēt, tad jāizvēlas ieguldījumu instrumenti ar zemāku risku, piemēram, krājkonts vai depozīts.

6. Cik daudz man jāzina par ieguldīšanas procesu?

Ieguldīšana var šķist sarežģīta, tāpēc daudzi cilvēki to nesāk darīt. Pirms sākt ieguldīt, padomā, vai vēlies lēmumus par investīcijām pieņemt pats. Lai pārvaldītu atsevišķus vērtspapīrus, vajadzīgas plašas zināšanas un pieredze investīciju jomā. Vai tev pašam ir pietiekamas zināšanas un pieredze, vai tomēr vēlies palīdzību? Ja tev nav vajadzīgo zināšanu, ir vērts izvēlēties ieguldījumu risinājumus, ko pārvalda citi (piemēram, Swedbank Grupas fondus vai Swedbank Privātā portfeļa risinājumu). Ja vēlies paplašināt savas zināšanas, iesakām atrast laiku un palasīt tematiskas grāmatas, blogus (piemēram, https://www.investopedia.com/) vai noskatīties internetā pieejamos video.

7. Kā es varu izmantot nodokļu atvieglojumus?

Ieguldījumiem ieteicams izvēlēties produktus, par kuriem ir spēkā nodokļu atvieglojumi. Šobrīd Latvijā tādi ir pensiju 3. līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Nodokļu atvieglojumi nozīmē, ka tu līdz noteiktai summai vari no valsts atgūt samaksātos nodokļus. Par iemaksām pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, kas vienā vai abos produktos nepārsniedz 10% no taviem bruto gada ienākumiem (alga pirms nodokļu nomaksas), varēsi saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus 20% apmērā. Atgūto summu saņemsi norēķinu kontā un varēsi uzreiz novirzīt uzkrājumam, palielinot tā apmēru. Piemēram, pensiju 3. līmenī ieguldot 400 eiro, nākamajā gadā tev tiks atmaksāti 80 eiro. Tas nodrošina papildu ienesīgumu 20 procentu apmērā.