1. Vai tev ir finanšu rezerve?
Ieguldīt vajadzētu tikai tos aktīvus, kas nav vajadzīgi ikdienas izdevumu segšanai. Ja vēlies finanšu rezervi izveidot ātrāk, vispirms tev jāizvērtē savi ienākumi un izdevumi un jāatrod veidi, kā saprātīgi mazināt tēriņus. Finanšu rezerve katram var būt individuāla, bet tai noteikti nevajadzētu būt mazākai par 1 līdz 3 tavām vidējām algām.
2. Ar cik lielu naudas summu es varu sākt?
Pietiks ar salīdzinoši mazām summām – kopš Swedbank Robur fondu ieviešanas ieguldījumus var sākt ar pavisam nelielām summām. Piemēram, no 2025.gada Swedbank saviem klientiem piedāvā jaunu risinājumu Mikroieguldījums, kas ļauj investēt klienta paša izvēlētajā Robur fondā ar pavisam nelielām summām – pat mazākām par vienu eiro. Tas notiek, vienkārši maksājot ar karti un noapaļojot pirkuma summu līdz veselam eiro, starpību novirzot ieguldījumam izvēlētajā fondā.
Protams, ieguldot 1 eiro mēnesī, dižu turīgumu ilgtermiņā neizveidosi, bet kā iesācējam lielajā finanšu pasaulē tas ir labs starta punkts, lai izjustu, kas ir ieguldīšana. Pēc tam var sākt pakāpeniski palielināt ieguldījumu apjomus, piemēram, uz 10, 20, 30, 50 vai 100 eiro - atkarīgs no situācijas. Svarīgi ir to darīt regulāri un domāt par savu ilgtermiņa mērķi. Laika gaitā saliktie procenti dara savu darbu – proti, nauda rada naudu, un mazās summas kļūst lielas.
Kas īsti ir saliktie procenti? Piemēram, ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākamajā gadā nopelnītu 10%, tad tas būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas periods, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ir ļoti svarīgi savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis iemaksu lielumam, bet gan krāšanas sākuma laikam.
3. Cik investēšana maksā?
Ja sāksi ar mazām summām, jārēķinās, ka ar investēšanu ir saistīti zināmi izdevumi. Daudzos gadījumos šie izdevumi var nebūt procenti no ieguldāmās summas, bet gan konkrēta komisijas maksa. Piemēram, ja vēlies ieguldīt 100 eiro un komisija, kas jāsamaksā par ieguldījuma veikšanu, būtu 0,25% (min. 7 eiro), tad no taviem 100 eiro tev ieguldījuma veikšana izmaksās 7 eiro. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā tu jau būsi zaudējis 7% no peļņas. Savukārt, ieguldot 1000 eiro, komisija 25% jeb 10 eiro būs tikai 0,70 procentpunkti. Tāpēc vienmēr ir svarīgi izpētīt visas ar ieguldīšanu saistītās iespējamās izmaksas. Piemēram, Swedbank piedāvā risinājumu, kas komisiju apmēru ievērojami samazina: Swedbank Robur fondu iegāde, pārdošana, maiņa un turēšana ir bez maksas. Vienīgās izmaksas, kas šāda ieguldījuma gadījumā būtu jāņem vērā, ir ar ieguldījumu fondu saistītās pārvaldnieka izmaksas, ko var apskatīt katra fonda pamatinformācijas dokumentā (KID). Ja no ieguldīšanas gūsi peļņu, atceries, ka tai tiks piemēroti nodokļi. Piemērojamo nodokļu apmaksas termiņš var būt atkarīgs no ieguldījuma produkta, kuru izmantosi savu vērtspapīru turēšanai.
Vēl ir vērts zināt, ka Swedbank nepiemēro darījuma komisiju arī Baltijas biržā tirgotajām akcijām, turklāt privātpersonas var bankā bez maksas turēt ieguldījumu portfeli vērtībā līdz 100 000 eiro.
4. Ar cik lielu summu esmu gatavs riskēt?
Ieguldīšana vienmēr nozīmē arī naudas zaudēšanas risku. Pirms ieguldīšanas apdomā, kāds ir tavs riska tolerances līmenis, un izvēlies atbilstošu ieguldīšanas stratēģiju. Parasti risku stratēģijas līmeni iedala 5 kategorijās: konservatīva, mērena, sabalansēta, aktīva un agresīva. Katra riska stratēģijai nosaka potenciālo peļņu un zaudējumus. Piemēram, agresīvajai stratēģijai ir liela potenciālā peļņa un arī zaudējumu risks. Turpretim konservatīvā pieeja paredz mazāku zaudējumu risku un arī mazāku potenciālo peļņu. Pēc tam, kad ir izvēlēta riska stratēģija, vari sākt izskatīt ieguldījumu iespējas dažādās aktīvu kategorijās (ieguldījumu fondos, akcijās, obligācijās u.c.), no kurām katrai piemīt savi ieguldījumu riski. Piemēram, ja iegādājies viena uzņēmuma akcijas un to cena nokrītas ekonomisku vai kādu citu apstākļu dēļ, ir jārēķinās, ka vari zaudēt daļu no ieguldītās summas vai – sliktākajā gadījumā – visu ieguldīto naudu. No otras puses, pozitīvā scenārija gadījumā akcijām būs lielākas potenciālās peļņas iespējas nekā, piemēram, ieguldījumu fondiem. Taču akcijām parasti arī sākotnējais ieguldījums ir lielāks nekā ieguldījumu fondiem. Tāpēc pirms ieguldīt ir kārtīgi jāizvērtē, kurš no risinājumiem vairāk atbilst gan tavai riska tolerancei, gan arī ieguldījumu summai.
5. Kāds būs manu ieguldījumu termiņš un mērķis?
Ieguldīšanā laiks ir viena no vissvarīgākajām lietām. Jo agrāk sāksi ieguldīt, jo vairāk laika tev būs peļņas vairošanai. Ieguldīšanas stratēģija ir atkarīga arī no laika un mērķa. Jo laika posms ir ilgāks, jo augstāku risku vari uzņemties. Ja ieguldījuma termiņš ir īsāks, jāizvēlas konservatīvāka investīciju stratēģija. Piemēram, ja tavs mērķis ir uzkrāt 100 tūkstošus eiro savām vecumdienām un šobrīd esi 20 gadus vecs, tu vari uzņemties augstāku risku. Ja tavs mērķis ir vienu gadu ieguldīt un nākamo gadu šo naudu iztērēt, tad jāizvēlas ieguldījumu instrumenti ar zemāku risku, piemēram, krājrīks vai depozīts.
6. Cik daudz man jāzina par ieguldīšanas procesu?
Ieguldīšana var šķist sarežģīta, tāpēc daudzi cilvēki to nesāk darīt. Pirms sākt ieguldīt, padomā, vai vēlies lēmumus par investīcijām pieņemt pats. Lai pārvaldītu atsevišķus vērtspapīrus, vajadzīgas plašas zināšanas un pieredze investīciju jomā. Vai tev pašam ir pietiekamas zināšanas un pieredze, vai tomēr vēlies palīdzību? Ja tev nav vajadzīgo zināšanu, ir vērts izvēlēties ieguldījumu risinājumus, ko pārvalda citi (piemēram, Swedbank Robur fondus vai arī Swedbank Privātā portfeļa risinājumu). Ja vēlies paplašināt savas zināšanas, iesaku atrast laiku un palasīt tematiskas grāmatas, blogus (piemēram, https://www.investopedia.com/) vai noskatīties internetā pieejamos video.
7. Kā es varu izmantot nodokļu atvieglojumus?
Ieguldījumiem ieteicams izvēlēties arī produktus, par kuriem ir spēkā nodokļu atvieglojumi. Šobrīd Latvijā tādi ir pensiju 3. līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Nodokļu atvieglojumi nozīmē, ka tu līdz noteiktai summai vari no valsts atgūt samaksātos nodokļus. Par iemaksām pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kas vienā vai abos produktos nepārsniedz 10% un ne vairāk kā 4000 eiro no taviem bruto gada ienākumiem (alga pirms nodokļu nomaksas), varēsi saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus: līdz 2024. gadam - 20% apmērā un, sākot no 2025. gada, 25,5% apmērā no veiktajām iemaksām. Atgūto summu saņemsi norēķinu kontā un, ja vēlēsies, varēsi uzreiz novirzīt uzkrājumam, palielinot tā apmēru. Piemēram, pensiju 3. līmenī ieguldot 400 eiro, nākamajā gadā par 2024. gada iemaksām tev tiks atmaksāti 80 eiro un par 2025. gada iemaksām tie būs jau 102 eiro. Būtībā šie 80 vai 102 eiro ir sava veida papildu ienesīgums 20 vai 25,5 procentu apmērā katru gadu, ja gadu no gada turpini maksāt nemainīgu ieguldījumu summu konkrētajā produktā.
Noslēguma neaizmirsti par salikto procentu maģiju. Visu summu, ko tu atgūsti nodokļos, tu vari reinvestēt un šādi palielināt gan atgūstamo nodokli, gan arī potenciālas peļņas iespējas tiem aktīviem, kas ir ieguldīti finanšu tirgos.
SAISTĪBU ATRUNA. Šim rakstam ir tikai informatīvs raksturs. Tajā esošā informācija nav uzskatāma par ieguldījumu, juridisku, nodokļu vai grāmatvedības konsultāciju vai par solījumu, apstiprinājumu, piedāvājumu iegādāties vai atsavināt jebkādus finanšu instrumentus vai rīkoties citā veidā. Pirms lēmuma pieņemšanas par ieguldīšanu fondā, izlasiet ieguldījumu fonda prospektu un pamatinformācijas dokumentu. Šajā rakstā minētā informācija par cenām un iespējamajiem ienākumiem ir tikai indikatīva un balstīta uz publiski pieejamu informāciju, kas tiek uzskatīta par uzticamu, tomēr ne “Swedbank” AS, ne arī tās vadītāji, amatpersonas un darbinieki nekādā veidā nav atbildīgi, ja šajā dokumentā minētie apstākļi izrādās nepareizi vai neprecīzi.
