Uzkrājumi

“Vēlos saviem bērniem atstāt ko vairāk par bilžu albumu” – tā Dvinsku ģimene

Apziņa, ka ir vēl kāds neaizsargāts cilvēks, kas ir atkarīgs no tavas esības un rīcības, liek spert apzinātākus soļus tālākas nākotnes plānošanā.

 Kas ir rūpes par ģimeni un sev tuvajiem? Vienam tās ir svaigi pagatavotas brokastis, citam tā ir došanās pie vecākiem ar pilnu pārtikas grozu. Rūpes var izpausties ļoti dažādi, un tas ir labi, taču svarīgākais, lai tās ietver arī tālāku plānošanas horizontu jeb citiem vārdiem – rīcību, kas savējos pasargātu arī nelaimes brīdī.

Rūtai un Kasparam Dvinskiem rūpes par tuvajiem izpaužas daudzējādi - gan palīdzībā ikdienas darbos, gan nepārtrauktā komunikācijā ģimenes Whatsapp čatā, gan arī ar rīcībām, kas vērstas ar skatu nākotnē. Viņi ir tie, kas lieki neriskē, un ir iegādājušies dzīvības apdrošināšanu.

Tieši Rūta bija tā, kas ģimenē uzsāka sarunu par dzīvības apdrošināšanu. Lai arī viņas ikdienā šis jautājums nebija īpaši aktuāls, tieši darbs LNT ziņu dienestā, kur viņa gatavoja sižetu par dzīvības apdrošināšanu, radīja vēlmi par to painteresēties un pārrunāt savā ģimenē. Izrādījās, ka viņas mamma, Rūtai esot vēl pavisam mazai, šādā veidā krāja naudu ar tā saucamo uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Šī iemesla dēļ par uzkrāto naudu Rūtas brālim bija iespēja studēt labā skolā ārzemēs.

“Es domāju, ka tajā laikā šī doma man šķita vairāk simpātiska, nekā doma par rītdienu un nebaltām dienām, jo divdesmit gadu vecumā tu par to nedomā. Tajā brīdī nešķiet, ka ar tevi vispār varētu kas atgadīties, bet tad, kad ģimenei pievienojas bērni, skats nākotnē iegūst pavisam citu vērtību, un sāc uz to raudzīties citādāk,” stāsta Rūta.

Viņasprāt, mēs katrs esam atbildīgs par to, kas aiz mums paliek - arī par to, lai bērniem varam atstāt ko vairāk par bilžu albumu.

Dzīvības apdrošināšana nenozīmē tūlītēju nelaimi

Kā atminas Kaspars, lēmums par vai pret dzīvības apdrošināšanas iegādāšanos nebija grūts, jo sevišķi pēc kārtīgas izpētes un aprunāšanās ar speciālistiem.

Kā viņš pats saka: “Ja ir iespēja un var to atļauties, tad, kāpēc lieki riskēt un to nedarīt?”

Turklāt, viņuprāt, nepastāv tāds īstais mirklis, kad sākt domāt par dzīvības apdrošināšanas iegādāšanos - ja esi par to aizdomājies kaut vai domu līmenī, bet tas vēl nav izdarīts, nav jāvilcinās un jādomā dažādos scenārijus. Kā piebilst Rūta, iespējams, ģimeņu un draugu starpā šī tēma netiek pārrunāta, jo baidāmies no tā, ka tas piepildīsies: “Manuprāt, te dominē teiciens par latviešu māņticību - “nelaid to domu galvā un nekas tāds nenotiks”, bet, ja esam reāli, tad tas tā nestrādā.”

Veids, kā parūpēties par bērnu nākotni

Zīmīgi ir tas, ka uzkrājums bērnu nākotnei bija viņu vecākās meitas (tajā laikā vēl 4 mēnešus vecās) Grietas pirmā Ziemassvētku dāvana. Kā nosprieda Kaspars un Rūta - tajā laikā mazuļi nepriecāsies un nenovērtēs jaunākās mantas, taču tieši šī dāvana parūpēsies par viņas labklājību ilgtermiņā. Tāpēc viņi lēma par labu uzkrājumam bērna nākotnei. Protams, viņi ir parūpējušies arī par to, lai sliktākajā scenārijā ģimene varētu saglabāt finansiālo stabilitāti, un izvēlējušies arī  dzīvības apdrošināšanu.

“Es noteikti, esmu tas cilvēks, kurš cenšas dzīvot šeit un tagad un izbaudīt to, ko es daru, nevis domāt par to, kas notika vakar un kas notiks rīt. Es esmu sapratusi, ka ir daudz vieglāk, ja tev ir droša sajūta par savu nākotni. Tādēļ, maksimāli izslēdzot nezināmos, es jūtos drošāk šobrīd, un manī nav stresa par rītdienu. Tieši tas pats ir arī par dzīvības apdrošināšanu - es esmu parūpējusies par to, ja kaut kas atgadās, man ir drošības spilvens, un manam vīram un bērniem viss būs kārtībā,” pārdomās dalās Rūta.

Protams, šis nav vieglākais temats, ko pārrunāt ar draugiem, un tā nav saruna, kas raisīsies pati no sevis.

“Satiekot draugus kopā ar bērniem, mēs ar runājam par citām lietām, nevis dzīvības apdrošināšanu,” saka Kaspars.

Tajā pašā laikā, lai arī “dzīvie” piemēri ir uzskatāmāki un “iedod pa pieri vairāk”, tas nav labākais veids no kā mācīties. Tādēļ parūpējies par sev tuvajiem un apvaicājies saviem ģimenes locekļiem - ko jūs varat darīt jau šodien, lai neattaptos sāpīgākajā scenārijā?

Vairāk par Dvinsku ģimenes un klīniskās psiholoģes Kristīnes Balodes uzskatiem jautājumā - vecāku būšana:  kā būs arī tad, kad tevis vairs nebūs - skaties diskusijā!