Vienkārša recepte, kā krāt tērējot
Uzkrājumi

Vienkārša recepte, kā krāt tērējot

Gandrīz katrs no mums ir piedzīvojis to priecīgo brīdi, kad kabatā negaidīti atrodas aizmirsts piecītis. Visticamāk, tā iztrūkumu nejutām, bet prieks un ieguvuma sajūta vienalga ir liela.

Tomēr, lai apzināti šo piecīti atliktu, vienmēr ir kādas atrunas: steidzami pirkumi, trūkst liekas naudas, kā arī virkne citu attaisnojumu.

Lielākā daļa Swedbank aptaujāto klientu atzinuši, ka izveidot uzkrājumus neizdodas, jo ikdienas izdevumu līmenis attiecībā pret ienākumiem ir diezgan liels. Daži atzīst, ka traucē citas prioritātes vai finanšu pratības trūkums, kā arī nav ticības saviem spēkiem, ka izdosies sakrāt kādam konkrētam mērķim.

Kā liecina Swedbank apkopotie dati, 60% sabiedrības uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, taču tikai 16% aktīvo Swedbank klientu ir parūpējušies par drošības spilvenu – uzkrājumiem vismaz 3 mēnešalgu apmērā. Turklāt lielai daļai nav izveidoti uzkrājumi pat vienas mēnešalgas apmērā.

Ienākumu samazināšanās un saskaršanās ar finanšu grūtībām pandēmijas laikā ļāva mums pārliecināties par uzkrājumu nozīmīgumu krīzes apstākļos. Tieši pandēmijas radītās sekas daļai sabiedrības kalpojušas kā lielisks stimuls kaut nelielu uzkrājumu veidošanas paradumu attīstīšanai. Jāatzīst, ka latviešiem izsenis bijuši interesanti krāšanas paradumi: krāt naudu zeķē, atlikt glabāšanai tikai divu eiro monētas vai visu sīknaudu dienas beigās iemest tam paredzētā burkā. Lai gan liela daļa krāšanas tradīciju izturējušas laika pārbaudi, procesi visā pasaulē ar katru dienu arvien vairāk digitalizējas. Laikam līdzi iet arī uzkrājumu veidošanas tradīcijas, piedāvājot arvien jaunus un ērtākus veidus, kā krāt drošākai nākotnei vai sen kārotam mērķim.

Krāšanas kultūru jāsāk veidot un attīstīt pamazām. Tas it kā teicienā – “ja santīmu pie santīma nekrāsi – pie lata netiksi”. Tāpēc Swedbank piedāvā risinājumu, kā krāšanas paradumus attīstīt pamazām, un tas nosaukts par Krājrīku.

Swedbank Krājrīks palīdz veidot uzkrājumu nemanot – tērējot jeb brīdī, kad ar karti norēķinies par pirkumu. Tā ir iespēja parūpēties, lai katra mēneša beigās varam priecāties par nelielu konta uzkrājumu, ko izdevies izveidot nesāpīgā veidā. Tas ir arī labs stimuls, kā parādīt sev, ka tomēr ir iespējams sākt veidot uzkrājumus jau tagad.

Krājrīks ir krājkonta uzlabotā versija jeb noguldījumu veids. Kāpēc uzlabotā versija? Jo atšķirībā no krājkonta Krājrīka uzturēšana ir bez maksas, un naudu no tā var izņemt jebkurā brīdī. Ar tā palīdzību uzkrājumus iespējams veidot ērtāk un parocīgāk:

  • Krājrīkam ieviesta jauna funkcija – kartes maksājumu noapaļošana;
  • iespēja noteikt uzkrājuma mērķi;
  • norādot uzkrājuma mērķa summu, varēsi sekot līdzi tā izpildei;
  • Krājrīku var ērti aktivizēt un pārlūkot gan internetbankā, gan Swedbank mobilajā lietotnē.

Ar kartes maksājumu noapaļošanas funkciju iespējams papildināt uzkrājumus katru dienu. Ja noapaļošanas funkcija ir aktivizēta, pēc katra ar karti samaksāta pirkuma uzkrājumā tiks ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro.

Piemēram, samaksājot 2,35 €, uz Krājrīku no norēķinu konta tiks pārskaitīti 0,65 €.

Šī funkcija attiecas uz visiem pirkumiem ar karti, tostarp internetveikalos. Kartes maksājumu noapaļošanas funkcija var tikt uzstādīta internetbankā (Uzkrājumi, ieguldījumi>Noguldījumi>Krājrīks).

Piemēram, ja iepērcies vidēji divas reizes dienā, mēnesī uzkrāsi ap 30 eiro, bet pēc gada uzkrājuma summa jau varētu sasniegt 360 eiro. Tieši regularitāte ir atslēga, kas veido ieradumus. Pastāvīga naudas uzkrājumu veidošana pat nelielos apjomos ilgtermiņā ir efektīvs veids, kā izveidot finanšu rezervi krīzes situācijām.

Kad šie mazie soļi pretim iekrājumu veidošanas paradumiem jau sperti, iespējams uzkrājumu kontu papildināt arī manuāli. Tāpat šī mērķa labad var pievienot regulāro maksājumu. Pirms tam gan jāizvērtē, no kuriem ikdienas izdevumiem nav iespējams atteikties – tie ir komunālie maksājumi, izdevumi pārtikai, kredīta atmaksai un dažādu citu rēķinu nomaksai. Kad tas ir izrēķināts, var pieņemt lēmumu, cik lielu daļu no atlikušās summas vēlies atlikt uzkrājumu veidošanai (pareizas finanšu plānošanas principi paredz, ka tiem vajadzētu būt 10% no ikmēneša ienākumiem).

Šie pavisam vienkāršie soļi ir labs veids, kā pierādīt sev, ka tomēr ir iespējams sākt veidot uzkrājumus jau tagad, neatliekot to uz nākotni ar cerībām, ka tad naudas būs vairāk un vajadzību – mazāk!