Mans piecgadnieks stāsta, ka tad, kad izaugs liels, viņš būs kosmonauts. Tas ir tas, par ko viņš sapņo tagad. Sapņo tik ļoti, ka viņa domas diendienā ir par un ap kosmosu, un vismaz šobrīd viņš ir diezgan drošs, ka šos sapņus mēs atbalstīsim un palīdzēsim viņam īstenot arī tad, kad viņš būs it kā pieaudzis, bet varbūt vēl nebūs līdz galam finansiāli patstāvīgs.
Bērna sapņi reizēm liek aizdomāties, vai un kā mēs vispār varēsim bērnus atbalstīt pēc gadiem 10–15.
Kad viņi būs sasnieguši pilngadību, pabeiguši vidusskolu un būs lielu nākotnes lēmumu priekšā – vai un kur studēt, strādāt un ar ko saistīt savu turpmāko dzīvi, jo beidzot patiešām pats kļūsti par tās noteicēju, kas līdzi nes arī finansiālo atbildību. Nereti vecāki uzskata, ka tad, kad bērns ir pabeidzis vidusskolu vai studijas, viņš vairs nav jāatbalsta finansiāli. Tas noteikti ir individuāli un dažādās ģimenēs atšķiras. Savus puikas noteikti negrasāmies “izmest no ligzdas” uzreiz pēc vidusskolas atestāta iegūšanas, bet noteikti mudināsim viņus tad (un jau agrāk) būt patstāvīgiem. Domāju, teju ikviens no jums atceras to brīdi, kad pašam bija jāsāk domāt gan par to, kur dzīvot, kā samaksāt rēķinus, gan par to, kā nopelnīt naudu, paralēli studējot.
Būt par studentu bieži vien nozīmē būt diezgan finansiāli neapskaužamā situācijā. Protams, ir studiju kredīti u. tml., bet jebkurā gadījumā ir rūpīgi jādomā līdzi, lai varētu, piemēram, atļauties nopirkt jaunu apģērbu, kur nu vēl ceļot!
Man ļoti patīk ideja par uzkrājumu bērna nākotnei. Manuprāt, šādu uzkrājumu veidošana ir lielisks veids, kā ieguldīt bērna nākotnes sapņu īstenošanā jau tagad. Piemēram, mums ar vīru ir plāns iedrošināt bērnus pēc vidusskolas beigšanas nevis steigties studēt, varbūt vēl īsti nezinot, ko, bet vismaz gadu izmantot pasaules apskatīšanai.
Tā nereti mēdz darīt citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā. Atceros, kad mācījos tur apmaiņas programmā, pirmā kursa studenti dalījās pieredzē, kur nu kurais pa šo gadu ir bijis, – ko redzējuši un pieredzējuši. Viņi gan ne tikai apskata pasauli, bet nereti strādā arī brīvprātīgo darbu (kas nozīmē nemaksāt par dzīvošanu un saņemt stipendiju ēšanai, bet noteikti ne ekstrām). Jebkurā gadījumā doma par pasaules apskatīšanu man šķiet brīnišķīga ideja. Ideja, kuras īstenošanai, protams, vajag arī līdzekļus.
Nodrošināt to diviem bērniem prasīs lielu finansiālo ieguldījumu. Vienalga, vai šī nauda būs domāta ceļošanai, studijām vai citu bērnu sapņu īstenošanai, uzkrājums, kas pamazām tiek veidots jau tagad, var būtiski atvieglot izvēles nākotnē. Es negribētu attapties brīdī, kad bērni finansiālu iemeslu dēļ būtu spiesti savā dzīvē izvēlēties darīt ko citu, nevis to, kas viņiem patiešām patīk un izdodas.
Tāpat uzskatu, ka tad, ja esi students, ir liela atšķirība, vai koncentrējies tikai uz mācībām, sasniedzot tajās labākos rezultātus, vai tev pēc studijām vēl ir jādodas uz darbu un jāskaita eiro, ko samaksāt par dzīvokli.
Šādiem gadījumiem ir risinājums, piemēram, Swedbank piedāvā veidot uzkrājumu bērna nākotnei jau tagad, kad bērni vēl ir mazi.
- Tu vari izvēlēties summu, kura katru mēnesi tiks novirzīta bērna krājkontā.
- Minimālā summa, ko mēnesī vari atlikt, ir 30 eiro.
- Kad bērns šo naudu saņems, ir tavās rokās – tas var būt 18–21 gada vecumā.
- Minimālais laiks, kad vari veikt uzkrājumu, ir pieci gadi, tomēr ir vērts to darīt ilgāk, jo tad, ja tas ir vismaz 10 gadi, tev ir iespēja katru gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļu atmaksu, kas nav mazsvarīgi.
Ir vērts sākt krāt bērnam jau laicīgi, jo tad mērķa sasniegšanai pietiks ar mazākām iemaksām. Swedbank mājaslapā, izmantojot Prognožu kalkulatoru, vari ērti apskatīt, kāda būs summa, ko bērns saņems.
Noteikti jāpiemin, ka tad, ja izvēlēsies slēgt līgumu par bērna uzkrājumu veidošanu, tiks apdrošināta arī tava dzīvība, tādējādi būs dubulta drošība par bērna nākotni.
