Koronavīruss un uzkrājumi. Ko darīt, ja pensija jau tuvu?
Uzkrājumi

Koronavīruss un uzkrājumi. Ko darīt, ja pensija jau tuvu?

Nenoteiktība finanšu tirgos neizbēgami ietekmē pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu šī brīža vērtību. Vērot savu uzkrājumu vērtības samazināšanos nav patīkami, tomēr jāatceras, ka tās ir īstermiņa svārstības.

Tiem, kuriem līdz pensijai ir pieci un vairāk gadi, prātīgākais ir nepakļauties stresam un nesteigties kaut ko mainīt. Līdzšinējā pensiju fondu darbības vēsture visā pasaulē liecina: ilgtermiņā ieguldījumi pensiju plānos nes peļņu neatkarīgi no īstermiņa svārstībām. Tāpēc krīzes brīdī svarīgi saglabāt vēsu prātu un izvērtēt situāciju, nevis bez apdoma steigties mainīt izvēlēto pensiju plānu.

Sarežģītāk ir tad, ja pensija gaidāma jau šogad vai nākamgad. Ko darīt šādā situācijā? Lūk, atbildes uz mūsu pirmspensijas vecuma klientu biežāk uzdotajiem jautājumiem.

  • Vai zaudēšu daļu pensijas koronavīrusa dēļ, ja līdz pensijai atlikuši vien pāris gadi?

Laikā, kad pensijas vecums pienācis, ir svarīga esošā tirgus situācija, jo šajā brīdī pensijas pārvaldniekam ir jāpārdod tavi pensiju plāna vērtspapīri. To vēlams izdarīt par augstāku cenu, jo tas tiešā veidā ietekmē tavas pensijas apmēru.

Ja savlaicīgi plānoji savas pensionēšanās brīdi un jau laikus pārgāji no aktīva uz konservatīvāku pensiju plānu (apmēram 5–10 gadus pirms pensijas pieteikšanas), uzkrājuma apjoms būtiski nemainīsies arī finanšu tirgus svārstību situācijā, jo šāda plāna stratēģija ir vislabāk piemērota uzkrātā kapitāla saglabāšanai.

  • Ko darīt, ja neesmu izvēlējies īsto pensijas plānu un mans uzkrājums samazinājies, bet pensija jau gandrīz klāt?

Pirmkārt, vajadzētu ar vēsu prātu novērtēt situāciju. Pat ja šobrīd uzkrājuma vērtība ir samazinājusies, vēsturiskā pieredze liecina, ka dažu gadu laikā pat pēc lielām krīzēm pensiju plāni atgūstas.

Šobrīd lēkāšana no viena plāna uz citu būtu riskanta stratēģija. Aktīvajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem ir katram sava kapitāla atdeves dinamika.  Aktīvākus plānus krīze ietekmē smagāk, taču tie atkopjas ātrāk, kad pienāk augšupejas brīdis. Tāpēc, nogaidot viena plāna ietvaros, īstermiņa kritumi tiks kompensēti, bet plāna maiņas gadījumā tā var nenotikt.

Otrkārt, jāapdomā, vai nebūtu vērts atlikt pensijas uzkrājuma izņemšanas laiku, līdz tiek atgūts zaudētais. Šāda iespēja ir attiecībā gan uz pensiju 2. līmeni, gan uz 3. līmeni.

  • Vai varu atlikt pensijas uzkrājuma izņemšanas laiku? Kā to izdarīt?

Jā, tas ir iespējams. Lai aizsargātu cilvēkus, kuriem tuvojas pensijas vecums, valdība ir veikusi grozījumus likumā, kas paredz tiesības ikvienam, kuram pienācis pensionēšanās vecums, uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim atlikt valsts fondētās pensijas jeb pensiju 2. līmeņa kapitāla izņemšanu. Tā ir iespēja sagaidīt, kad finanšu tirgi atgūsies, lai pensijas apmērs būtu lielāks. Par savu izvēli var vienoties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Ja izvēle nebūs izdarīta līdz norādītajam datumam, tad no 2022. gada 1. janvāra VSAA slēgs personas fondētā pensijas kapitāla kontu un pārrēķinās cilvēka vecuma pensiju saistībā ar fondēto pensijas kapitālu.

Pensiju 3. līmeņa uzkrājumu var izņemt, sākot no 55 gadu vecuma, jebkurā brīdī. Pašlaik koronavīrusa dēļ vērtspapīru cena ir nokritusies. Izņemot naudu tagad, ir iespējami zaudējumi. Vēsturiskā pieredze liecina, ka dažu gadu laikā uzkrājumu vērtība atjaunojas. Tāpēc ir vērts izvēlēties nogaidīt, nevis steigties izņemt uzkrājumu tagad.

  • Vai tad, ja atlikšu pensijas uzkrājuma izmaksas laiku, man būs jāturpina strādāt?

Nē, tas nav obligāti. Jārēķinās tikai ar to, ka, pārceļot pensiju 2. vai 3. līmenī uzkrātās naudas izmaksas laiku, līdz tam var pieteikt un sākt saņemt pensiju, bet tikai no pensiju 1. līmeņa. Tāpēc turpināt strādāt šajā laikā var būt prātīga izvēle.

  • Kas notiks ar pensiju 1. līmeni?

Šī pensijas daļa veidojas no sociālās apdrošināšanās iemaksām, kas tiek veiktas no algas. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc solidaritātes principa – veiktās iemaksas netiek uzkrātas kā ilgtermiņa uzkrājumi, bet izmaksātas kā vecuma pensija šodienas pensionāriem. Informācija par iemaksām tiek reģistrēta katra iemaksu veicēja personīgajā kontā. Kad pienāks valstī noteiktais pensionēšanas vecums, balstoties uz šo informāciju, tiks veikts tavas vecuma pensijas aprēķins. Tāpēc pensiju 1. līmeni svārstības finanšu tirgos neietekmē. Jo ilgāk strādāsi un saņemsi lielāku algu, jo lielāka būs pensijas 1. līmeņa ikmēneša izmaksas summa.

  • Kā izvēlēties sev piemērotāko pensiju plānu, ja tuvojas pensijas vecums?

Jo īsāks laiks atlicis līdz pensijai, jo konservatīvāku ieguldījumu plānu iesakām izvēlēties, jo šie plāni ir mazāk pakļauti īstermiņa svārstībām. Tas nozīmē, ka peļņa būs mazāka nekā aktīvākajiem plāniem, bet arī iespējamo zaudējumu risks būs mazāks.

Lai nepalaistu garām īsto brīdi pensijas plānu maiņai, pensiju 2. līmeņa uzkrājuma veidošanai Swedbank piedāvā tā saucamos dzīves cikla pensiju plānus. Izvēloties kādu no šiem pensiju plāniem, pārvaldnieks pakāpeniski maina ieguldījumu stratēģiju no aktīvas līdz konservatīvai atbilstoši tavam vecumam – plāns “aug līdz ar klientu”. Piemēram, Swedbank ieguldījumu plāns “1970+” būs piemērots cilvēkiem, kuri dzimuši aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados, plāns “1980+” – tiem, kuri dzimuši astoņdesmitajos, un tamlīdzīgi. Atliek vien izvēlēties savam dzimšanas gadam atbilstošu plānu, un var aizmirst par pensiju plānu maiņu.

  • Kā zināt, vai mans pensijas pārvaldnieks labi rūpējas par manu pensiju?

Katrs no pārvaldniekiem cenšas nodrošināt iespējami augstu atdevi saviem klientiem, taču globāla krīze skar visus. Prātīga pieeja būtu regulāri sekot līdzi sava pārvaldnieka darbības rezultātiem un trauksmi celt tad, ja mīnusi parādās laikā, kad pārējie pensiju plāni pelna.