Arī Zanes Zeibotes bērns, kurš nu jau ir pusaudža gados, saskārās ar mobingu skolā, taču skolas mēģinājums situāciju risināt tikai pasliktināja kopējo situāciju vienaudžu vidū. Tā rezultātā Zane vērsās pēc palīdzības pie speciālista, izmantojot Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem pieejamo atbalstu mobinga situācijā, un par to savu rīcību beigās bija neizsakāmi pateicīga, jo citādi viņas bērna pārdzīvojums varēja novest pie daudz smagākām mentālās veselības problēmām.
Kā Zane identificēja, ka bērns cieš no mobinga?
Pirmais sarkanais karogs tam, ka bērns, iespējams, ir kļuvis par mobinga upuri, ir pārmaiņas viņa ierastajā uzvedībā. Tā bijis arī Zanes gadījumā.
“Mūsu bērns ir pieradis dalīties savās izjūtās un emocijās. Pamanījām, ka bērns vairākkārt nāca no skolas satraukts, mēdza noslēgties, ka bija viegli aizkaitināms un pat neiecietīgs pret pārējiem ģimenes locekļiem. Turklāt nevēlējās arī vairs kopīgi pavadīt laiku ar ģimeni. Emocijas kļuva sakāpinātākas, bērns runājot histēriski raudāja, un tad sapratām, ka tā nav vienkārši neveiksmīga diena skolā, jo sakāpinātās emocijas pašu spēkiem pazemināt nespējām. Tad, kādu dienu, kad bērns no skolas pārradās, histēriski raudot un atkal pārdzīvojot par dienā saņemtajiem pazemojumiem no vienaudžiem, vienojāmies, ka uzrunāsim skolotāju,” atceroties notikušo, dalās Zane.
Viņa uzskata, ka pie pirmā konflikta noteikti nav jāiesaista visas puses – skola, ģimene, bērns. Zane sākotnēji mēģināja situāciju izprast paši, daudz sarunājoties ar bērnu, mēģinot kopīgi skaidrot situāciju no vecāku skatu punkta un palīdzēt bērnam tikt galā ar negatīvajām emocijām. Taču pārmaiņas nenotika, un tad vecāki ar bērnu vienojās, ka iesaistīs konflikta risināšanā skolotāju. Primāri vecāki vēlējās, ka par situāciju klasē skolotāju informē pats bērns, kurš vislabāk var pastāstīt, kas un kā notiek.
“Kopīgi ar bērnu runājām un ieteicām, kā labāk uzsākt sarunu ar skolotāju, jo bērns nesaprata, kā to darīt un arī kautrējās par to runāt. Iedrošinājām un argumentējām, ka šī nav situācija, par ko būtu jākautrējas vai jājūtas vainīgam. Tā nu bērns devās pie klases audzinātājas, un tās pašas dienas laikā saņēmu zvanu, kura laikā tika pausts izbrīns un šoks par esošo situāciju, kura notiek starp vienas klases skolēniem. Skolotāja izstāstīja, ka ar visiem iesaistītajiem jauniešiem, tajā skaitā arī mūsu bērnu, pa vienam un arī kopā ir runājusi un vienojusies, ja kaut viens no iesaistītajiem vēl kādu reizi nāks pie viņas ar šāda veida sūdzībām, tad būšot jāiet pie skolas direktores, tad policijas, tad saukšot vecākus uz skolu,” stāsta Zane.
Skolas rīcība situāciju tikai pasliktināja
Pusaudžiem piedraudot ar noteiktām sankcijām, mobingu atrisināt teju nekad nav iespējams, jo mobings visbiežāk notiek, kad pieaugušo nav klāt. Līdz ar to, iespējams, labu gribot, situācija tika pasliktināta.
Zane stāsta, ka skola to uzvērusi kā klases biedru savstarpējās nesaskaņas. Par šo situāciju kopumā klasē vai skolā netika runāts, diskutēts vai tam pievērsta pastiprināta uzmanība.
“Bērns pēc sarunas ar skolotāju sajutās dubultā slikti, jo skolotāja pret visiem izturējās vienādi un agresoriem atļāva turpināt savā klātbūtnē apvainot mūsu bērnu. Bērns nomierinājās tikai tad, kad izstāstīju savu sarunu ar audzinātāju, kurā viņa pauda savu nostāju. Bērnu vairākkārt iztaujāju, vai klases stundā par šo ir runāts, vai ir pieaicināts skolas psihologs, lai novadītu kādu stundu par mobinga tēmu, lai arī citi bērni, kas cieš vai vairo mobingu, varētu šajā jautājumā iedziļināties un sākotnēji vismaz saprast, kam prasīt palīdzību, pie kā nākt runāt, nekautrēties un nejusties vainīgam, nebaidīties, bet runāt par savām sajūtām. Uzskatu, ka skola šādas situācijas klaji ignorē.”
Speciālists identificēja mobingu un augstu risku
Sapratuši, ka skola bērnam palīdzēt nevar, Zane nolēma izmantot nesen kā ieviesto atbalstu mobinga situācijās iesaistītajiem, kas pieejams Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem.
“Kad parādījās šī iespēja izmantot atbalstu mobinga situācijā, sapratu, ka mēģināšu, jo man jau nav ko zaudēt! Varu tikai iegūt, ka manam bērnam palīdz speciālisti -, tas mani arī pamudināja pieteikties. Pieteicos un pirmajā tikšanās reizē ar speciālistu mūsu situācija tika identificēta kā mobings, un riska pakāpe tika noteikta kā augsta. Pēc pirmās tikšanās reizes ar speciālistu sajūtas bija tik dažādas – prieks, pozitīvas sajūtas, gandarījums, ka par šo tēmu esmu uzdrošinājusies ar kādu runāt un meklējusi palīdzību, lai atbalstītu savu bērnu. Tai pat laikā bija arī bailes, ja nu es nebūtu pieteikusies un izmantojusi šo iespēju, es būtu liegusi savam bērnam atbalstu mobinga situācijā, kas ir ļoti noderīga un svarīga ne tikai viņam, bet arī visai mūsu ģimenei. Šajā brīdī es sapratu, ja ir kādas bažas, aizdomas – jautājam speciālistiem, neizdarām secinājumus paši! Uzskatu, ka par šo jautājumu ir jārunā gan vecākiem, gan pedagogiem, gan bērniem – nevaram izlikties, ka tas mūs neskar!” uzsver Zane.
Viņa stāsta, ka ne vienu mirkli nenožēlo, ka ir pieteikusies atbalstam mobinga situācijā savam bērnam. “Mums visiem ģimenē tā bija jauna pieredze, uzskatu, ka esam tikai ieguvēji. Bērns saņem individuālas konsultācijas profesionāļa vadībā par viņam svarīgām dzīves situācijām, saņem atbildes uz saviem jautājumiem no pilnīgi cita skatu punkta, kuru vecāki nespēj sniegt. Tas ir ieguldījums bērna emocionālajā pasaulē, kas ir ilgtermiņa vērtība.”
Pēc pārdzīvotā Zane visiem iesaka ieklausīties savos bērnus un nepaslaucīt viņu emocijas zem paklāja, bet mēģināt rast risinājumu – kādam tas izdosies ģimenes lokā, kādam ar skolas iesaisti, bet vēl kādam būs jāmeklē speciālists. To nevajag baidīties darīt.
“Jārunā konstruktīvi, jāmeklē risinājumi, nevis jādraud bērniem vai jāizliekas, ka viņu problēmas nav pietiekoši vērā ņemamas. Jāskaidro emocijas! Jārunā par emocijām, jāmēģina tās ietērpt vārdos un saprast, ko mēs katrs varam darīt lietas labā,” uzsver Zane.
Viņa ir arī apņēmības pilna, pēc saņemtā atbalsta mobinga situācijā savam bērnam, šo jautājumu aktualizēt un risināt arī skolas līmenī.
Mobings – joprojām aktuāls visās skolās
Kā liecina fonda “Plecs” veiktā aptauja 64 Latvijas skolās*, gandrīz katrs otrais skolēns 5. un 6. klašu grupā ir saskāries ar pāridarījumiem no vienaudžiem, bet 83% respondentu norāda, ka skolotāji vairumā gadījumu konfliktsituācijas nav pamanījuši vai nav tās identificējuši kā bērniem traucējošas. Vecuma grupā no 7. līdz 9. klasei jaunieši ar konfliktsituācijām sastopas retāk, bet arī šajā grupā bērnu, vecāku un skolotāju viedoklis būtiski atšķiroties. Vien 25% vecāku un 12% skolotāju ikdienā pamana šādas situācijas vai vērtē tās kā jauniešiem un mācību procesam traucējošas. Vienlaikus speciālisti norāda, ka, ilgstoši atrodoties vidē ar paaugstinātu trauksmes stāvokli, tiek traucēta bērnu un jauniešu spēja koncentrēties mācībām, rodas uztveres un veselības problēmu riski.
Augošo pieprasījumu pēc atbalsta mobinga situācijās uzsver arī Swedbank dzīvības apdrošināšanas eksperte Lana Ratniece, jo Swedbank sadarbībā ar fondu “Plecs” izstrādāts atbalsta rīks ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Starp gadījumiem, kuros palīdzība sniegta Swedbank klientiem un viņu bērniem, visbiežāk mobinga situācijas identificētas izglītības iestādēs un saziņas platformās internetā, kur tostarp bijusi ne tikai apsaukāšanās un ņirgāšanās, bet pat nāves vēlējumi bērnam.
“Nepilna gada laikā pēc mūsu pakalpojuma ieviešanas Baltijā pie fonda “Plecs” vērsušies teju 60 vecāki, no kuriem katrs desmitais identificēts kā gadījums, kur palīdzība ir nepieciešama steidzami, jo pastāv apdraudējums bērna veselībai vai pat dzīvībai. Lai gan skaita ziņā katrs desmitais nešķiet tik biedējoši, jāatceras, ka tie ir bērni, pret kuriem tiek vērsta fiziska vardarbība, vai kuri ņirgāšanās un mobinga rezultātā ir gatavi nodarīt sev pāri, neapmeklēt skolu un kavēt stundas, kas ietekmē bērnu sekmes. Citkārt rindas pie valsts apmaksāta bērnu un jauniešu psihoterapeita mēdz būt pat no 6 līdz 11 mēnešiem, taču akūtās situācijās, kad bērna mentālā veselība mobinga dēļ ir stipri ietekmēta, savlaicīga rīcība var būt kritiski svarīga,” skaidro Lana Ratniece.
Atbalsts mobinga situācijās iesaistītajiem
Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, fonds “Plecs” sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājis atbalsta rīku ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Atbalsts mobinga situācijās ir bezmaksas pakalpojums Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem.
Ja ir noticis mobinga gadījums, izstrādātajā tīmekļa vietnē mobstop.lv ir iespēja piereģistrēties un sniegt detalizētāku informāciju par notikušo. Pēc tam saņemsiet izvērtējumu par situāciju (vai notikušais ir mobings vai konflikts) un praktiskus ieteikumus, ko varēsiet izmantot uzreiz. Nepieciešamības gadījumā būs iespējams saņemt arī personalizētu speciālista atbalstu un, kas nav maznozīmīgi – ātru atbildi kritiskos gadījumos. Būtiski atzīmēt, ka atbalsts pieejams skolēniem, kas ar mobingu saskārušies gan skolā, gan ārpus tās (interešu pulciņi, digitālās platformas u.c.).
Ņemot vērā Zanes pieredzi un veiksmīgo situācijas iznākumu, būtiski, ka par mobingu un tā izraisītajām nopietnajām sekām runā ne tikai klases stundās, bet arī vecāki, bērni un ikviens kaut pastarpināti iesaistītais. Turklāt atpazīt un pārrunāt notikušo vajadzētu ne tikai ar mobingā cietušo bērnu, bet arī ar pāridarītājiem, jo situācijas atkārtošanās gadījumā ciest var abas puses. Jo laicīgāk atpazīsim “sarkanos karogos” bērna uzvedībā, jo veiksmīgāk varēsim palīdzēt savai atvasei atrisināt esošo problēmu.
* Skolēnu aptauja tika veikta 2022. gadā no oktobra līdz decembrim, tajā tika aptaujāti 64 Latvijas skolu skolēni, viņu vecāki un skolotāji. Kopumā aptaujā piedalījās 43 tūkstoši respondentu, no kuriem 16687 skolēni, 19773 vecāki un 6780 skolotāji.
