Uzkrājumi

Vai pandēmija mums ir ko iemācījusi par finanšu plānošanu?

Kādēļ ģimenes lokā būtu jāapskata jautājums– kāds būtu mūsu “plāns B” negaidītām dzīves situācijām, lai par finansiālo pusi nepatīkamākajos mirkļos nebūtu jāuztraucas?

Atbildes uz siem un citiem jautājumiem skaidro  Lana Ratniece, Swedbank dzīvības apdrošināšanas eksperte.

Pandēmija ir skārusi daudzas nozares visā pasaulē, un apdrošināšana, kas sniedz atbalstošus risinājumus tādiem pēkšņiem notikumiem, kas spēj strauji sašūpot gan ģimenes ikdienas, gan finansiālo situāciju, nav izņēmums. Pandēmijas ēnā aizvien biežāk saskaramies ar stāstiem, kad smagas slimības sekas ietekmē mūsu vai kāda tuvākā ikdienas gaitas. Pēc Swedbank Life Insurance SE datiem 2021. gadā galvenie nāves cēloņi bijuši audzēji (27%), sirds-asinsvadu slimības (23%), kā arī Covid-19 (11%). Tas neviļus liek domāt par situāciju, kā būtu, ja es vai mans tuvākais vairs nevarētu finansiāli parūpēties par ģimeni.

Kā rāda 2022. gada janvārī Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, zaudējot pusi no saviem ģimenes ienākumiem, liela daļa ģimeņu būtu soļa attālumā no bankrota.

Attiecīgi Latvijā katra trešā ģimene ar bērniem (35%), ienākumiem pēkšņi samazinoties uz pusi, nespētu segt savas ikmēneša izdevumus. Viņiem nāktos aizņemties un būtiski samazināt tēriņus. Teju tikpat liela daļa (29%) spētu “savilkt jostu” un veikt maksājumus, bet tas būtiski ietekmētu viņu dzīves kvalitāti. Turklāt līdz ar augošo inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, pieaug arī ikdienas izdevumi, kam papildus vēl nāk uzņemtās saistības - auto līzings, hipotekārais kredīts, uz nomaksu paņemtās sadzīves lietas u.c. Augstāka riska grupā bez papildu nodrošinājuma krīzes situācijām ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem, kā arī tie, kas šobrīd veic ikmēneša maksājumu par uzņemtajām saistībām.

Ļoti racionāli paskatoties, Latvijā ir diezgan maza daļa cilvēku, kuri mierīgu sirdi varētu teikt, ka papildus materiālā palīdzība no malas pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā viņiem vispār nemaz nebūtu nepieciešama. Tai pat laikā apdrošināšanu kā risinājumu “nebaltām dienām” joprojām izmanto salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju.

Līdz ar to vairums ģimeņu Latvijā joprojām dzīvo bez “plāna B”, jo atsevišķās dzīves situācijās ar vienas mēnešalgas uzkrājumu apjomu var nepietikt.

Svarīgi katram izvērtēt pieejamās iespējas dienai, ko neviens negaidām, bet varam sagatavoties ar mieru, cik nu tas ir mūsu spēkos.

Par papildus nodrošinājumu mierīgāki var būt tie, kuriem ir uzkrājums vismaz pusgada ienākumu apjomā, ja ir viens vai vairāki likvīdi nekustamie īpašumi bez kredītsaistībām, ja ir ģimenes bizness, kas turpina darboties, ja nav kredītsaistību un blakus nav neviena, par kuru rūpējaties un par kuru esat finansiāli atbildīgi.

Taču arī šie “drošības spilveni” katram jāizvērtē rūpīgi. Piemēram, ja uzņēmumā vairāk kā 50% pamatkapitāldaļu pieder vienam ģimenes pārstāvim, dzīvības apdrošināšana var būt atbalsts nepatīkamākajā scenārijā, lai posmā, kad tiek lemts par uzņēmuma tālāko darbību, nodrošinātu atlikušo ģimenes locekļu finansiālo stabilitāti. Tāpat arī kredītsaistības pēc kredītņēmēja nāves visbiežāk nosaka, ka parādsaistības jāatmaksā tuviniekiem, kas ģimenei apdraud iespējas saglabāt īpašumu.

Arī pašreizējā pandēmija, kas mainījusi vairākiem miljoniem pasaules un Latvijas iedzīvotāju ģimeņu dzīves, ir nopietns iemesls izvērtēt, kāds ir mūsu “plāns B” pie nelabvēlīgākā dzīves scenārija. Viens no risinājumiem ir dzīvības apdrošināšana, kas ietver sevī arī atbalstu, kad ir darbaspēju zudums invaliditātes un traumu gadījumā. Tas, protams, neaizstāj tuvinieka zaudējumu un pat nepretendē uz emocionālo atbalstu grūtajā brīdī, taču vismaz par finansiālo pusi, par ko iepriekš ir rūpējies smagi sasirgušais vai, ļaunākajā gadījumā, aizgājušais tuvinieks, pārejas posmā ģimenes locekļiem nebūs jāuztraucas.

Šobrīd šādu risinājumu izvēlējusies tikai viena piektā daļa iedzīvotāju, kuri apdrošinājuši ģimenes galvenā apgādnieka dzīvību.

Galvenais, kas motivētu iedzīvotājus apdrošināt dzīvību ir:

  • lieli ģimenes tēriņi un rūpes par dzīves līmeņa saglabāšanu nelaimē (30%).

  • Tam seko hipotekārā kredīta saistības, ko otra puse nevarētu nosegt viena pati (25%),

  • kā arī mazuļa ienākšana ģimenē (20%).

  • Savukārt vēl daļai tie ir riskanti hobiji vai darbs (16%), kā arī atbildība par vecākiem un viņu finansiālo labklājību.

Tas liecina, ka, neskatoties uz augstajiem traumu, smagu slimību un mirstības rādītājiem, ko nopietni saasinājusi arī ieilgusī pandēmija visā pasaulē, tikai neliela daļa iedzīvotāji ir domājuši, kā parūpēties par saviem tuvākajiem.

Saprotams, ka saruna par to, kas notiks, ja manis vairs nebūs, ir biedējoša, taču aizvien skaudrāka kļūst realitāte, ka šāds scenārijs nav neiespējams.

Ikvienai ģimenei es ieteiktu atrast laiku sarunai par to – kāds ir mūsu “plāns B” neparedzētām dzīves situācijām, īpaši izvērtējot savu un mīļotā lomu ģimenes budžetā. Šāda saruna radīs lielāku mieru, kad trauksmainā dzīve mums apkārt sāk radīt jautājumus “Kā būtu, ja būtu?”.

* Aptauja veikta 2022. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Snapshots, Latvijā aptaujājot vairāk kā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aptauja

🚗Vai esi apsvēris domu par esošā auto nomaiņu?

Jaunākie raksti

Saistītais kalkulators

Swedbank Biznesam raksti