Kad labāk tērēt iekrāto, bet kad aizņemties?

Ja radušies pēkšņi tēriņi vai lemts par labu kādam lielākam pirkumam, nereti rodas jautājums – labāk tērēt iekrāto vai tā vietā aizņemties?

Kad kādu laiciņu veidotais uzkrājuma apjoms kļūst pamanāms un nupat krāšana kļuvusi par ieradumu, parādās pēkšņas vai, iespējams, piemirstas vajadzības un vēlmes. Tās var būt visdažādākās – no sen iecerēta un daudzkārt atlikta ceļojuma līdz mājokļa remontam un kādam patiešām neatliekamam tēriņam.

Pirmajā mirklī šķietami izdevīgākais variants šķiet uzkrājuma izmantošana, taču ne vienmēr.

Pirmkārt, tas, vai labāk tērēt iekrāto vai aizņemties, atkarīgs no nepieciešamās naudas summas un tās attiecības pret uzkrājumu apjomu. Piemēram, ja pēkšņi nepieciešams iegādāties jaunu veļas mašīnu, nebūt nevajadzētu steigt iztērēt visu uzkrājumu un palikt bez drošības spilvena citām neparedzētām situācijām. Aizņemoties maksājums visbiežāk tiks sadalīts pa mēnešiem, tādējādi pēkšņās izmaksas nebūt vairs nebūs tik lielas un amortizēsies ilgākā laika posmā. Turklāt tas ļaus saglabāt drošības spilvenu, piemēram, neparedzētiem medicīnas izdevumiem u.tml. Otrkārt, aizņemoties nauda pieejama nepieciešamajā laikā un tādā apmērā, lai varat iegādāties iecerēto lietu. Tas ļauj, piemēram, iegādāties dārgāku, bet labāku veļas mašīnu (vai citu pirkumu), nekā to ļautu esošais uzkrājuma apjoms. Šādi šķietami lielāki tēriņi ilgtermiņā ļauj pat ietaupīt, jo ir iespēja iegādāties energoefektīvākas iekārtas. Tā par veļas mašīnu varbūt samaksāsiet vairāk, bet par elektrības patēriņu mazāk. Protams, aizņēmuma summai jābūt ērtai – tādai, ko viegli atmaksāt. Noteikti svarīgi izsvērt, pie kā aizņemties (kāda ir gada procentu likme, kā tiek vērtēta kredītspēja u.c.).

Aizņemšanās – iespēja nepazaudēt uzkrājuma veidošanas paradumu

Ja krāšanas kultūra jau stabili iesakņojusies, tad visbiežāk jau laikus iespējams paredzēt un paralēli veidot uzkrājumu dažādām vajadzībām – automašīnas apkopei, nekustamā īpašuma nodoklim un citām vajadzībām, tostarp neplānotiem izdevumiem –, tam ik mēnesi novirzot nelielu summu. Šāds ieradums ļauj būtiski mazināt nepieciešamību aizņemties.

Uzkrājumus cilvēki parasti sāk veidot brīdī, kad ir sev izvirzījuši kādu lielāku mērķi un saskata šajā mērķī sava veida “jaunu sākumu”. Ceļā uz šīs ieceres piepildījumu uzkrāšana var kļūt par vērtīgu ieradumu, nevis tikai par atsevišķu “akciju”.

Šis ieradums nākotnē ļauj piepildīt arī citas ieceres, kā arī sagatavo situācijām, kur mazāku ienākumu vai lielāku izdevumu dēļ noderēs papildu finanses. Galvenais šķērslis ceļā uz krāšanas ieraduma nostiprināšanu ir pārāk ātra uzkrājumu izlietošana kādai vajadzībai, kura mums sāk šķist neatvairāmi nozīmīga.

Nereti gan viens no risinājumiem, kas ļauj saglabāt uzkrājumu ieradumu dzīvu, ir neplānotas un neatliekamas finanšu vajadzības atrisināt aizņemoties. Piemēram, ja esat nolēmis uzkrāt pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, tad tērēt jau uzkrāto jaunas veļas mašīnas iegādei iespējams nevajadzētu, lai nenovirzītos no mērķa un nepazaudētu krāšanas paradumu.

Krāšanas ieradumu ir svarīgi saglabāt nepārtrauktu, jo citādi izvirzītais mērķis netiks sasniegts un daudzi tāpēc krāšanai “atmet ar roku” vispār.

ASV veikts pētījums par uzkrāšanas paradumiem norāda, ka aptuveni 67% respondentu decembra nogalē ir gatavi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, bet tikai puse no krājējiem saglabā šo ieradumu uz ilgāku laiku nākamajā gadā, šai tēmā veltītā publikācijā norāda The Wall Street Journal.

Uzkrājumiem svarīgs mērķis un nepārtrauktība

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka, ja uzkrāšana sākta saistībā ar kādu cilvēkam nozīmīgu datumu, tā norit daudz veiksmīgāk, nekā tad, ja lēmums pieņemts parastā dienā. Tas skaidrojams ar priekšstatu, ka jaunu un nozīmīgu lietu uzsākšana notiek brīdī, kad cilvēka, nosacīti sakot – mazāk sekmīgais un uzņēmīgais “es” – paliek pagātnē.

Tieši uzkrājumu veidošanas nepārtrauktība pētījumā tiek uzsvērta kā viens no lielākajiem uzdevumiem.

Ceļā uz to palīdzēs lielu, bet reālistisku, sasniedzamu mērķu nospraušana (krāšu jaukām vecumdienām, krāšu ģimenes mājokļa paplašināšanai u.tml.), kā arī jaunā krāšanas paraduma “iedzīvināšana” soli pa solim.

Tas nozīmē, ka uzkrājuma summa no sākuma varētu būt salīdzinoši neliela, ko iespējams kompensēt, teiksim, atsakoties no dažiem kafejnīcas apmeklējumiem nedēļā. Kad krāšanas ieradums būs nostiprinājies, pēkšņi parādījušās vajadzības (jānomaina auto, vajadzīgs virtuves remonts, jāiegādājas aviobiļetes ceļojumam) daudz vienkāršāk būs finansiāli segt ar izdevīgu aizņēmumu, kas neizjauks krāšanas ritmu, un pats būtiskākais – nenovirzīs no ceļa uz iepriekš izraudzītā lielā mērķa sasniegšanu.