Atpūta

5 pasākumi Sarunu festivālā LAMPA, kas noteikti jāredz

Tuvojas laiks, kad jau 8. gadu Cēsīs tiksimies Sarunu festivālā LAMPA. Šogad 1. un 2 jūlijā festivālā gaidāmas vairāk nekā 250 sarunas, diskusijas, izrādes un cita veida pasākumi par visdažādākajām tēmām.

Kā plašajā pasākumu klāstā neapjukt un atrast sev noderīgāko diskusiju? LAMPA mājaslapā jau tagad vari izskatīt plašo pasākumu programmu, un pie rāmas rīta kafijas krūzes izveidot savu programmu, atzīmējot pasākumus, kurus noteikti vēlēsies apmeklēt.

Festivāls kā vienmēr būs pieejams bez maksas, un šogad tā uzmanības centrā – sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filozofiskiem individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem, sākot no gatavības krīzē un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un cieņai pret savu organismu. Festivālā mājaslapā var iepazīties ar visu plānoto pasākumu aprakstiem un dalībniekiem, kā arī atlasīt pasākumus pēc to norises laika, vietas, tēmas un norises valodas.

Vēl ērtāku būšanu Sarunu festivālā LAMPA padarīs festivāla aplikācija, kas pieejama gan Google Play Android viedierīču lietotājiem, gan App Store Apple viedierīču lietotājiem. Tā palīdzēs labāk orientēties plašajā notikumu piedāvājumā un kartē redzēt visas pasākumu norises vietas.

Lūk, pieci ieteikumi pasākumiem, ko noteikti ir vērts redzēt!

2. jūlijā 17:00-18:00 / Swedbank Ilgtspējas skatuve

Kur vējš pūš visjaudīgāk? Vai e-pasta rakstīšanai ir liela CO2 pēda? Cik lielu planētu mums vajadzētu, lai dzīvotu bez rūpēm? Un vai par klimata izaicinājumiem vienmēr jārunā sarauktu pieri? Prāta spēles ir izklaidējoša viktorīnas veida erudīcijas spēle, kurā var piedalīties gan ar komandu, gan vienatnē, klātienē LAMPĀ un attālināti jebkurā vietā Latvijā un pasaulē! Pārbaudi savas zināšanas, erudīciju un atjautību par ilgtspējas tēmu, sacenšoties par uzvaru, mūžīgu slavu un Swedbank balvām! Spēles vadītāji Edijs Začs un Elīna Kolāte ne vien veikli izvadīs ikvienu cauri jautājumi līkločiem, bet arī palīdzēs viest skaidrību pat vissarežģītākajos ilgtspējas aspektos.

1. jūlijā 12:30-13:30 / Skatuve SPULDZE

Kā justies laimīgam bez vainas izjūtas? Kā atrast laimi vienkāršās ikdienas lietās, un, vai laime patiešām slēpjas sīkumos? Vai varam justies laimīgi, darot laimīgus citus? Vai Latvijas iedzīvotāju nacionālās īpatnības ļauj vai tieši pretēji – neļauj mums justies patiesi laimīgiem? Vai laimes izjūtu ietekmē arī paaudžu atšķirības? Vai būt laimīgam 2022. gadā ir grūtāk vai vieglāk kā 2002. vai 1992. gadā? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijā “Kā būt laimīgam mūsdienās?”.

1. jūlijā 21:00 – 23:00 / Izglītības telts

Sabiedrībā pazīstamu cilvēku, Iespējamās misijas kopienas, kā arī skolēnu atmiņu stāsti brīvā formā par dzīvē satiktajiem lieliskajiem skolotājiem. Vakara atmosfēru ar pieklusinātu apgaismojumu un improvizētu ugunskuru papildinās atraktīvi vakara vadītāji, Iespējamās misijas absolventi un Kosmosa izziņas centra izglītības satura komanda - Jānis Urtāns un Miks Dzenis. Savā stāstā aicināts dalīties ikviens garāmgājējs!

2. jūlijā 18.00 – 19.30 / Tālskates skatuve

Kā ekonomisti “redz” cilvēkus un analizē lēmumu pieņemšanu savos modeļos, un ar ko viņu izdomātais homo economicus atšķiras no homo sapiens? Kas notiek, ja šī atšķirības netiek ņemtas vērā? Vai vispār ekonomistu izmantotajiem modeļiem un prognozēm var un vajag ticēt? Komiķa Jāņa Skuteļa vadībā Latvijas Bankas ekonomisti atbildēs uz šiem un citiem skatītāju jautājumiem, kā arī ar dažādiem eksperimentiem, kuros tiks iesaistīta publika, demonstrēs atsevišķas ekonomikas pamatproblēmas.

2. jūlijā 12:30 – 13:30 / Swedbank Ilgtspējas skatuve

Kur sākas cilvēku un uzņēmumu ceļš uz videi un klimatam draudzīgāku eksistenci? Kas kopīgs klimatapzinātam dzīvesveidam un biznesa modelim? Kā personīgo uzskatu un vērtību sistēma ietekmē mūsu biznesa lēmumus? Kā sākt pamanīt un piefiksēt savas rīcības CO2 nospiedumu, un kā mainīt paradumus, lai tie dabiski iekļaujas mūsu ikdienā?

Runāsim ar pieredzējušiem profesionāļiem, kuri ir būtiski mainījuši savu dzīvi un paradumus, lai mērķtiecīgāk un apzinātāk samazinātu savu un sava biznesa ietekmi uz klimatu. Vai varam darīt to pašu, ko darīja viņi, un piedzīvot līdzīgas pārmaiņas? Vai tomēr mums katram ir jāatrod individuāls un tieši mums piemērots veids, kā labāk apzināties un izprast mūsu rīcības ietekmi un CO2 nospiedumu?