Visbiežāk ziemā gūtās traumas saistītas ar slidenām ielām vai ziemas sporta veidiem - slēpošanu un snovošanu, slidošanu, braukšanu ar ragaviņām, tādēļ visbiežāk tiek gūtas dažādas muskuļu un saišu traumas, un lūzumi.
Kā stāsta medicīnas centra ARS Traumpunkta vadītāja Sarmīte Dūze, bieži vien no traumām var izvairīties, ja laikus saplānojam savu laiku un nesteidzamies:
“Lai izvairītos no traumām, ikdienā ir jābūt uzmanīgiem ne tikai uz slidenām ietvēm, bet jāpievērš uzmanība arī tam, kas var krist lejā no jumtiem. Baudot ziemas sporta aktivitātes, svarīgi ir apzināties savas prasmes - ja esi iesācējs, tad izvēlēties savām spējām atbilstošu kalnu, kā arī ir svarīgi izvēlēties atbilstošu sporta inventāru, kas piemērots konkrētā cilvēka augumam, garumam un ķermeņa svaram.”
Bieži ziemas priekus steidzamies baudīt tieši kopā ar bērniem, kuri priecājas par braukāšanu ar ragaviņām gan no kalna, gan vienkārši pastaigās. Ragaviņas bērniem ir viens no galvenajiem izklaides veidiem, taču, kā atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti, - arī šīs ziemas visbīstamākais “transportlīdzeklis”. Visbiežāk nelaimes notiek izvēloties nepiemērotas vietas – pārāk stāvas nogāzes ar tramplīniem un nelīdzenumiem, dažādiem šķēršļiem. Bērni nespēj laicīgi nobremzēt kalna beigās, vai gūst traumas ietriecoties šķēršļos vai arī krītot traumē rokas, kas neapdomīgi ieāķētas ragavās.
Lai vizināšanās no kalniņa būtu droša, mediķi aicina ievērot trīs priekšnoteikumus:
- Jāizmanto drošs un kontrolējams aprīkojums: bērna vecumam un spējām atbilstoši vadāmas ragaviņas, piemērots apģērbs, drošības ekipējums.
- Jāpārliecinās par vides drošumu: jāizvērtē kalna stāvums, tramplīnu augstums, virsmas segums un apgaismojums; vai nogāzes galā nav ceļa, upes, grāvja, koku un citu šķēršļu; būtiski izvērtēt to, vai izklaides norises vietā nav pārāk daudz citu cilvēku: ļoti bieži bērni traumas gūst, tieši saskrienoties viens ar otru; vai kalna noslēgumā ir pietiekoši daudz vietas, lai droši nobremzētu.
- Nepieciešama pieaugušā uzraudzība: ar maziem bērniem, kas vēl nespēj kontrolēt savu slīdēšanas trajektoriju, jāslidinās tikai kopā; bērniem jāmāca, ka nedrīkst ieķerties ragaviņās ar rokām un kājām; ikkatrā situācijā klāt jābūt kādam, kas var reaģēt, izsaucot mediķus un sniedzot pirmo palīdzību.
Tāpat bērnu slimnīcas ārsti atgādina, ka slidināšanās aiz braucošiem transportlīdzekļiem ir kategoriski aizliegta - tas ir likumpārkāpums, kas nopietni apdraud cilvēka veselību un dzīvību!
Kā rīkoties, ja gūta trauma?
“Ja negadījuma laikā ir gūta trauma, savainotā vieta nekavējoties jāpadara mazkustīga vai nekustīga to apsaitējot. Traumētajai vietai jāliek klāt aukstums, kā arī var iedzert pretsāpju līdzekļus. Taču, ja trauma ir liela, nekavējoties jāvēršas pie speciālista un jāveic rentgens,” dalās Sarmīte Dūze.
Swedbank dzīvības apdrošināšanas apkopotā informācija liecina, ka vidējā apdrošināšanas atlīdzība traumu gadījumos pārsniedz 300 eiro, un atsevišķos gadījumos pat 9000 eiro. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzība tikusi izmaksāta par tādām traumām, kā muskuļu un saišu bojājumiem, sasitumiem, šūtām brūcēm, pirkstu, roku un kāju lūzumiem un izmežģījumiem.
Turklāt jāatzīmē, ka pērn no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem katram desmitajam klientam jeb 11% tika veiktas operācijas, lai novērstu traumu iztaisītās sekas. Savukārt brūces, kas tika ķirurģiski ārstētas, bija teju piektdaļā (18%) no visiem traumu gadījumiem.
Tāpēc ir vērts parūpēties ne tikai par bērnu drošību, bet arī savu, jo nereti traumas gūstam situācijās, kad vismazāk to gaidām, taču to ārstniecības izmaksas var būt dārgas, turklāt būtiski ietekmēt mūsu darba spējas, līdz ar to arī ģimenes budžetu.
