Burtiski tulkojot, couchsurfing ir dīvānu sērfotāji – cilvēki, kas ar to nodarbojas, nav pieczvaigžņu viesnīcu publika, pietiek ar dīvānu vai pat salmu maisu kā Sprīdītim. Par to, kā tas darbojas dzīvē, stāsta pieredzējusī ceļotāja Anita Kurme.
Couchsurfing ir virkne neatsveramu ieguvumu, bet ir arī riski, kas jāņem vērā. Lielākais ieguvums ir iespēja iepazīties ar dažādu valstu cilvēkiem, gan izmitinot ciemiņus pie sevis, gan viesojoties pie viņiem. Ja paveicas ar atsaucīgu namatēvu vai namamāti, var ieraudzīt valsti vietējā iedzīvotāja, ne tūrista acīm. Tā ir pilnīgi cita un nenovērtējama pieredze, ko par naudu nenopirksi.
Piemēram, raksta ilustrācijai izmantota fotogrāfija no Anitas Kurmes personīgā arhīva, kurā redzama viņas meita un Araels no Havanas, kurš iepazīts, pateicoties tieši Coushsurfing. "Tā kā spāņu valodu nezinājām, par lietu kārtību valstī nebijām 100% pārliecināti, bet Kubu gribējām apceļot ar nomas auto, tad nolēmām mūsu pirmajām trīs ceļojuma dienām kā līdzbraucēju paaicināt kādu vietējo. Mūsu izvēle bija Araels, kurš bija puisis ar fantastisku humora izjūtu, tāpēc viņa trīs dienu līdzbraukšanas “biļete” tika pagarināta vēl uz nedēļu," pieredzē dalās Anita Kurme.
Kā kļūt par Couchsurfing biedru?
Lai pievienotos šai kustībai, jāaizpilda anketa un jāreģistrējas vietnē Couchsurfing.org, kas lepojas ar četriem miljoniem sērfotāju, kuri ik gadu izmanto šo iespēju, lai saņemtu naktsmājas ārzemēs.
Kad anketa aizpildīta, būtu vēlams palūgt kādam draugam, dīvānu sērfotājam ar stāžu, uzrakstīt par jums kādu atsauksmi, lai citiem rastos priekšstats, kas jūs esat par putnu. Un tad jau var sākt gaidīt viesus, bet jāņem vērā, ka naktsmītnes bez atsauksmēm nav īpaši pieprasītas, savukārt, lai iegūtu atsauksmes, nepieciešams kādu izmitināt.
Tāpēc vēlams ļoti rūpīgi aizpildīt anketu un arī apstiprināt profilu, kas maksā nelielu naudiņu, bet noteikti vairo uzticību konkrētajai personai. Viesi var gan paši jums uzrakstīt pieprasījumu, gan jūs varat tos izvēlēties no publisko sludinājumu saraksta. Cilvēki, kas vēlas apciemot Latviju, ievieto īsus sludinājumus ar sava ceļojuma un personas aprakstu. Ja kāds iepatīkas, ņemiet ciet!
Naktsmītnes sev arī, protams, varat meklēt ar šāda sludinājuma palīdzību, tomēr ieteicamāk gan būtu pameklēt savai vecuma grupai, interešu lokam atbilstošus cilvēkus (to var saprast, palasot viņu profilus) un uzrakstīt katram individuālu vēstuli. Jārēķinās gan, ka lielās un tūristu iecienītās pilsētās naktsmītnes jāsāk meklēt laikus, jo pieprasījums ir liels. Tādēļ jo īpaši būtiska ir individualizēta vēstule, kurā aprakstāt, kādēļ tieši pie šī cilvēka vēlaties palikt, jo couchsurfings nav stāsts par lētu nakšņošanu (tam domāti lētie hosteļi), bet gan par komunikāciju, tādēļ uz tāda tipa vēstuli kā “Sveiki! Vai varam pie jums pārnakšņot? Esam jauki un kārtīgi cilvēki!”, visticamāk, neviens neatbildēs. Lai svešs cilvēks uzņemtu jūs savās mājās, viņam ir jāsajūt gan jūs kā personība, gan jāsaprot, ka jūs necierējat tikai uz viņa dīvāniņu, bet jums patiešām ir interese tikties arī ar viņu kā personu.
Couchsurfings nav domāts intravertajiem
Anita Kurme atzīst, ka šī nav vietne cilvēkiem, kas ir intraverti, jo balstīta uz vēlmi satikt un iepazīt īstus citu zemju iedzīvotājus. “Ja jums kā apgrūtinājums šķiet vakars pie vīna glāzes un sarunas ar svešiem cilvēkiem, tad šis laikam nebūs jums piemērotākais nakšņošanas veids,” saka Anita Kurme, piebilstot, ka Couchsurfing dalībniekiem nav obligāti jāpiedāvā naktsmītnes. Jūs varat savā anketā ierakstīt, ka varat piedāvāt savu kompāniju ekskursijai pa pilsētu vai vienkārši kopīgi iedzert kafiju. Galu galā, ne jau visi vēlas nakšņot pie svešiem cilvēkiem. Kāds labprātāk atpūšas viesnīcā, bet vienkārši vēlas iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem – kaut vai kopā iedzert vakarā alu krogā.
Mazpilsētu saimnieki ir sirsnīgāki
Tiekoties ar svešiem cilvēkiem, svarīgi ievērot drošības nosacījumus. Pirmkārt, rūpīgi izvērtēt cilvēka, kas vēlas pie jums ciemoties vai jūs izmitināt, anketu un vēlams izlasīt atsauksmes. Ja ir kādas šaubas – labāk atsakiet vai arī uzrakstiet vēstuli citam ceļotājam, kurš, spriežot pēc atsauksmēm, ir pie šī cilvēka viesojies – tā uzzināsiet plašāku informāciju, ne tikai tās nedaudzās atsauksmju rindiņas. Otrkārt, saziņai sākotnēji vajadzētu izmantot Couchsurfing.org mājaslapu, kur tā tiek saglabāta. Noteikti nevajadzētu dalīties ar personisku informāciju – personas kodu, bankas konta numuru, parolēm u. c. Gadījumā, ja nonākat vietā, kas neizraisa uzticību, labāk uzreiz doties projām. Jārēķinās, ka naktsmājas var nebūt īpaši ērtas vai omulīgas. Var ļoti paveikties, var pagalam nepaveikties, bet to lielākoties jau ir iepriekš iespējams saprast, rūpīgi palasot gan saimnieku profilus, gan atsauksmes.
No savas pieredzes gan Anita Kurme stāsta, ka ne reizi nav sastapusies ar negācijām, drīzāk ar apbrīnojamu viesmīlību un sirsnību. Piemēram, Havaju salās, kur ir ārkārtīgi dārgas viesnīcas, pusi laika viņa pavadījusi tieši pie dīvānu sērfotājiem. Viņa gan vienmēr ļoti rūpīgi izvērtē ceļotāju anketas, un tā nesen pie viņas viesojies kāds puisis no Bermudām, kurš bijis ļoti zinošs par krievu literatūru un jaunāko kino. “Mēs līdz diviem naktī runājām par Solžeņicinu, Tarkovski, Zvjagincevu un viņa filmu Leviatāns. Tas nekas, ka nākamajā dienā bija jāiet uz darbu, bet kad vēl dzīvē būs izdevība satikt cilvēku no pilnīgi citas pasaules malas, kurš pārsteidzošā kārtā ir aizrāvies ar kultūru, kas interesē arī mani,” atminas Anita Kurme. Citkārt kāda meitene no Japānas, ko Anita izmitinājusi savas meitas bijušajā istabā, vairākas reizes pārprasījusi, vai tiešām viņa viena var palikt tik milzīgā telpā? Ceļotājas Anitas vārdiem, tieši tas ir Couchsurfing galvenais ieguvums – iepazīšanās ar dažādu kultūru un valstu cilvēkiem, taču nav mazsvarīgi arī tas, ka šādā veidā var ietaupīt, jo ļoti bieži dīvāniņš nāk komplektā gan ar vakariņu, gan brokastu galdu. Tas gan parasti vairāk raksturīgs mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem, kas nav tik nogurdināti ar ceļotāju pieprasījumiem kā lielpilsētu dzīvokļu saimnieki. Tādēļ Anitas izvēle noteikti būs cilvēks, kuram nav 200+ atsauksmju, jo tas nozīmē, ka mans apmeklējums viņam būs īpašs, nevis viens no simta.
Vēl viens foto no Anitas Kurmes privātā arhīva: "Sindy no vulkāniskās Havaju salas, kuras māja atrodas lavas laukā. Te nu viņas piemājas lavas dārziņā notiek foto sesija. Tikai ieraugot, ka dzīvot var ar “asfalta dārziņu” tā pa īsto ievērtē savu zaļo mauriņu," smaidot saka ceļotāja Anita Kurme.
"Ar Chetu sāku sarakstīties, gatavojoties Taizemes braucienam – vaicāju pēc padomiem auto īrei un ieteicamajām apskates vietām. Sarakste noslēdzās ar to, ka pirmo nedēļu pa Taizemi ceļojām Cheta mašīnā ar viņu pie stūres. Pateicoties viņam, nobaudījām neaprakstāmi daudz taizemiešu ēdienu un augļu. Dažus pat tādus, kurus to izskata dēļ pat neuztvērām par augļiem. Bet cik gardi!" atminas Anita Kurme.
