Pēdējo gadu laikā Latvijā un Eiropā esam pieredzējuši arvien vairāk postošu dabas stihiju, kas iedzīvotājiem un pašvaldībām radīja ievērojamus finansiālus zaudējumus. No vētrām un plūdiem līdz pat plašiem ugunsgrēkiem – šie notikumi liek pārvērtēt, cik labi esam sagatavojušies šāda mēroga dabas kataklizmām.
Pārapdrošināšanas uzņēmuma Munich Re dati rāda, ka 2024. gadā zaudējumi dabas katastrofu dēļ visā pasaulē sasniedza gandrīz 306 miljardus eiro, taču no tiem bija apdrošināta vien trešdaļa īpašumu – aptuveni 133 miljardu eiro apmērā[1]. Tādējādi pērnā gada zaudējumi bija trešie lielākie pēdējo 40 gadu laikā.
Piemēram, pērn Lielbritānijā apdrošinātāji par dabas stihiju postījumiem izmaksāja rekordlielas atlīdzības 585 miljonu Lielbritānijas mārciņu apmērā. Tāpat traģiskus plūdus pērn pieredzēja gleznainais Valensijas reģions Spānijā un Emīlijas-Romanjas reģions Itālijā. Arī Vācijā iedzīvotāji saskārās ar ekstremāliem laikapstākļiem, kas radīja ievērojamus zaudējumus 7 miljardu eiro apmērā.
Šajā ziņā rekordliels izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību gads bija arī Latvijā, liecina Swedbank dati. Pērn klientiem Latvijā apdrošināšanas atlīdzībās par mājokļa bojājumiem izmaksāti 7,9 miljoni eiro, no kuriem atlīdzība dabas stihiju radītā kaitējuma dēļ bija 2,5 miljoni eiro.
No apdrošināšanas izmaksām dabas stihiju postījumu segšanai puse gadījumu pērn bija tieši vasaras lietus izraisīto plūdu dēļ. Zaudējumu apmēri katrā konkrētajā gadījumā bija dažādi, bet lielākās apdrošināšanas atlīdzības šī iemesla dēļ pārsniedza pat 50 000 eiro.
Kā atbildi uz postošajiem notikumiem apdrošināšanas nozare pasaulē uzstāj uz stingrāku regulējumu un pasākumiem, kas veicinātu noturību pret klimata izmaiņām. Piemēram, Vācijas Apdrošināšanas asociācija (GDV) ir izteikusi aicinājumu ieviest saistošus klimata pielāgošanās pasākumus, uzsverot, ka ir nepieciešami stingrāki būvniecības standarti augsta riska zonās (šie ieteikumi noteikti būtu ņemami vērā arī Latvijā). Tāpat ir nepieciešams uzlabot plūdu aizsardzības infrastruktūru un veikt virkni citu pasākumu. Tomēr dabas katastrofu risku mazināšana nav aktuāls jautājums tikai apdrošinātājiem, bet arī likumdevējiem, ņemot vērā iedzīvotāju intereses. Piemēram, Latvijas pagājušās vasaras plūdi parādīja vairākus trūkumus notekūdeņu kanalizācijas sistēmās un grāvjos. Saistībā ar notikušo Saeima ir organizējusi darba grupu, kuras mērķis ir panākt tiesību aktu grozījumus, lai ūdens pārvaldība kļūtu vienota.[2]
Latvijas mājasdarbs, papildus minētajam, ir arī apdrošināšanas nozares pilnveidošana. Piemēram, Apdrošināšanas likumā joprojām ir noteikts – ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi, apdrošinātājs nav atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies dabas katastrofu dēļ. Tādējādi izvēle uzņemties šo risku tiek atstāta apdrošinātāja ziņā, līdz ar to arī pagājušā gada kataklizmu gadījumos Latvijā bija novērojama dažāda apdrošinātāju prakse. Tomēr apdrošināšanas nozares pilnveidošana kļūst aizvien aktuālāks jautājums Latvijas likumdevēja dienaskārtībā – iespējams, drīzumā arī šajā jomā varam gaidīt pozitīvas izmaiņas.
Vienlaikus ikvienam ir jāapzinās, ka plašāka apdrošināšanas aizsardzība vien nenovērsīs visas problēmas un iespējamos zaudējumus, kas var rasties dabas spēku ietekmē. Jauniem mājokļiem, jau tos projektējot, ir jāņem vērā konkrētās lokācijas īpatnības, domājot arī desmitgades uz priekšu. Kartēs iezīmētās applūstošās teritorijas ar lielu ticamību kādreiz tiešām applūdīs, un vietās, kurās vēja pietiek, lai labi darbotos vēja ģeneratori, noteikti ir vērts aizdomāties par to, kādu jumtu izvēlēties jaunajai mājai. Tas viss ir jāņem vērā, gan plānojot ēku un kopējās vides izkārtojumu, gan izvēloties ēku konstruktīvos risinājumus.
Kamēr nozare pilnveidojas, mājokļu īpašniekiem ir būtiski pievērst uzmanību savam apdrošināšanas līgumam – saprast līgumā iekļautos riskus, izņēmuma gadījumus, kuros apdrošināšana nesegs zaudējumus, kā arī citus būtiskus aspektus.
Vēl ir būtiski saprast, vai mājoklis ir apdrošināts tā atjaunošanas vērtībā, kas nozīmē, ka līgumā nav noteikta konkrēta maksimālā summa mājokļa atjaunošanai. Tikpat svarīgi ir uzņemties personisko atbildību par mājokli un rūpēties par tā tehnisko stāvokli, lai vētra vai plūdi nav “pēdējais piliens”, kas to izposta.
Klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens – tās jau tagad būtiski ietekmē ekonomiku un cilvēku ikdienu. Vēlme pēc iespējas vairāk izvairīties no postošu notikumu ietekmes ir kopīga sabiedrības interese - tā nav tikai kāda konkrēta indivīda vai apdrošinātāja iegriba. Pārdomāti investēt preventīvos pasākumos ir lētāk nekā segt dabas spēku sekas vēlāk. Tāpēc dažādu jomu pārstāvjiem – politikas veidotājiem, pašiem iedzīvotājiem, apdrošinātājiem un citiem iesaistītajiem – ir svarīgi kopīgi domāt un darīt, lai nonāktu pie kopsaucēja, kas palīdzētu mazinātu klimata izmaiņu radītos draudus.
[1] https://www.munichre.com/en/company/media-relations/media-information-and-corporate-news/media-information/2025/natural-disaster-figures-2024.html
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.09.2024-pec-verienigajiem-pludiem-pasvaldibas-parbuve-notekudenu-sistemas-plano-izmainas-likuma.a569005/
Vai Tavs mājoklis ir apdrošināts?
