Lielākie zaudējumi bija saistīti ar ugunsgrēkiem un dabas stihijām, kuru rezultātā apdrošināšanas atlīdzības izmaksas sasniedza pat 79 000 eiro.
Dabas stihiju izraisīti bojājumi
Daba var būt neparedzama, un spēcīgs vējš, krusa vai plūdi var radīt būtiskus bojājumus mājai vai dzīvoklim. Swedbank dati rāda, ka lielākus postījumus daba gan biežāk nodara privātmāju īpašniekiem. Kopumā pērn dabas parādību radītie bojājumi bija par pamatu katrai ceturtajai izmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai. Vidējā izmaksātā atlīdzība par dabas radītajiem bojājumiem mājoklī pērn bija ap 1480 eiro, savukārt lielākā pārsniedza 52 000 eiro.
Biežākie dabas radītie apdrošināšanas gadījumi:
- Vētras un stipra vēja sekas – norauti jumti, izsisti logi, bojātas fasādes un nolauzti koki. Latvijā smagi vētras bojājumi visbiežāk skar piekrastes reģionus, atklātas teritorijas un mežainās zonas, kur stiprs vējš var gāzt kokus, bojāt ēkas un elektroapgādes infrastruktūru.
- Krusa un lietusgāzes – caur jumtu noplūdis ūdens, kas bojā iekšējo apdari un iedzīvi.
- Plūdi – īpaši aktuāli līdzenumos esošām mājām, kur spēcīgas lietusgāzes var appludināt dzīvojamās telpas, kā arī mājokļiem ūdenstilpņu tuvumā. Tā, piemēram, pērn plašus plūdu radītos postījumus vērojām Jelgavā. Savukārt pavasara pali un ledus sastrēgumi visbiežāk apdraud Jēkabpili, Daugavpili, Ogres, Jelgavas un Bauskas apkārtni.
Plīsušu cauruļvadu vai santehnikas izraisīti bojājumi
Katrs trešais apdrošināšanas gadījuma iemesls, kas rada lielus zaudējumus, ir ūdens noplūde cauruļvadu un citas santehnikas plīsumu dēļ. Swedbank dati rāda, ka šis risks ir trīs reizes lielāks dzīvokļos, nekā privātmājās, jo daudzdzīvokļu mājās ir papildus risks – bojājumi kaimiņa vainas dēļ. Taču vidējie zaudējumi privātmājās ir teju divreiz lielāki (1970 eiro), nekā dzīvokļos (1090 eiro). Pērn lielākā atlīdzība cauruļvadu plīsuma dēļ dzīvoklī sasniedza pat 36 000 eiro, bet privātmājā – 20 000 eiro.
Tipiskie gadījumi:
- Ūdensvadu, veļas mašīnas u.c. cauruļvadu plīsumi – to cēlonis visbiežāk ir nolietojušās plastmasas vai sarūsējušas metāla caurules, kā arī kādas detaļas rūpniecisks defekts.
- Bojājums iekārtai, kas savienota ar ūdensvadu – piemēram, sabojājusies veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna vai ledusskapis, kam no saldēšanas kameras sācis tecēt ūdens.
Ugunsgrēku un karstuma izraisīti bojājumi
Viens no postošākajiem apdrošināšanas gadījumiem ir ugunsgrēks, kas var pilnībā iznīcināt īpašumu. Lai arī šādi gadījumi notiek salīdzinoši reti, tie var radīt lielākos zaudējumus. Piemēram, viena mājokļa atjaunošanai aplēsts, ka apdrošināšanas atlīdzība sasniegs 217 000 eiro, taču citā pat 424 000. Tomēr galējā atlīdzības summa vēl nav zināma, jo šobrīd vēl notiek pilnīga mājas atjaunošana. Savukārt vidējā apdrošināšanas atlīdzība, kas izmaksāta par uguns nelaimēm ir aptuveni 5200 eiro.
Izplatītākie ugunsgrēku iemesli:
- Īssavienojums, bojātas elektroinstalācijas.
- Nepareizi uzstādītas apkures sistēmas.
- Laikus neiztīrīti dūmvadi.
- Paša neuzmanība – bojātu elektroierīču lietošana, neuzmanīga rīcība ar karstuma avotu.
Zādzības un vandalisms
Lai gan drošības sistēmas kļūst arvien attīstītākas, māju un dzīvokļu īpašnieki joprojām saskaras ar ielaušanās un zādzību gadījumiem. Turklāt tie vienlīdz bieži notiek gan privātmājās, gan dzīvokļos, tomēr zagļu iekārojamie priekšmeti atšķiras. Dzīvokļu iemītnieki biežāk cieš zaudējumus, jo zog tiem piederošus pieslēgtus velosipēdus kāpņu telpās vai koplietojamās velo novietnēs pie dzīvojamās ēkas, taču privātmāju īpašnieki cieš zaudējumus no zagtiem būvniecības instrumentiem no mājokļa vai palīgēkas. Jāatzīst gan, ka pēc Swedbank apdrošināšanas datiem, zaudējumu skaits noziedzīga nodarījuma dēļ ir pat mazāks, nekā uguns radītas nelaimes. Savukārt vidējā atlīdzība zādzību gadījumos mērāma ap 800 eiro.
Biežākās situācijas:
- Vērtīgu lietu zādzība – visbiežāk tiek zagta elektrotehnika, dārglietas, nauda.
- Īpašuma bojājums – durvju un logu sabojāšana gan ielaušanās, gan tikai ielaušanās mēģinājuma gadījumā.
- Vandalisms – apzināti bojājumi, piemēram, izsisti logi, apskādētas sienas.
Sadzīviska rakstura radīti zaudējumi
Dažreiz bojājumus īpašumam rada nevis dabas stihijas vai zādzības, bet gan nejaušas situācijas, kuru galvenais cēlonis ir mājokļa iemītnieku darbība. Swedbank dati parāda interesantu tendenci – bojājumi paša neveiklības dēļ biežāk notiek tieši privātmāju iedzīvotājiem (17%), bet dzīvokļu iedzīvotājiem – retāk (12%).
Piemēri:
- Sabojāta plīts virsma, jo tai uzkritis no rokām izslīdējis katls.
- Dārzā, pļaujot zāli, sanāk iebraukt ar akmentiņiem pilnā kurmja rakumā, kas attiecīgi sabojā mājokļa stiklojumu.
- Bērnam spēlējoties, nejauši sasists televizors.
Jāatzīmē, ka jebkura mājokļa veida īpašnieks var nodarīt zaudējumus citiem – kaimiņiem, draugiem, esot ciemos, piemēram, netīši sabojājot kādu no namatēva vai namamātes mantām savas neveiklības dēļ. Tāpēc abu mājokļa veidu iedzīvotājiem noteikti ir svarīgi arī parūpēties par to, lai ir apdrošināta arī viņu civiltiesiskā atbildība, tai skaitā ārpus mājokļa.
Labi būs, ja laicīgi parūpēsies par apdrošināšanu. Iekļaujot mājokļa apdrošināšanā arī iedzīves un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, maksājums par apdrošināšanu palielināsies nedaudz, bet drošības sajūta pieaugs vairākkārt. Tomēr svarīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas rūpīgi izlasīt visus tā nosacījumus.
Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat dzīvoklī vai privātmājā, svarīgi ir laikus parūpēties par atbilstošu apdrošināšanas segumu. Ieteicams izvēlēties visu risku apdrošināšanu, ar ko ir apdrošināts plašs notikumu loks. Regulāri īpašuma uzturēšanas darbi, drošības sistēmu uzstādīšana un rūpīga apdrošināšanas līguma izpēte palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un lieliem izdevumiem nākotnē.
