Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Apstrādes rūpniecība 2025. gadā bija viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tā veido aptuveni desmito daļu no ekonomikas un visbūtiskāk balstīja iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Latvijas ražotāji var lepoties ar visstraujāko izaugsmi Baltijas valstu vidū. Turklāt pērnā gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā reģistrēta arī otra straujākā apstrādes rūpniecības izaugsme Eiropas Savienībā (pēc Īrijas). Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pagājušā gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā pieauga par 6,1% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Novembrī ražošanas apjomu kāpums bija 8,9% pret pērno gadu.
Gan novembrī, gan arī gadā kopumā galvenie apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītāji bija četras lielākās apkašnozares – pārtikas ražošana, kokapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana. Strauja izaugsme tika reģistrēta automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā.
Ņemot vērā ražotāju cenu kāpumu, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir audzis nedaudz straujāk nekā ražošanas apjomi. 2025. gada 11 mēnešos apgrozījums palielinājās par 6,5%. Apgrozījums eksportā pieauga straujāk nekā vietējā tirgū, par attiecīgi 6,9% un 5,6%.
Lai gan iekšēju un ārēju izaicinājumu ir pietiekami, šis gads nozarē iesākas ar piesardzīgu optimismu. Saskaņā ar CSP uzņēmumu aptaujām pēc vairāk nekā diviem gadiem, kas tika pavadīti izteiktā pesimisma zīmē, pēdējā pusgada laikā rūpnieku noskaņojuma radītājs svārstās jau ap ilgtermiņa vidējo līmeni. Pasūtījumu novērtējumā optimisms pat bija augstāks, bet nedaudz pieplaka gada otrajā pusē. Turklāt decembrī iezīmējās nedaudz lielāka piesardzība attiecībā uz eksporta pasūtījumiem – vērtējums gan īpaši neatšķiras no rādītāja pirms gada. Decembra kritumu ietekmēja pasūtījumu samazināšanās kokapstrādē. Iespējams, ka tas ir saistīts ar ASV noteiktajiem tarifiem koksnes produkcijai, kas stājās spēkā oktobra vidū. Tai pat laikā pārtikas, gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu pasūtījumu apjoms turas virs ilgtermiņa vidējā. Nozarei kopumā palīdz spēcīgais būvniecības sektors, ko veicina aktīva Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana.
Pēc divu gadu lejupslīdes Eirozonas apstrādes rūpniecības izlaide auga vien par aptuveni 1,5% pērn 10 mēnešos, un uzņēmumu vērtējums par nozares sniegumu ir diezgan bēdīgs. Decembrī Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (HCOB PMI) bija zemākais kopš marta. Labā ziņa – noskaņojums par tuvāko nākotni ir uzlabojies. Tam par pamatu ir gaidāmais valdības tēriņu pieaugums, it īpaši aizsardzībai, kas var pavērt jaunas iespējas ražotājiem. Tomēr kopumā būtisku izrāvienu eirozonas ražošanā diez vai tuvākajā lakā ieraudzīsim.
Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, palēnināsies.
