Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka izlaides apjomos apstrādes rūpniecībā pret 2024. gada jūniju vērojams 7,0% kāpums (kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt pret pērnā gada pirmo pusgadu 3,9% izaugsme. Apgrozījums pieauga par 6,4% pret 2024. gada jūniju, pakāpjoties par ievērojamiem 12% eirozonā. Turklāt kopējais pasūtījumu apjoms turpina atgūties un kopš aprīļa ir lielāks nekā ilgtermiņā vidēji.
Pieaugumu izlaides apjomos ir piedzīvojušas gandrīz visas apakšnozares apstrādes rūpniecībā. Ievērojamāko devumu nozares augšupejā sniedz koksnes ražošana (+6,9% pret 2024.g. jūniju). Izlaides un pasūtījumu apjomu kāpums saskan ar pozitīvo noskaņojumu apakšnozarē. Nemainīgi stabili skrien uz priekšu arī pārtikas produktu ražošana (+8,9%) pārsvarā pateicoties gaļas, augļu, dārzeņu un piena ražošanas izrāvienam. Tomēr jāteic, ka pārtikas ražotājiem izlaides gaidas pasliktinās kopš gada sākuma, un pasūtījumu apjomu tendence ir drīzāk lejupvērsta, kas liek būt piesardzīgiem, domājot par apakšnozares izlaidi nākotnē. Turpinās nemetālisko minerālizstrādājumu ražotāju triumfs (18,3%), ko veicina būvniecības tirgus zobratu iekustināšana. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražotājiem šis jūnijs ir bijis ļoti ražens, jo novērots kāpums par gandrīz trešdaļu.
Latvijas ražotāju optimisms jūlijā bija augstākais pēdējo trīs gadu laikā. Pakāpenisku noskaņojuma uzlabošanos sekmē pasūtījuma apjomu kāpums kā vietējā, tā arī eksporta tirgū. Tomēr aptaujas liecina, ka kopš 2022. gada nemainīgi galvenais ražošanu ierobežojošais faktors ir pieprasījuma trūkums, šobrīd traucējot teju pusei no ražotājiem.
Pusgada dati ir labs brīdis, kad paraudzīties uz kopainu apstrādes rūpniecībā, kas līdz šim vērtējama pozitīvi. Iepriekšējos pāris gados lielākās nedienas izaugsmei radīja energokrīze un procentu likmju kāpums mūsu rūpniecības noieta tirgos. Enerģijas cenas šobrīd īpašas galvassāpes nerada, un procentu likmes jau veselu gadu stabili soļo lejup, arvien vairāk palīdzot iekustināt aktivitāti apstrādes rūpniecībā. Diemžēl ASV administrācijas uzliktie tarifi bremzēs pasaules tirdzniecību, kas ietekmēs arī mūsu atvērto ekonomiku. No vienas puses, protams, labi, ka ES ir izvairījusies no draudētajiem 30% (vai vienā brīdī pat 50%) tarifiem ES preču importam ASV. Bet arī tagadējā vienošanās par 15% tarifu līmeni nepaliks bez sekām eirozonas tirdzniecībai un ekonomikai. Varam priecāties par vismaz īstermiņa skaidrību tarifu jautājumā un mierināt sevi ar domu, ka “varēja būt arī sliktāk”. Tomēr jāatminas, ka viss vēl var strauji mainīties, jo ASV prezidenta Trampa politikas ceļi ir neprognozējami. Turklāt tirdzniecības vienošanās detaļas vēl nav skaidras. Joprojām nav zināms, kas notiks ar iepriekš solītajiem sektoru tarifiem. Pozitīvi, ka auto sektoram tie iepriekšējo 25% vietā tagad būs 15% apmērā. Tomēr Latvijas ražotājiem ļoti svarīgs ir arī jautājums par tarifiem līdz šim “izņēmumu sarakstā” esošajai kokapstrādes produkcijai. ASV pusē joprojām notiek izmeklēšana koksnes produktu sektoram, pēc kuras tad varētu būt zināms vairāk, tomēr diez vai izdosies izvairīties no vismaz 15% tarifu līmeņa arī šai produktu grupai. Visa šī tarifu epopeja un neskaidrība ber smiltis labu tempu uzņēmušās apstrādes rūpniecības zobratos.
