Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Pieturzīmes šajā neizprotamajā virsrakstā aicināts ielikt katrs pats. Šodien publicētajos datos par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī katrs var ieraudzīt to, ko tur vēlas redzēt. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka reālais IKP audzis par 0,4% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir labāks rezultāts nekā pēdējos ceturkšņos vērots, tomēr joprojām ir samērā lēns kāpums. Savukārt pret pērno gadu kāpums bijis 0,6% apmērā, ja ņemam sezonāli un kalendāri izlīdzināto laika rindu, bet teju trīs reizes straujāks (1,7%), ja izvēlamies skatīties uz neizlīdzinātiem datiem.
Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī bija zemāks nekā pērn, un tam nav izdevies augt arī attiecībā pret gada sākumu. Kopējo patēriņu velk uz leju pārtikas patēriņš, ko visticamāk ierobežo spēcīgais pārtikas cenu kāpums. Latvijas ekonomika jau ilgstoši “sirgst” ar vāju privāto patēriņu, neskatoties uz to, ka pirktspēja vidējam strādājošajam ir atguvusies, algas aug straujāk nekā inflācija un darba tirgus ir spēcīgs. Arī noguldījumu apjoms komercbankās aug, liecinot par lielāku iedzīvotāju rocību. Prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi tuvākos ceturkšņos tomēr sāks augt straujāk, un pozitīvs signāls šajā ziņā noteikti ir jūlija dati par samērā strauju kāpumu mazumtirdzniecībā.
Investīcijas 2. ceturksnī augušas pret pērno gadu, bet iezīmējies kritums, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Investīcijas šogad kopumā būs ekonomikas balsts, kur lielā mērā jāpateicas ES fondu, Rail Baltica un citām valsts sektora investīcijām. Bet augušas arī investīcijas mašīnās un iekārtās, tostarp – transporta līdzekļos. Investīcijām viennozīmīgi palīdz arī straujais kāpums uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā. Novērotā mājokļu tirgus aktivitāte ļauj arī cerēt, ka aktivizēsies dzīvojamo māju būvniecība. Izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaits ir svārstīgs, bet pēdējā laikā tam ir tendence palielināties, arī tuvāko gadu publiskā sektora investīciju plāni ir lieli, tāpēc investīcijās un būvniecības nozarē nākotnes skats ir visai saulains.
Eksportā 2.ceturksnī kāpums ir vien pret pērno gadu. Savukārt attiecībā pret 1. ceturksni eksports, gluži tāpat kā privātais patēriņš un investīcijas, arī bijis vājš. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti spēcīgi, un pat ziņo par arvien pozitīvāku pasūtījumu novērtējumu. Tomēr nākotnes skatu eksportā, protams, nomāc tarifi. Vasarā panākta vienošanās par 15% augstiem tarifiem ES preču eksportam uz ASV. Tomēr šis tarifu līmenis ir augsts, un diemžēl nevarētu teikt, ka neskaidrība būtu būtiski mazinājusies. Piemēram, ASV prezidents šonedēļ piedraudējis ar jauniem tarifiem ekonomikām, kas uzliek digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodokļus vai ierobežojumus, un ES teorētiski varētu būt šādu ekonomiku skaitā.
Kas tad galu galā Latvijas ekonomikā ir audzis, salīdzinājumā ar 1. ceturksni? Tie ir krājumi, kas ir “melnā kaste”, un valdības patēriņš, uz kuru nevar ilgstoši balstīt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc arī katram ir brīva izvēle – priecāties par salīdzinoši strauju kāpumu IKP, vai joprojām redzēt šajos datos stagnācijas iezīmes.
