Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicējusi ātro novērtējumu par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām 2. ceturksnī.
- IKP salīdzināmajās cenās palielinājies vien par 0,1% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (neizlīdzinātos datos).
Salīdzinot ar gada 1. ceturksni, ekonomikas apjoms strauji sarucis – kritums par 1,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati).
CSP vērtējumā ražojošās nozarēs pievienotā vērtība sarukusi par 1,2%, kamēr pakalpojumu nozarēs kritums bijis 0,2% apmērā pret pērno gadu. Līdzīgi kā gada sākumā, arī 2. ceturksnī bijis mazāk produktu subsīdiju (kritums par 45,4%), un mazākas subsīdijas IKP ietekmē pozitīvi. Tas nozīmē, ka IKP rezultātu uzlabojis fakts, ka šogad vairs netiek piešķirts valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos.
- Pieejamie dati liecina, ka visdrīzāk 2. ceturksnī apstrādes rūpniecībā bijuši mīnusi. Noskaņojums nozarē joprojām pesimistisks, un eksportā arī nav redzami pozitīvi pavērsieni.
Arī enerģētikā pievienotā vērtība, visticamāk, bija nedaudz mazāka nekā pirms gada. Lai gan saules paneļi devuši tiešām būtisku pozitīvu pienesumu, mazāk saražots gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijā.
Mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar pērno gadu, aktivitātes līmenis mazliet pieaudzis (+0,4% neizlīdzinātos datos). Tomēr redzējām prāvu kritumu aktivitātē salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sarūkot visām lielajām grupām – pārtikas, autodegvielas, apavu un apģērbu tirdzniecībai, utt. Vienīgā preču grupa, kur bija vērojams kāpums, bija informācijas un komunikācijas iekārtas. Turklāt, neskatoties uz to, ka strādājošo iedzīvotāju pirktspēja jau būtībā atgriezusies pirms-inflācijas pīķa līmenī, pieejamie dati par komercbanku klientu karšu norēķiniem liecina, ka kopējais mājsaimniecību patēriņš īpaši sparīgs nav. Reālais karšu norēķinu apjoms 2. cet. bija aptuveni pērnā gada līmenī – tas nozīmē, ka, līdzīgi kā mazumtirdzniecība, arī pakalpojumu patēriņš ir švaks.
- Vai ir kādi gaišāki stari? Viens – ir cerības uz to, ka būvniecības un arī lauksaimniecības rezultāti varētu būt bijuši pozitīvāki. Otrs – 1. ceturksnī redzētajā IKP izaugsmē noteicoša loma bija valsts sektoram.
Spēcīgāk augošās nozares gada sākumā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība, un, ļoti iespējams, ka arī 2. ceturksnī, valsts sektors spēlējis būtisku lomu. Tomēr ekonomikas balstīšanās uz publisko sektoru nav un nevar būt ilgtermiņa tendence.
Pirmajā pusgadā kopumā ekonomika spējusi augt vien par 0,1% pret pērno gadu. Jāsecina, ka Swedbank prognozēto 1,4% izaugsmi 2024. gadā kopumā sasniegt būs liels izaicinājums. Šodien publicētie IKP dati gan vēl nav “pilnā bilde” – CSP publicēs jau pilnīgāku, plašāku un, iespējams, nedaudz pozitīvāku vērtējumu vēl pēc mēneša. Tomēr šobrīd varam teikt, ka mūsu jau tā piesardzīgās prognozes par šī gada izaugsmi, visdrīzāk, var nākties vēl samazināt.
