Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām vien nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas. Ekonomikas vilcējspēks pirmajā pusgadā ir bijuši valdības tēriņi, un skaidrs, ka tas ilgi turpināties nevar. Tomēr pārāk naska un nepietiekami izdiskutēta valsts budžeta deficīta samazināšana var negatīvi atspēlēties gan īstermiņā, iedragājot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, gan ilgtermiņā.
Eksportā izaugsme vien nākamgad
Pasaules centrālās bankas ir sākušas procentu likmes samazināt, taču arvien skaļāk izskan analītiķu un tirgus dalībnieku bažas, ka likmju griešana nāk par vēlu. Prognozējam, ka ASV ekonomikas izaugsme tuvākajos gados krietni piebremzēsies. Tādēļ finanšu tirgos ar atvieglojumu tika uztverti Federālo rezervju bankas (FED) vadītāja Ž. Pauela (Jerome Powell) nesenie izteikumi, ka ir pienācis laiks likmes samazināt, jo inflācija ir uz pareizā ceļa, savukārt bezdarbs aug. Šobrīd tirgiem vairs nav nekādu šaubu, ka septembra sanāksmē FED sāks likmes mazināt – jautājums vien, cik straujš būs ceļš uz leju. Pasaules galvenās centrālās bankas “uzdotais tonis” būs pamudinājums arī pārējiem nekavēties ar likmju normalizāciju.
Citā mums svarīgā tirdzniecības partnervalstī – Zviedrijā – centrālā banka procentu likmes jau divas reizes mazinājusi, un prognozējam, ka šogad tās mazinās vēl trīs reizes. Zviedrijas ekonomikā nākamie divi būs atkopšanās gadi, un izaugsme būs straujāka nekā ASV un eiro zonā. Arī mūsu eksportētājiem svarīgais Zviedrijas mājokļu un būvniecības tirgus lēnām sāk atveseļoties, taču strauju celtniecības bumu nav pamata gaidīt.
Eiropas ekonomika ir vārga, Vācijas ekonomika joprojām stagnē, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmes pēc ļoti straujā kāpuma beidzot jūnijā tika samazinātas. Lai gan pakalpojumu cenas eiro zonā joprojām aug straujāk nekā vēlams, gaidām, ka ECB likmes samazinās vēl divas reizes šogad, un lejupvērstais kurss turpināsies arī nākamgad. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī EURIBOR, saruks līdz 3,25% šī gada beigās, bet 2025. gada beigās likme nostabilizēsies pie 2%. Eiro zonas IKP šogad vēl lēnīgs (0,7%), bet nākamgad, pateicoties arī zemākām procentu likmēm, jau augs straujāk (1,3%). Pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm Eiropā atjaunosies. Tomēr paies laiks līdz izaugsmes atsākšanās mūsu tirdzniecības partnervalstīs sāks “vilkt līdzi” mūsu eksportu un atkal balstīs Latvijas tautsaimniecību. Līdz tam ir jācenšas ekonomikas pieaugumu noturēt pašu spēkiem.
Mājsaimniecību patēriņā ir potenciāls
Galvenās cerības tuvākajā laikā liekam uz privātā patēriņa sasparošanos. Priekšnoteikumi patēriņa pieaugumam ir. Inflācija šobrīd ir ļoti zema (šogad vidēji 1,5%), un, lai gan uz gada beigām atkal pakāpsies, tā saglabāsies mērena (2,6% nākamgad). Swedbank klientu dati rāda, ka no pērnā gadā vērotajiem divciparu tempiem algu pieaugums ir atkāpies, tomēr tas joprojām ir un arī būs straujš (8,5% šogad un 7,5% kāpums nākamajos divos gados). Bezdarbs gada sākumā pakāpās, un pavasara un vasaras laikā sarucis lēnāk nekā ierasts. Tomēr darba tirgu joprojām var raksturot kā noturīgu, un prognozējam, ka bezdarbs nākamgad būs zemāks nekā šogad (6,9% šogad un 6,4% 2025. gadā). Šo faktoru kopums nodrošina tālāku iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Turklāt jāatgādina, ka pirktspēja jau šobrīd ir augstāka nekā tā bija pirms straujās inflācijas epizodes.
Tai pat laikā iedzīvotāju patēriņā pieaugumu pagaidām nemana. Iespējams, ir gluži vienkārši jāpaciešas. Brīdī, kad augstas inflācijas dēļ pirktspēja strauji gāzās lejā, iedzīvotāji vēl kādu laiku “pēc inerces” turpināja tērēt kā iepriekš. Līdzīgi varētu būt šobrīd – lai gan pirktspēja uzlabojas, tēriņi atjaunosies vien pakāpeniski. Jāatzīmē, ka patērētāji joprojām ir pesimistiskāk noskaņoti nekā bijuši vēsturiski vidēji. Te pie vainas nav iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo vai nākotnes personīgo finansiālo situāciju – tā tiek vērtēta līdzīgi vai pat pozitīvāk nekā vēsturiski vidēji. Iemesls patērētāju pesimismam ir bažas par kopējo ekonomikas attīstību nākotnē.
Valsts tēriņi neturpinās stutēt ekonomiku
Nu jau vairākus gadus tautsaimniecībā lielu lomu spēlē valsts sektora tēriņi. Īpaši izteikti valsts sektora ietekme iezīmējās šī gada sākumā, kad privātā sektorā pievienotā vērtība saruka, bet ekonomikas vilcējspēks bija valdības tēriņi, lielā mērā – atalgojuma kāpuma veidolā. Tā, protams, nav ilgtspējīga situācija.
Lēnākas izaugsmes nekā iepriekš gaidīts dēļ, nākamgad ir risks pārkāpt 3% deficīta slieksni. Valdība steidz atrast veidus kā šo prognozēto deficītu mazināt, tai pat laikā nodrošinot kāpumu galvenajai prioritātei – valsts drošībai. Tautsaimniecības stāvoklis un nepieciešamība stiprināt drošību nudien pieprasa izmaiņas budžetā.
Tomēr kā rāda kaimiņu igauņu piemērs – ar pārlieku nasku nodokļu celšanu vārgas ekonomikas apstākļos vajadzētu būt piesardzīgiem. No stagnācijas, kurā esam šobrīd, līdz recesijai, kurā ir mūsu kaimiņi, var būt vien pāris soļu. Pārāk strauja un nepārdomāta nodokļu celšana var būtiski ietekmēt ekonomikas dalībnieku noskaņojumu. Pesimistiski noskaņoti iedzīvotāji nav ne naski tērētāji vai jaunu mājokļu pircēji, ne arī drosmīgi un attīstīties alkstoši uzņēmēji. Līdz ar to – pat šobrīd prognozētā mērenā ekonomikas izaugsme var tikt koriģēta uz leju, kas valsts budžetam nebūs labas ziņas. Lai kāds ceļš tiktu deficīta iegrožošanai izvēlēts, skaidrs, ka valsts sektors vairs tādā apmērā kā iepriekš ekonomiku nestutēs.
Privātajās investīcijās sausuma periodam jābeidzas
ES fondu investīciju projekti šogad ievērojami kavējas. Arī uzņēmumu investīciju ziņā šis gads būs bijis visai sauss. Nav arī nekāds brīnums – ECB procentu likmes joprojām ir investīcijas slāpējošas, ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc uzņēmumu produktiem – vārgs, un ģeopolitiskā neskaidrība – augsta. Tomēr nākamgad, likmēm sarūkot un pieprasījumam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs sākot atjaunoties, gaidām investīciju cikla atsākšanos.
Nepārdomāti, sasteigti un pietiekami neizdiskutēti valdības lēmumi potenciālo optimisma un vēlmes investēt atgūšanos var viegli noslāpēt. Taču Latvijas ilgtermiņa izaugsmes vārdā jāsaka, ka uzņēmumu investīcijas kavēties ilgāk nedrīkst. Jau šobrīd redzam, ka mūsu eksporta tirgus daļas pasaulē sarūk – tas var liecināt par konkurētspējas zudumu. Vienīgās zāles pret konkurētspējas zudumu ir investīcijas, un diemžēl produktīvas investīcijas nerodas, uzliekot komercbankām kreditēšanas mērķi. Vēlmi investēt veicina optimisms par nākotni, kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, mazs birokrātiskais slogs un paredzama, stabila nodokļu politika.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
