Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība šī gada desmit mēnešos ir palielinājusies par 682 miljoniem eiro jeb 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Oktobrī kāpums ir lēzenāks, vien 2,2%.
Neskatoties uz visai straujo ražošanas apjomu pieaugumu apstrādes rūpniecībā, redzam, ka šogad preču eksportu uz augšu ir vilcis tieši re-eksports. Būtiskākais kāpums kopš gada sākuma vērojams minerālproduktu (+321 miljons eiro jeb 27%) un transporta līdzekļu (+139 miljoni eiro jeb 16%) eksporta vērtībā salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024.gadā.
Lai gan reeksports dominē, eksporta vērtība aug arī preču grupās, kur tipiski redzam lielu īpatsvaru vietēji ražotām precēm. Kopējo eksportu šī gada 10 mēnešos audzēt palīdzējis ir piena produktu (galvenokārt svaigpiena un siera) un olu eksports (+125 miljoni eiro jeb 30%). Šiem produktiem lielākais noieta tirgus bija Lietuva, un tur arī tika reģistrēts nozīmīgākais pieaugums. Farmācijas produktiem kāpums par 64 miljoniem eiro jeb 12%, ko galvenokārt noteica lielāks eksports uz Lietuvu un Krieviju. Eksporta apgrozījums par aptuveni 40 līdz 50 miljoniem eiro audzis arī mēbeļu, miltu (konditorejas) izstrādājumu, kā arī gaļas un tās subproduktu grupās.
Eksporta izaugsmi šogad visvairāk ierobežoja graudaugu un gatavas lopbarības eksports – šīs arī ir pārsvarā ir vietējas izcelsmes preces. Graudaugu eksporta vērtība, kur lielu daļu veido kvieši, šogad trīs mēnešos no augusta līdz oktobrim saruka par 17% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kritums atspoguļo gan slikto laikapstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz ražas kvalitāti, gan arī cenu kritumu. Lopbarības eksporta kritumam, visdrīzāk, ir līdzīgs skaidrojums. Tajā pašā laikā eļļas sēklu eksports, galvenokārt rapsis, ir pat nedaudz kāpis – par 4%.
Koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība, kas veido vienu no nozīmīgākajām Latvijas kopējā un vietēji ražotā eksporta sadaļu, šogad 10 mēnešos ir augusi vien par aptuveni 20 miljoniem eiro jeb 0,8%. Eksports ir būtiski sarucis uz Ziemeļvalstīm, it īpaši Zviedriju, kur joprojām buksē mājokļu tirgus. Uz Zviedriju visvairāk ir samazinājusies neapstrādātu kokmateriālu un kurināmās koksnes eksporta vērtība. Pēdējā gan joprojām ir augstāka, nekā to redzējām periodā pirms 2022.gada. Savukārt koksnes eksporta apgrozījumu ir izdevies ievērojami (+13%) audzēt uz Apvienoto Karalisti.
Pirmā ASV importa tarifu kārta, ar 15% tarifu Eiropas Savienībai, tai skaitā Latvijai, stājās spēkā augusta sākumā. Latvijas preču eksporta vērtība uz ASV augusta-oktobra periodā ir samazinājusies par 5,1%. Vislielākā ietekme bija koksnes, stikla izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču grupās. Interesanti, ka eksports uz ASV šogad viszemākajā punktā bija augustā, bet septembrī un oktobrī mēneša laikā nedaudz pakāpās. Mēnesi pret mēnesi gan salīdzināt mums traucē jau vēsturiski novērotais eksporta uz ASV svārstīgums. 10% tarifs ASV ievestai koksnei stājās spēkā oktobra vidū. Koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība uz ASV šogad teju katrā mēnesī ir bijusi zemāka nekā gadu iepriekš, un oktobrī reģistrētais kritums (-25%) būtiski neatšķiras no iepriekšējos mēnešos redzētā. Retais mēnesis ar kāpumu bija septembris, kas varētu atspoguļot uzņēmumu vēlmi ASV nogādāt vairāk koksnes pirms tarifu stāšanās spēkā. Kopumā izskatās, ka tarifu sākotnējā tiešā ietekme uz Latvijas eksportu uz ASV pirmajos mēnešos ir bijusi visai neliela. Tiešais efekts varētu vēl nedaudz pieaugt, tomēr, pat ja eksports uz ASV nākamajos mēnešos samazināsies straujāk, jāatceras, ka tas veido vien mazāk nekā 2,7% no kopējā Latvijas eksporta. Savukārt netiešā ietekme no, iespējams, lēnākas izaugsmes Eiropā un augstākas konkurences parādīsies vien ar laiku.
CSP veikto uzņēmumu aptauju dati liecina, ka eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā šogad ir uzlabojušies un atgriezušies pie ilgtermiņa vidējā līmeņa. Turklāt novembrī šis rādītājs ir pakāpies līdz trīs gadu augstākajam punktam. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz ASV importa tarifu gaidāmo ietekmi, prognozēto globālās tirdzniecības izaugsmes bremzēšanos un augsto nenoteiktību, vietējie ražotāji šobrīd redz augošu pieprasījumu ārējos tirgos.
