Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība janvārī saruka par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir straujākais kritums pēdējā pusotra gada laikā.
Visbūtiskāk samazinājās minerālproduktu, graudaugu, ķīmiskās rūpniecības produktu un tekstilizstrādājumu eksports. Minerālproduktu sadaļā vislielākā ietekme bija autobenzīna re-eksporta kritumam – normalizēšanās no netipiski lielas vērtības gadu iepriekš. Kritumu kviešu un rapšu eksportā noteica gan iepriekšējās ražas sliktā kvalitāte, gan arī tas, ka cenas bija zemākas nekā pērn. Ķīmiskās rūpniecības produktu eksporta vērtību uz leju pavilka biodīzelis. Savukārt tekstilizstrādājumu eksportā nedaudz vairāk nekā 60% no krituma bija uz Krieviju.
Kopējo kritumu pavisam nedaudz palīdzēja ierobežot pieaugums satiksmes līdzekļu, farmaceitisko produktu, augu valsts (izņemot rapsi un graudaugus), lopkopības produktu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā.
Eksporta dati zīmē drūmu ainu, kur dominē re-eksporta vājums un lauksaimnieku neraža. Tai pat laikā Latvijā strādājošie ražotāji kopumā izskatās gana pozitīvi noskaņoti.
Eiropas Komisijas apkopotie aptauju dati atklāj, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums attiecībā uz eksporta pasūtījumiem janvārī un it īpaši februārī ir uzlabojies un pārsniedz ilgtermiņa vidējo. Optimisms gan nav visaptverošs. Tas visvairāk jūtams pārtikas ražotāju un nemetālisko minerālu ražotāju pusē. Jāatzīmē, ka globālie riski pēdējo nedēļu laikā ir auguši, un aptauju rezultāti tos vēl neatspoguļo.
Galvenie izaicinājumi eksportētājiem šogad būs ASV importa tarifu ietekme uz pasaules tirdzniecības plūsmām un ar tarifiem saistītā nenoteiktība, kā arī enerģijas cenu šoks, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, un tā potenciālā ietekme uz inflāciju un ekonomikas aktivitāti. ASV administrācija strādā pie tā, lai atgrieztu tarifus, kas pēc ASV Satversmes tiesas lēmuma ir samazināti, iepriekšējā līmenī. Tarifu sienas atjaunošana nozīmēs to, ka vismaz daļa preču, kas iepriekš nonāca ASV, turpinās meklēt alternatīvus noieta tirgus. Arī mūsu eksportētāji saskarsies ar lielāku konkurenci eksporta galamērķos. Tai pat laikā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes cenu kāpums – Tuvo Austrumu kara sekas – var apdraudēt ekonomikas atveseļošanos Eiropā, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs eksporta galamērķis. Šobrīd gan vislielākā ietekme ir vērojama degvielas cenu pieaugumā, kas nozīmē augstākas transportēšanas izmaksas. Enerģijas cenu lēciens var strauji palielināt ražošanas izmaksas energoietilpīgajai ražošanai, piemēram, ķīmiskajai rūpniecībai, cementa un minerālproduktu ražošanai, metālapstrādei. Tuvo Austrumu kara ietekmē aug arī mēslojuma izmaksas. Jo ilgāk enerģijas cenas saglabājas augstā līmenī, jo vairāk šis kāpums pārveļas uz citām precēm un pakalpojumiem, paaugstinot inflāciju un mazinot iedzīvotāju pirktspēju, un tālāk jau pa ķēdīti mazinot pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Ja konflikts netiek drīzumā apturēts un kuģošanas Hormuza šaurumā neatjaunojas, inflācija var iesakņoties un palēnināt vai pat apstādināt ekonomikas atveseļošanos un mazināt pieprasījumu, tai skaitā pēc Latvijas ražojumiem. Prognozēt gan vēl ir pāragri, jo neskaidrība ir augsta un situācija turpina attīstīties.
