Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
2023. gads kopumā pagājis stagnācijas zīmē, taču Latvijas ekonomika gada beigas noslēgusi uz nedaudz pozitīvākas nots. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās ceturtajā ceturksnī auga par sezonāli izlīdzinātiem 0.4%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Pret 2022. gada pēdējo ceturksni nekoriģētajos datos reģistrēts 0.5% kritums. Gada pēdējā ceturksnī ražojošajās nozarēs IKP audzis par 3.6%, kamēr 0.7% kritums reģistrēts pakalpojumu nozarēs, un sarukuši arī produktu nodokļu ieņēmumi (par 9.2%).
Pērn kopumā ekonomikā saražotais apjoms bijis par 0.6% mazāks nekā 2022. gadā. Kritumu pastiprināja fakts, ka darba dienu bija mazāk nekā ierasts – atcerēsimies Dziesmu svētku un hokeja brīvdienas. Ja skatāmies uz izlīdzinātiem datiem, jeb izslēdzot šo trūkstošo darba dienu ietekmi, ekonomika pērn sarukusi par 0.3%. Tātad jāsecina, ka Latvijas IKP stāvējis teju uz vietas, kas, ņemot vērā karu kaimiņos, augsto dzīves dārdzību un centrālo banku strauji celtās procentu likmes, nav nemaz slikti.
Pieejamie dati par attīstību nozarēs jau iepriekš norādīja uz nelielu ekonomikas sasparošanos gada nogalē. Pēc piecu ceturkšņu krituma apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms pērnā gada beigās varētu būt nedaudz audzis, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, savukārt kritums pret 2022. gada beigām bijis krietni mazāks nekā iepriekš. Arī eksportā rezultāti pēdējos mēnešos uzlabojušies, tomēr nevarētu gan teikt, ka tuvākā nākotne rādās īpaši saulaina. Ražotāju novērtējums tuvākajiem mēnešiem joprojām ir pesimistisks – tiek gaidīts eksporta pasūtījumu kritums. Tālākā perspektīvā skatoties, jāsaka, ka tirdzniecības partnervalstis lielākoties turpinās būt stagnācijā vēl vismaz tuvākos ceturkšņus, kas nozīmē, ka uz eksporta un apstrādes rūpniecības strauju izaugsmi tuvākajā laikā īsti cerēt nav pamata.
Ražojošo nozaru salīdzinoši spēcīgo kāpumu, papildus apstrādes rūpniecībai, visdrīzāk balstījusi arī enerģētikas nozare un būvniecība. Enerģētikas nozari balstīja enerģijas ražošana hidroelektrostacijās. Savukārt būvniecību gada nogalē, iespējams, vilcis uz augšu fakts, ka bija jāpaspēj “saraut darbus” un nodot projektus vai to posmus, lai varētu pretendēt uz iepriekšējā perioda Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Pakalpojumu pusē transporta nozarē, visdrīzāk, turpinājies kritums, par ko liecina bēdīgie rezultāti tranzīta nozarē – ostās un dzelzceļā. Savukārt mazumtirdzniecība 4. ceturksnī kāpusi par 1.4% pret iepriekšējo ceturksni, un, lai gan gada izteiksmē kritums joprojām jūtams (-1.7%), tas ir ievērojami mazāks nekā 3. ceturksnī. Latvijas Bankas apkopotie karšu dati liecina, ka iedzīvotāji par precēm un pakalpojumiem 4. ceturksnī tērējuši par aptuveni 4.3% vairāk nekā pērn. Ja noņemam inflācijas efektu, tad reālā patēriņa aktivitāte augusi par 1.4% – tātad ne tikai tērējām vairāk, bet arī nopirkām vairāk.
Līdzīgi kā Latvijas ekonomika, arī tirdzniecības partnervalstis pērnā gada nogalē uzrādījušas visai vājus rezultātus. Gada pēdējā ceturkšņa dati jau pieejami Vācijā, kur IKP sarucis par 0.3% pret 3. ceturksni, un Zviedrijā, kur bijis 0.1% kāpums.
Eiropas Centrālā banka likmes pagājušās nedēļas sanāksmē atstāja nemainīgas, uzsverot, ka tās tālākie lēmumi būs atkarīgi no jaunākajiem datiem. Swedbank prognozē, ka Eiropas ekonomikās vājums turpināsies, inflācija būs zema un pat zemāka, nekā ECB iepriekš prognozēja, tādēļ aprīlī ECB varēs sākt procentu likmes samazināt. Tas iezīmēs tendences izmaiņu – krītošās procentu likmes atļaus sākt lēnām atgūties gan Latvijas, gan partnervalstu ekonomikām. Tas gan nenotiks strauji – šogad Latvijas ekonomika joprojām augs ļoti lēni – par 1.4%.
