Lauksaimniecības nozarē strādājošie zina, ka nav vienādu vasaru, un laikapstākļi, īpaši graudkopībā, būtiski ietekmē ražīgumu. Tomēr ir lietas, kas nemainās — pie jaunas vai mazlietotas lauksaimniecības tehnikas kā ierasts varēja tikt dažu nedēļu laikā. Pēkšņi šogad “čuš” un jauna traktora tehnikas piegāde jāgaida 4-9 mēnešus. Kāpēc tā?
Uldis no palielas zemnieku saimniecības katru gadu janvārī un februārī plānoja gada sējas un tehniku, ar ko laukus apsaimniekot. Atlika izvēlēties nepieciešamo un gada sākumā traktors vai sējmašīna bija pagalmā. Līdzīgi kā citi Latvijas saimnieki, Uldis ir iecienījis vācu kvalitātes tehniku. Tāpat bija ierasts tehnikas iegādi pakārtot atbalsta programmām no ES fondiem, kas kādu gadu ir un kādu nav. Šogad iemītā taciņa vairs nestrādā un, pārfrāzējot visiem zināmo teicienu, — mūsdienu apstākļos rati jātaisa ne tikai ziemā, bet nu jau arī iepriekšējā ziemā. Par saimniecības auto parka atjaunošanu jāsāk domāt neierasti laicīgi — šobrīd gan jaunas, gan lietotas tehnikas pieejamībā ir vērojams nopietns iztrūkums. Krājumi noliktavās ir izsīkuši un otrreizējo auto un tehnikas tirgus vairs nav glābiņš, jo arī tur viss tiek strauji “izķerts”.
Šim lauksaimniecības tehnikas tirgus “sausumam”, kas pamatā skar Vācijas ražojumus, ir vairāki iemesli. Pirmais, Covid-19 pandēmijas laikā rūpnīcas atradās dīkstāvē, krietni samazinot kapacitāti un saražoto vienību apjomu. Otrais, Vācijas darba tirgū iezīmējas paaudžu maiņa un darbaspēka trūkums.
Tas skar ne tikai lauksaimniecības tehnikas ražošanu, bet visu autobūves nozari. Covid-19 pandēmijas ietekmē tie speciālisti, kas strādāja līdz 70 gadu vecumam un ilgāk, izvēlējās pārtraukt darba gaitas, savukārt jaunu speciālistu viņu vietā nav. Trešais, 2021. gadā Vācija, arī Itālija, Grieķija, Ungārija, Rumānija, kas ir ļoti lieli tirgi lauksaimniecības tehnikai, nozares stimulēšanai ir piešķīruši ne tikai ierastos subsīdijas platību maksājumus, bet arī nozīmīgu līdzekļu apjomu tehnikas iegādei, kas paaugstinājis pieprasījumu iekšējā tirgū.
Ko tas nozīmē mūsu lauksaimniekiem?
Rūpnīcas, kuru kapacitāte jau ir ierobežota dažādu detaļu komponenšu (ražo Ķīnā) un darba spēka trūkuma dēļ, patlaban spēj pamatā apkalpot tikai Vācijas tirgu. Pārējā Eiropas tirgus apkalpošanai tiek sadalītas prioritātes.
Latvijā jārēķinās, ka tā tehnika, ko mēs ierasts gribētu pasūtīt nākamā gada februārī, netiks piegādāta aprīlī vai maijā. Šobrīd piegāžu laiks atšķiras dažādās produktu grupās.
Visgarākie piegādes termiņi ir tā saucamajai “piekarināmajai” tehnikai, piemēram, sējmašīnām, miglotājiem — piegāde jāgaida līdz pat gadam, bet atsevišķiem ražotājiem-pat pusotrs gads. Par laimi situācija ar traktoru tehniku, kam aprites periods ir visātrākais, ir nedaudz labāka, bet arī jārēķinās vidēji ar 6 mēnešu piegādes termiņu. Ja raksta sākumā pieminētais Uldis domā: “Nekas — iešu pie cita ražotāja.”, nākas apbēdināt, jo nav īsti citu alternatīvu. Pārsvarā mūsu Eiropas tirgu apkalpo Vācija, franču un citu valstu zīmoli nav īpaši populāri. Turklāt šī tendence novērojama visā Baltijā un arī Eiropā.
Ko darīt? Jāplāno tagad!
Šī situācija saglabāsies ne tikai nākamgad, bet vismaz vēl nākamos 2-3 gadus, kamēr rats iekustēsies. Līdz ar to — jāplāno laicīgi. Apsaimniekotās platības jāskata kontekstā ar saimniecībai pieejamo lauksaimniecības tehnikas parku, lai sezonā kvalitatīvi var nodrošināt darbību. Jaunas tehnikas iegāde jāplāno ne tikai uz 2022. gadu, bet jau 2023. gadu. Tikai laicīga plānošana palīdzēs tikt pie vajadzīgajām tehnikas vienībām, un nebūs jāsatraucas par to, kurš nokuls lauku, vai traktors spēs pavilkt sējmašīnu.
Tendences ietekmējušas ar otrreizējo tirgu
Arī mazlietotās lauksaimniecības tehnikas piedāvājums ir krietni sarucis. Pat desmit gadus veci traktori ir izpirkti, vērojams arī cenu kāpums, ko ietekmē gan augošais pieprasījums, gan metāla cenas pieaugums pasaulē. Pašlaik populārākais ceļš mazlietotas tehnikas iegādei ir meklēšana ne tikai Latvijā vai Lietuvā, bet visā Eiropā. Šobrīd novērojam, ka tādas tehnikas vienības kā miglotāji un sējmašīnas tiek iegādātas Dānijā, Polijā, kā arī Skandināvijā.
Ilgtspējas matemātika
Plānojot ilgtermiņā, jāņem vērā arī ilgtspējas un klimatneitralitātes tendences. Kā zināms, Eiropas Savienība (ES) iet “zaļā kursa” virzienā. Tas nozīmē, ka arvien vairāk no ES budžeta atvēlētajiem līdzekļiem lauksaimniecībai ir jānovirza vides un klimata prasību ieviešanai un izpildīšanai.
Jo lauksaimnieks būs zaļāks savā darbībā un ilgtspējīgāks nākotnē, jo varētu būt lielāka iespēja saņemt vairāk atbalsta maksājumus no ES.
Līdz ar to lauksaimniecībā pakāpeniski ienāk specializētā tehnika, kā, piemēram “no-till” tehnoloģija. Atšķirībā no parastās sējmašīnas, ar šo tehniku sēklas tiek iespiestas zemē ar speciālu izsējas mehānismu. Tehnoloģija ir unikāla ar to, ka zeme netiek kustināta, ļaujot augsnei dzīvot dabīgu procesu. Paredzams, ka ES palielinās atbalstu ilgtspējīgai un dabai draudzīgākai saimniekošanai, mazākas emisiju normas, gudrāka saimniekošana, kas veicinās ne tikai domāšanas maiņu, bet arī padarīs pieejamākus šobrīd salīdzinoši dārgos tehnoloģiskos jauninājumus arī mazajām un vidējām saimniecībām. Arī ilgtspējas un klimatneitralitātes aspektu ir vērts iekļaut lauksaimnieku ilgtermiņa plānos.
