Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
Šis lēmums bija ļoti plaši gaidīts – to prognozēja analītiķi, bija jau iecenojuši finanšu tirgi, un pat ECB pārstāvji jau krietni pirms šīs sēdes signalizēja, ka likmju samazināšana sāksies jūnijā.
Inflācija eiro zonā, līdzīgi kā Latvijā, ir krietni atkāpusies no augstākajiem punktiem, un ceļš tālāk eiro zonas inflācijai būs uz leju. Tomēr pēdējie dati gan nav bijuši likmju samazinājumam īpaši labvēlīgi. Ja Latvijā cenu pieaugums maijā bija vien nedaudz virs 0 (0,2%), tad eiro zonā tas joprojām bija visai būtiski virs 2% mērķa (2,6%). Pasaules izejvielu cenas kopumā ir zemas un inflāciju šobrīd bremzē. Taču joprojām pārāk strauji aug algas, kas savukārt virza uz augšu pakalpojumu cenas. Arī ECB jaunākās prognozes par inflācijas attīstību liecina, ka šogad un nākamgad inflācija varētu būt nedaudz augstāka nekā ECB prognozēja martā.
Tas viss neļauj ECB pilnībā atslābt. Līdz ar to arī ECB visdrīzāk būs ļoti piesardzīga ar tālākiem soļiem.
Jau iepriekš esam teikuši, ka likmju mazināšana būs krietni lēnāka nekā bija to celšana, bet pēdējie dati un arī jaunākās ECB prognozes liecina, ka kritums varētu būt vēl lēnāks nekā iepriekš domājām. Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda jau atkal uzsvēra, ka visi tālākie likmju mazināšanas soļi būs atkarīgi no ienākošajiem datiem.
Bet labā ziņa ir, ka procentu likmju ceļš uz leju ir sācies. Swedbank prognozē, ka tikko pieredzētais bāzes likmju samazinājums nebūs vienīgais šogad.
Likmes 2024. gadā varētu tikt mazinātas vēl divas reizes – septembrī un decembrī. Likmju samazināšana turpināsies arī 2025. gadā, un prognozējam, ka galu galā likmes nokritīs līdz aptuveni 2%.
Ko šis ECB lēmums nozīmēs Latvijas ekonomikai?
Tas iezīmē atkopšanās sākumu, tomēr nevaram cerēt, ka ekonomika pēc ECB likmju samazinājuma par 0,25 bāzes punktiem pēkšņi aizskries kā sprinteris pēc starta šāviena. Euribor likmes jau kādu laiku palēnām sarūk šī lēmuma gaidās, tādēļ neliels pozitīvs pienesums maciņā būs vai jau ir redzams kredītņēmējiem, kam nedaudz mazāk jāmaksā procentu maksājumos. Tomēr svarīgāks efekts varētu būt uz ekonomikas dalībnieku noskaņojumu.
Tas ir signāls, ka pamazām atgriežamies pie normālākas dzīves un ne tik dārgas naudas cenas. Uzlabosies gaidas par biznesa iespējām un kopējo finansiālo situāciju tālākā nākotnē. Tālākā perspektīvā ir divi galvenie virzieni kā zemākas likmes ietekmēs mūsu ekonomiku.
Pirmais – zinot, ka likmes ne tikai eiro zonā, bet arī mums svarīgajā Zviedrijā ir uzsākušas ceļu uz leju, varam gaidīt pakāpenisku atgūšanos mājokļu tirgos un būvniecības sektorā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tas palīdzēs atkopties Latvijas eksporta apjomiem un eksportējošajiem uzņēmumiem.
Otrs – privātās investīcijas Latvijā var sākt domāt par atkopšanos. No vienas puses – gaidām aktivitātes pakāpenisku atgriešanos mūsu pašu mājokļu tirgū. No otras puses – ņemto vērā gan lētāku naudas cenu, gan pakāpenisku ekonomikas atgūšanos, ir pamats gaidīt kāpumu uzņēmumu investīcijās. Te, protams, negatīvu lomu joprojām spēlēs ģeopolitiskā neskaidrība, taču pozitīvi ir tas, ka zemākas likmes nozīmēs, ka traucēkļu investēšanai būs mazāk.
Tomēr ir riski, kas var nozīmēt, ka likmes uz leju iet lēnāk nekā prognozēts. Viens no tiem – globālo cenu attīstība, kas var strauji mainīties, piemēram, ģeopolitisku satricinājumu vai klimata krīžu dēļ. Otrs – lēmumi pasaules nozīmīgākajā centrālajā bankā – ASV Federālo rezervju banka (FED). ASV ekonomika ir bijusi pārsteidzoši imūna pret ļoti straujo likmju pieaugumu, un ASV inflācija ir augstāka un spītīgāka nekā Eiropā. Tas nozīmē, ka FED ir vēl piesardzīgāka nekā ECB, un likmes šobrīd samazināt negrasās. Pirmais likmju samazinājums ASV varētu notikt vien rudenī.
Kādēļ mums ir svarīgi, ko dara FED? Tādēļ, ka finanšu pasaulē viss ir saistīts.
Likmes eiro zonā, protams, galvenokārt atkarīgas no situācijas eiro zonas ekonomikā, tomēr tās nevar pārāk tālu attālināties no likmēm ASV. Liela likmju starpība var radīt spiedienu uz valūtas maiņas kursu, vājinot eiro. Vājāks eiro nozīmē, ka viss eiro zonā importētais, tai skaitā enerģijas resursi, kļūst dārgāks. Tas var atkal novest pie ļoti nevēlamās inflācijas pūķa pamošanās eiro zonā.
