Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0.7%.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0.7% (sezonāli koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Savukārt, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, oktobrī apjomi saruka par 2.8% (kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Gada laikā pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 0.5%. Lai gan pārtikas produktu cenas ir nedaudz atkāpušās no vasarā novērotā pīķa, tās joprojām ir augstākas nekā pērn. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi (neieskaitot degvielu) samazinājās par 3.6%.
Apskatot tirdzniecības jomas detalizētāk, varam novērot, ka būtiskākais kritums vērojams tādās nepārtikas preču tirdzniecības vietās kā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtiku (-21.8%), un mājsaimniecības piederumu veikalos (-10.6%). Kaut gan pirmajai pozīcijai kritums daļēji bija saistāms ar uzņēmumu pamatdarbības maiņu, liela daļa no šo abu pozīciju precēm ir saistītas ar mājokļu labiekārtošanu, kas, izskatās, ir viena no tām izdevumu sadaļām, uz ko iedzīvotāji cenšas ietaupīt. Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos radīja būtiskas svārstības barela cenai oktobrī un kaut gan degvielas cenas gada griezumā Latvijā turpināja krist, degvielas tirdzniecības apjomi neuzlabojās (kritums par 4.8% pret oktobri pērn).
Tomēr joprojām ir tirdzniecības vietas, kam izdodas pārdošanas apjomus audzēt arī laikā, kad kopējais iedzīvotāju patēriņš sarūk.
Pārtikas pusē noteikti var izcelt pārtikas, dzērienu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (+17.8%). Tā ir vienīgā pozīcija, kurā vairāk nekā piecus mēnešus pēc kārtas bija novērojami augoši pārdošanas apjomi, salīdzinot ar atbilstošo mēnesi pērn. Pārdošanas apjomi ar plus zīmi redzami arī mazumtirdzniecībai stendos un tirgos (+8.5% salīdzinot ar oktobri pērn), IKT iekārtām (+7.7%), kā arī kultūras un atpūtas preču tirdzniecībai (+2.3%). Arī apģērbu, apavu un ādas tirdzniecībai bija pozitīvs pieaugums (+20.1%), taču tas arī bija daļēji saistīts ar uzņēmumu pamatdarbības maiņu.
Apskatot Swedbank maksājumu karšu datus, varam novērot, ka 24. novembrī notikušajā “Melnajā piektdienā” tērēts par 2% vairāk nekā pērn, kaut gan daļu no pieauguma varētu izskaidrot inflācijas apmēri.
Ņemot vērā, ka akciju kampaņas pēdējos gados daudzviet notiek ilgāk nekā vienu dienu, salīdzinot attiecīgo nedēļu ar iepriekšējo gadu, šādā skatījumā arīdzan pirkumu summa pieaugusi (+3%).
Ar skatu plašāk, jāsaka, ka kaimiņvalstīm neklājas labāk – ar dažu mēnešu izņēmumiem, kopējais mazumtirdzniecības apjoms tajās krīt kopš kara sākuma Ukrainā. No Eiropas Komisijas mazumtirdzniecības uzņēmumu aptauju datiem varam secināt, ka to nākotnes gaidas ir gana piesardzīgas. Latvijas uzņēmumu vērtējums par sagaidāmo biznesa aktivitāti nākamajiem trīs mēnešiem, pēc neliela uzlabojuma oktobrī, noslīdēja mazliet zem ilgtermiņa vidējā, kamēr Lietuvā noskaņojums vairākus mēnešus svārstās ap vidējo. Igaunijā situācija ir pavisam drūma – šķiet jau vairāk nekā gadu piedzīvotais ekonomikas slābums bija arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumu nākotnes gaidas bija tik pesimistiskas un tik ļoti atšķīrās no mums un leišiem. Arīdzan nepalīdz tas, ka igauņu patērētāju noskaņojums bija būtiski zem ilgtermiņa vidējā un kopš februāra krita. Tomēr ir arī labas ziņas – no gada vidus igauņu uzņēmumu skatījums uz nākotni uzlabojas un tas novembrī stabilizējās. Iespējams, tam sekos arī patērētāji.
Lai arī inflācija sarūk, algas aug strauji un, pēc Swedbank jaunākajām prognozēm, ekonomika Latvijā 2023. gadā saruks vien mazliet, patērētāju noskaņojums saglabājas pesimistisks. Tas gandrīz divus gadus ir zem ilgtermiņa vidējā un, kaut gan kopš šī gada sākuma tas bija uz augšupejošas trajektorijas, oktobra un novembra datos redzam būtisku noskaņojuma pasliktināšanos. Izrietoši, lai saredzētu uzlabojumus mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos, nepieciešams mazliet pagaidīt un, visticamāk, tas notiks tuvāk pavasarim.