Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Pārtika Latvijā šogad augustā bija par 7,5% dārgāka nekā pērn, bet tā kļuvusi par 0,3% lētāka nekā jūlijā. Dzirdot, ka pārtikas cenas samazinājušās, iespējams, kāds nopriecājas, ka neražas ietekme mums gājusi secen. Tomēr parakājoties ekseļa tabulu dzīlēs, redzams, ka pārtikas cenu sarukums vasaras noslēdzošajā mēnesī bijis viens no mazākajiem kopš 2005. gada. Līdz ar to ražas – vai, precīzāk sakot, neražas – ietekme pārtikas cenās ir redzama. Ja ierasti pārtikas cenas augustā sarūk par aptuveni 1,5%, tad šogad cenu sarukums bija piecas reizes mazāks. Piemēram, dārzeņi, kuru cenas augustā parasti sarūk par 17%, augustā samazinājās “vien” par 5%. Lauksaimnieku izaicinošo situāciju varbūt mīkstināja tas, ka Latvijas dienvidu reģionos nokrišņu bija krietni zem normas, ļaujot zemei kaut nedaudz izžūt. Līdz ar septembra datu ienākšanu varēs precīzāk tvert neražas kopējo ietekmi uz pārtikas cenām, jo daļa ražas vēl nav nonākusi veikalu plauktos.
Skatoties uz citām kopējo inflāciju noteicošajām komponentēm redzams, ka visbūtiskākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija mājoklim (+0,6%), galvenokārt dārgākas elektrības dēļ. Sadārdzinājās dažādu preču un pakalpojumu kategorija (+2,2%), noslēdzoties iepriekšējā mēneša atlaidēm higiēnas un skaistumkopšanas precēm. Vienlaikus brent naftas cenai tirgū sarūkot, samazinājušās ar transportu saistītās cenas (-1,4%). Negaidīti lētāks bija arī alkohols (-3,1%). Šeit visdrīzāk “pie vainas” ir jaunie tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi.
Laikam kļūstot drēgnākam un jaunajiem kartupeļiem pildot mūsdienu apcirkņus, tas ir ledusskapju apakšas, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta apkurei. Kaut gan apkures tarifi būtiski mazinājās jau pērn, mājsaimniecību atmiņā spilgti palikuši iepriekšējo gadu rekordi. Labā ziņa ir tā, ka gāzes cena tirgū ir gana zema un augustā bija zemāka nekā gadu iepriekš, tādejādi mazinot nepieciešamību celt esošos apkures tarifus vai pat ļaujot nedaudz tos mazināt. Septembrī ierasti notiek aktīvas tarifu pārskatīšanas un vien tuvāko mēnešu laikā varēsim spriest vai labvēlīgā situācija tirgū atspoguļosies arī jaunajās siltuma cenās. Labās ziņas ir tās, ka Rīgā tarifs oktobrī pieaugs par 12% iepriekš plānotā 20% kāpuma vietā, kamēr tādās lielajās pilsētās kā Ventspilī, Jēkabpilī un Jelgavā tarifi solās sarukt.
Paskatoties plašākā mērogā, redzams, ka inflācijas tendences eirozonā ir dažādas. Piemēram, Kiprā augustā novērota neliela deflācija. Turpretim, Igaunijā inflācija sasniegusi 6,2% atzīmi, un jau vairākus mēnešus mūsu kaimiņvalsts uzrāda straujāko cenu pieaugumu eirozonā. Vidēji inflācija eirozonā ir tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) kārotajiem 2%. Attiecīgi mazinās nepieciešamība mainīt ECB noteiktās procentu likmes, kuras nu jau ir tuvu to neitrālajai vērtībai, tas ir, kad ECB monetārā politika nav nedz stimulējoša, nedz ierobežojoša.
Atlikušajā gada daļā inflācija Latvijā vēl uzkavēsies ap 4% un vidēji šogad sasniegs 3,7% atzīmi. Taču nākamā gada laikā cenu pieauguma tempi bremzēsies, lētāku energoresursu, kā arī lēnākas pakalpojumu inflācijas dēļ.
