Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība maijā palielinājās par 6,9%, salīdzinot ar 2025. gada maiju. Pozitīvi, ka pieaugums vērojams jau trešo mēnesi pēc kārtas. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos kopumā preču eksports palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Vērojams straujāks ražotāju cenu kāpums eksportētajai rūpniecības produkcijai. Ja gada sākumā pieaugums bija niecīgs vai pat redzējām kritumu, tad maijā cenas jau par 2% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, savukārt šogad kopumā pieaugums pagaidām ir tikai 0,6%.
Preču eksporta vērtības pieaugumu maijā visvairāk balstīja kāpums minerālproduktu, proti, dažādu naftas produktu, dabasgāzes un elektroenerģijas eksportā. Vērā ņemams pieaugums tika reģistrēts arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu, augu valsts produktu (galvenokārt dārzeņi, graudaugi un eļļas sēklas) un pārtikas rūpniecības ražojumu, tai skaitā dzērienu, eksportā. Maijs bija pirmais mēnesis šogad, kad graudaugu un eļļas sēklu eksports pārsniedza pagājušā gada vērtību. Savukārt būtiskākais kritums tika fiksēts parasto metālu eksportā. Koksnes un tās izstrādājumu eksports, kas ir viena no lielākajām Latvijas preču eksporta grupām, saglabājas aptuveni iepriekšējā gada līmenī un tādējādi nesniedz papildu pienesumu kopējai eksporta izaugsmei.
Arī apstrādes rūpniecībai otrais ceturksnis ir iesācies veiksmīgi, izlaides apjomi auguši par 6,1-6,8% gada griezumā. Ražotāju noskaņojuma aptaujas jūnijā liecina par to, ka eksporta pasūtījumu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms gada. Tas liecina par salīdzinoši noturīgu ārējo pieprasījumu un ļauj sagaidīt, ka arī vietējās izcelsmes preču eksports tuvākajos mēnešos turpinās mēreni augt. Izteiktāks optimisms vērojams, piemēram, nemetālisko minerālu un farmaceitisko produktu ražošanā. Arī pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražotāji situāciju vērtē labāk nekā pērn, lai gan pēdējos mēnešos noskaņojums ir mazliet pasliktinājies. Tikmēr koksnes nozarē pasūtījumu dinamika pagaidām neliecina par būtiskām pārmaiņām eksporta attīstībā tuvākajos mēnešos.
Tuvāko mēnešu perspektīvas eksportā kopumā saglabājas labvēlīgas, ko apstiprina gan eksporta pasūtījumu dinamika, gan apstrādes rūpniecības izlaides kāpums. Papildu atbalstu eksportam šā gada otrajā pusē varētu sniegt arī graudaugu un eļļas sēklu eksports. Ņemot vērā pērnā gada izaicinājumus ar ražas kvalitāti, pat neliels uzlabojums šajā sezonā nozīmētu labvēlīgāku ieguldījumu kopējā eksporta attīstībā. Tomēr globālās ekonomikas un tirdzniecības attīstību joprojām apvij liela nenoteiktība. Ģeopolitiskie saspīlējumi veicina naftas un citu izejvielu cenu svārstības, papildu riskus rada arī iespējamās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecības politikā, jo īpaši ASV tarifu politika un ar to saistītā neskaidrība. Lai gan gada sākumā vairāk ticama šķita eksporta stagnācija, līdzšinējie dati ļauj uz gada otru pusi raudzīties nedaudz optimistiskāk. Līdz ar to šogad drīzāk sagaidāma mērena eksporta izaugsme, kuras noturība būs atkarīga no ārējā pieprasījuma attīstības galvenajos tirdzniecības partneros.
