Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī pakāpies par 0,4%, salīdzinot ar septembri. Pret oktobri pērn cenas vidēji pieaugušas par 4,3%, kas ir augstākais inflācijas līmenis kopš 2023. gada vidus.
Rudens otrajā mēnesī visbūtiskāk mēneša inflāciju kāpināja ar mājokli saistīti pakalpojumi un preces (+1,6%). Šeit lielākā ietekme bija siltumenerģijas tarifu kāpumam Rīgā (un citviet Latvijā), ka arī dārgākai elektrībai. Pieauga arī transporta cenas (+1,4%), sadārdzinoties aviopārvadājumiem un degvielai. Vienlaikus negaidīti saruka alkohola un tabakas cenas (-1,6%). Tā vien šķiet, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi mudina mazumtirgotājus ar lētākiem grādīgajiem stimulēt pieprasījumu. Akciju ietekme arī samazināja cenas dažādu preču un pakalpojumu kategorijā (-1,2%).
Lai arī pārtikas inflācija oktobrī (+0,5%) īpaši neatšķīrās no tā, ko redzam ierasti, pārtikas cenas nemainīgi ir gan zem valdības, gan iedzīvotāju “lupas”. Nupat publicētais Ekonomikas ministrijas novērtējums par pārtikas tirdzniecības memoranda efektivitāti apgalvo, ka novērojama pozitīva ietekme inflācijas mazināšanā. Tomēr pēc Swedbank aprēķina, zemo cenu grozā ietverto preču cenas kopš maija ir sarukušas mazliet virs 1%, kas ir aptuveni tikpat, cik tipiski redzam šajos mēnešos. Konkurences padome (KP) pagājušajā nedēļā piemērojusi 1,9 miljonu eiro sodu kādai pārtikas mazumtirdzniecības ķēdei. KP skaidrojums atklāj neētisku tirgus stāvokļa izmantošanas piemēru vairāku gadu garumā. Lai arī šāda soda ietekmi grūti paredzēt, var būt, ka tas skubinās arī citus mazumtirgotājus izvērtēt un stiprināt ētiskāku komercpraksi.
Gada izskaņā inflācija, visticamāk, saglabās noturību. Prognozējam, ka šogad tā vidēji pieaugs par 3,8%, bet nākamgad varētu sarukt līdz aptuveni 3,0%, mazinoties pakalpojumu cenu spiedienam un zemākam PVN īslaicīgi bremzējot pārtikas inflāciju.
