Pērnā gada rudens laikapstākļi un siltā ziema ir bijuši pateicīgi lauksaimniecības nozares attīstībai, un atsevišķos reģionos saimniecības sasniegušas ražas rekordus. Taču pašlaik notiekošā Covid-19 vīrusa straujā izplatība rada jautājumus, kā tā ietekmēs nozarē strādājošos – kādas būs produkcijas iepirkumu cenas, uzņēmumu eksportspēja, piegādes izpildes u.tml. Tikpat būtiski ir arī ilgtermiņa izaicinājumi, kas saistīti ar nepastāvīgajiem laikapstākļiem un Eiropas Savienības (ES) izvirzītajām klimata neitralitātes prasībām. Kāda ir situācija lauksaimniecības nozarē pašlaik un par ko tās pārstāvjiem būtu jau laikus jādomā? Stāsta Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.
Latvijas lauksaimniekiem pērnais gads veiksmīgs; Eiropai un ASV – izaicinošs
“Pērnā gada laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi gan piensaimniekiem, gan graudkopjiem visā Latvijā. Pēc 2018. gada piedzīvotās karstās un sausās vasaras varam novērot ekonomiskās situācijas izlīdzināšanos un prognozēt augšupeju nākotnē. Arī piena nozarē vērojama stabilitāte – pēdējo četru gadu laikā piena cena ir stabilizējusies un pašreizējo cenu – 0,29 EUR par litru – var uzskatīt par ļoti labu. Šāda cenas stabilitāte ļauj piensaimniekiem plānot savas finanses un investīcijas ilgtermiņā,” saka Raimonds Miltiņš.
Eksperts atzīst, ka salīdzinājumā ar situāciju Eiropā un ASV Latvijai pērnais rudens ir bijis daudz veiksmīgāks.
Eiropa kopumā piedzīvoja slapju rudeni, kas rezultējās vien ar aptuveni 60–65% labas kvalitātes ziemāju sējumiem. Parasti šis rādītājs ziemas sējumiem ir ap 90%.
Savukārt ASV ir mazākās ziemāju sējplatības kopš 1909. gada. Tajā pašā laikā Melnās jūras reģionā Krievijā un Ukrainā ziemāju sējumu apjoms ir pat lielāks nekā citos gados.
Kā pasaules lauksaimniecības attīstību sekmējošu impulsu eksperts min degvielas un minerālmēslu izmaksu samazināšanos – tā paver iespēju ekonomiski vājākām valstīm uzsākt apjomīgāku ražošanu un līdz ar to pasaules tirgū varētu ienākt lielāks graudu apjoms nekā iepriekš.
Investīciju tendences
Veiksmīgais pērnais gads atspoguļojas arī lauksaimnieku vēlmē investēt un attīstīt savas saimniecības. Kopumā Swedbank aizdevumos lauksaimniekiem 2019. gadā izsniegusi par aptuveni 3% vairāk finansējuma nekā gadu iepriekš. Mazo lauksaimnieku segmentā jaunā finansējuma apjoms audzis pat par 67%. Vērojot tendences, var droši apgalvot, ka pieaug lauksaimnieku vēlme ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā. Visbiežāk tiek investēts tehnikā, īpaši precīzo tehnoloģiju ieviešanā, lai nākotnē izpildītu ES prasības par vides un klimata saudzēšanu.
Būtiski pieauguši arī aizdevumi mazām un vidējām saimniecībām noliktavu, kalšu, fermu būvniecībai un zemes iegādei – šīs nozares portfelis 2019. gadā kopumā pieaudzis par 2%.
Patlaban lauksaimnieki gaida “zaļo gaismu” no Lauku atbalsta dienesta (LAD), projektiem, kas iesniegti pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, kuram atvēlēts vairāk nekā 50 miljonu eiro liels kopējais finansējums. Paredzēts, ka projektus pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” vērtēs līdz 2021. gada 1. martam. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki, kas iesnieguši projektus, piemēram, jau šai sezonai nepieciešama traktora, kombaina vai citas tehnikas iegādei, ir izšķiršanās priekšā – neziņā gaidīt, vai būs iespējams saņemt LAD līdzfinansējumu, vai tomēr uzņemties lielākas saistības un ieguldīt vairāk savu līdzekļu.
Eiropas zaļā kursa ietekme uz lauksaimniecības nozari
Pēdējos 5–10 gados arvien biežāk tiek novērotas krasas laikapstākļu pārmaiņas –ilgstoša lietus un sausuma periodi, kas mijas ar spēcīgu negaisu un krusu, – un tās liek domāt par lauksaimniecības nozares iespējām tām pielāgoties.
ES par savu prioritāti ir izvirzījusi zaļo kursu, kas nozīmē līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.
Ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozare ir viena no CO2 ražotājām, arī mūsu lauksaimniekiem jau savlaicīgi jāgatavojas jauniem risinājumiem un ierobežojumiem.
“Tāpat jāņem vērā arī ES izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam par 30% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu un minerālmēslu patēriņu, kas cieši saistīts ar nitrātu emisijām un siltumnīcas efekta radīšanu. Tāpat lopkopībā par 30% jāsamazina antibiotiku lietošana, un jau šobrīd ir skaidrs, ka tas atstās lielu iespaidu uz kopējo nozares efektivitāti. Korelācija ir paredzama – mazāk minerālmēslu un aizsarglīdzekļu pret slimībām un kaitēkļiem nozīmē arī mazāku ražas apjomu,” skaidro Raimonds Miltiņš.
Domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, svarīga ir ilgtermiņa vīzija par savas saimniecības un biznesa nākotni. Tāpat jāpārdomā ikdienas saimniekošanas aspekti. Aizvien lielāka loma būs sadarbībai ar vides un augu aizsardzības dienestiem, kas veic dažādas pārbaudes un pieprasa ilgtspējīgus risinājumus – piemēram, nosaka atliekvielu klātbūtni augos, uzrauga prasības par aizsargjoslu ievērošanu pie notekgrāvjiem un liek izbūvēt visām lopkopības saimniecībām mēslu krātuves un nosēdakas.
Ekoloģiskā un bioloģiskā lauksaimniecība – prioritāte
Kopumā arvien lielāku nozīmi iegūst bioloģiskās saimniecības un uzņēmumi, kas plāno ražošanu tā, lai ar savu darbību atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi. Šādu mērķi sev izvirzījusi arī Jelgavā iecerētā zirņu pārstrādes rūpnīca “Nature Foods”, kas plāno ražot vegāniskus un augu piena produktus. Rūpnīcai būs ļoti neliels tā dēvētais oglekļa pēdas nospiedums vidē, jo šādu produktu ražošana neprasa tik daudz resursu kā, piemēram, lopkopība. Tajā pašā laikā vietējiem graudaudzētājiem tas būs papildu izaicinājums – iemācīties izaudzēt zirņus šādiem mērķiem, pielāgot šķirni un tās novākšanu, kā arī spēt izaudzēt pietiekamu ražas apjomu.
“Ņemot vērā laikapstākļus 2017. un 2018. gadā, Zemkopības ministrija ir ļāvusi neizpildīt noteiktos kritērijus, t.i., saimniecībām, kam ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, nebija jānodrošina noteiktie ieņēmumi – 200 eiro apmērā no katra vienotajam platības maksājumam pieteiktās platības hektāra –, un būtībā tās pastāvēja no subsīdijām,” skaidro Raimonds Miltiņš.
“Šogad kritēriji būs jāizpilda, un tas var radīt izaicinājumus daudzām bioloģiskajām saimniecībām saņemt platības maksājumus pilnā apmērā. Tomēr nākamajā Lauku attīstības periodā no 2021. līdz 2027. gadam bioloģisko saimniecību skaitam vai platībām vajadzētu pieaugt, jo Eiropas Komisija ar dažādiem atbalsta instrumentiem dos iespēju šim sektoram attīstīties un augt. Domāju, ka mazajiem ražojošiem lauksaimniekiem ir vērts skatīties šajā virzienā un meklēt savus nišas produktus.
Ko ņemt vērā saimniecības attīstības plānošanā
Plānojot īstermiņa un ilgtermiņa saimniekošanu, jāņem vērā arī pastāvošie riski, sākot no nepastāvīgajiem laikapstākļiem līdz pat Covid-19 izraisītās krīzes sekām. Jau minētais ES izvirzītais zaļais kurss ierobežos augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī palielinās sankciju iespējamību jauno prasību neievērošanas gadījumos, piemēram, ja tiks konstatēta mēslu krātuvju neatbilstība, noteikto minerālmēslu devu neievērošana u.tml. Tas nozīmē arī vairāk atskaišu, veidlapu un uzraudzības pasākumu no institūciju puses. Lauksaimniekiem ir jābūt gataviem dažādiem iespējamiem scenārijiem – gan biznesa iespējamai samazināšanai, gan konkurētspējas lejupslīdei, kas ietekmēs efektivitāti. Tāpēc lauksaimniecības nozarē kā vēl nekad ir svarīgi labajos gados audzēt “muskuļus” un gatavoties sliktākiem gadiem. Tieši labajos gados veiktie uzkrājumi var būt izšķiroši.
Modernās tehnoloģijas – iespēja efektivitātei
Klimata pārmaiņas, tirgus tendences un cilvēkresursu pieejamība ir tikai daļa no izaicinājumiem, ar ko sastopas un sastapsies lauksaimnieki. Lai ar tiem veiksmīgi tiktu galā, nozarei vitāli ir nepieciešamas jaunās tehnoloģijas, kas lauksaimniekiem var sniegt būtiskus ieguvumus, ļaujot pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, optimizēt resursus un atvieglot ikdienas darbu.
Arī lauksaimniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ienāk modernās tehnoloģijas. Piemēram, jau tagad graudkopības saimniecībās par ikdienas palīgiem lauku monitoringā ir kļuvuši droni, precīzās stūrēšanas iekārtas ļauj ekonomēt degvielu un izstrādāto materiālu, bet lopkopji izmanto robotus slaukšanai, barības dozēšanai un sensorus jaundzimušo teļu sagaidīšanai.
Tas ļauj atrisināt darbaspēka trūkuma problēmu, jo vajadzīgs tikai viens cilvēks, kurš uzrauga iekārtas.
“Nesen apmeklēju starptautisku lauksaimniecības izstādi, kur jau demonstrēja bezpilota iekārtu, kas veic miglošanu un izravē nezāles no kultūraugiem. Tā ir nākotne un, domāju, ka jau pēc gadiem pieciem tādi tiks izmantoti arī modernākajās un efektīvākajās saimniecībās Latvijā,” prognozē Raimonds Miltiņš.
