Kāpēc klimata pārmaiņām pievērsta tik liela uzmanība?
Pēdējo 50 gadu laikā ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā pieaugušas arī CO2 emisijas un līdz ar tām arī atmosfēras vidējā temperatūra. Pierādīts, ka cilvēka darbība ir izraisījusi globālās temperatūras sasilšanu aptuveni par 1,2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru.
Zinātnieki paredz, ka, turpinot ekonomisko attīstību kā līdz šim, vidējā globālā temperatūra līdz gadsimta beigām varētu būt par 4 °C vai pat vairāk grādiem augstāka. Taču jau tad, kad temperatūra paaugstināsies vairāk nekā par 1,5 °C, klimata pārmaiņas radīs nopietnas sekas dabai un cilvēkiem.
2016. gadā parakstītais Parīzes nolīgums ir vissvarīgākā un pirmā juridiski saistošā vienošanās globālā līmenī klimata jomā, kuru parakstīja 194 valstis, tostarp Eiropas Savienība. Vienošanās paredz samazināt SEG emisiju daudzumu, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk kā par 2 °C, salīdzinot ar vidējo temperatūru pirms industriālā laikmeta, cenšoties pieaugumu noturēt 1,5 °C līmenī.
Pamatsoļi uzņēmuma kopējās CO2 pēdas noteikšanai
CO2 pēda — plaši izmantots termins, kas apzīmē cilvēku, organizāciju vai uzņēmumu darbības, produktu tieši vai netieši radītu oglekļa un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo daudzumu.
Lai samazinātu CO2 emisijas, vispirms ir būtiski saprast, kāda ir uzņēmuma kopējā CO2 pēda visā uzņēmuma vērtību ķēdē. Ilgtspējas kontekstā arvien biežāk tiek uzsvērts, ka mēs nevaram mērīt tikai uzņēmuma paša radīto ietekmi jeb tiešās emisijas.
Ir jāņem vērā arī netiešās emisijas, kas veidojas pakārtoto procesu rezultātā ārpus uzņēmuma darbības vai produktu ražošanas procesiem. Attiecīgi jāvērtē izejvielu piegādātāji, kas, piemēram, nodrošina izejvielu ieguvi, ražošanu un transportēšanu.
Vispārpieņemtais standarts CO2 ziņošanai
Viens no pasaulē plašāk lietotajiem aprēķinu ietvariem SEG emisiju mērīšanai ir Greenhouse Gas Protocol (GHGP) izstrādātais standarts jeb SEG protokols. Tas ir plaši izmantots brīvprātīgs uzskaites un ziņošanas mehānisms attiecībā uz SEG emisijām. Tas ir pamats, lai veiktu uzņēmuma CO2 pēdas aprēķinus, datu uzskaiti un attiecīgi vēlākā posmā salīdzināšanu un publiski ziņotu par saviem rezultātiem trešajām pusēm, piemēram, ar nefinanšu jeb ESG ziņojuma palīdzību.
Avots: Greenhouse Gas Protocol, 2021
3. tvērums (Scope 3) tiek uzskatīts par vissarežģītāko aprēķinu, īpaši tādos biznesa segmentos kā pārtikas ražošana, tirdzniecība, kokrūpniecība, ķīmisko vielu ražošana, vairumtirdzniecība, iepakojumu ražošana u. c.. Neskatoties uz to, daudzi uzņēmumi cenšas nodrošināt atbilstību nākotnei, daļēji vai pilnā mērā veicot šo uzdevumu jau tagad. Lai uzņēmums zinātu savu patieso ietekmi vides un klimata jomā, tam ir ļoti labi jāizprot sava piegādes ķēde un sava produkta vai pakalpojuma dzīves cikls, un to var panākt, analizējot 3. tvēruma emisiju apjomu.
Produkta dzīves cikla analīze (LCA)
Korporatīvo CO2 pēdu veido arī saražotie produkti, kas veidos lielāko emisiju daļu ražošanas uzņēmumam pie 3. tvēruma emisijām. Lai aprēķinātu savu produktu vai pakalpojumu CO2 pēdu, ir jāveic produktu dzīves cikla analīze jeb LCA — Life Cycle Assessment.
Veicot LCA kādam no uzņēmuma produktiem vai produktu grupām, iespējams identificēt galvenās pozīcijas, kas paaugstina kopējo korporatīvo CO2 pēdu. Tādējādi iespējams izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu šos rādītājus un laikus saprastu, kuram posmam nepieciešams pievērst uzmanību tālākajā uzņēmuma darbībā.
Īpaši būtiski ir iekļaut LCA izvērtējumu produkta radīšanas posmā pirms ražošanas uzsākšanas. Šajā fāzē LCA vērtējums var palīdzēt izvairīties no riskiem un papildu izmaksām, pārskatot gan izmantotos izejmateriālus, gan kopējo tehnoloģisko procesu shēmu.
Galvenie soļi emisiju aprēķināšanai un uzskaitei
Lai ziņotu par SEG emisijām, ir jāvadās pēc SEG protokola par korporatīvās uzskaites un ziņošanas standartu un SEG protokola par korporatīvās vērtības ķēdes (3. tvēruma emisijas) uzskaites un ziņošanas standartu.
Iespējamie emisiju samazināšanas veidi
Risinājumi CO2 pēdas samazināšanai var būt ļoti dažādi, taču pamata un visefektīvākie ir šādi:
|
Jebkurš panāktais emisiju samazinājums ne tikai ietaupīs kompensāciju izmaksas, bet arī nodrošinās efektīvu pāreju uz zaļāku ekonomiku un uzlabos uzņēmuma reputāciju.
Emisiju kompensācijas mehānisms — offsetting
Tikai tās emisijas, kuras uzņēmums pašreiz nespēj novērst vai samazināt ar emisiju mazināšanas pasākumiem, var tikt kompensētas ar emisiju kompensācijas kredītu iegādi CO2 kompensāciju projektos.
CO2 kompensāciju projekti var būt ļoti dažādi, piemēram:
- koku stādīšana un apmežošana,
- izvairīšanās no mežu izciršanas,
- vides aizsardzība un atjaunošana,
- atjaunīgo energoresursu un tehnoloģiju attīstīšana,
- dzeramā ūdens nodrošināšana trešajās valstīs.
Šādiem projektiem jābūt atbilstošiem sertificētiem, piemēram, atbilstoši standartiem VERRA vai Gold Standard ar zinātniski pamatotu un pierādāmu pozitīvo ietekmi; īpaši, ja uzņēmumam kompensācija ir oficiāls solis klimatneitralitātes vai emisiju mazināšanas mērķu sasniegšanai.
Emisiju mazināšanas mērķu izvirzīšana
SEG emisiju inventarizācija palīdz uzņēmuma vadībai nofokusēties uz būtiskāko - veicot inventarizāciju, iezīmējas uzņēmuma darbības jomas ar lielāko CO2 intensitāti, kam būs jāpievērš vislielākā uzmanība emisiju mazināšanā.
Emisiju mērīšana ļauj uzņēmumam nospraust emisiju mazināšanas mērķus un kalpo kā atskaite progresa novērtēšanai. Motivācija emisiju mazināšanai var būt visdažādākā — savas ietekmes uz klimatu apzināšanās, uzņēmuma atbildība pret trešajām pusēm vai vēlme piesaistīt klientu uzmanību ar klimatneitrālu produktu.
- Pasaules labākā prakse ir noteikt emisiju mazināšanas mērķus saskaņā ar Science Based Targets metodoloģiju.
Izstrādāts emisiju samazināšanas plāns ir svarīga komponente ceļā uz mērķa sasniegšanu, kas piešķir ticamību uzņēmumu komunikācijai par šo tēmu.
